Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?
Jūlija beigās notika aptauja, kurā piedalījās 1805 Latvijas iedzīvotāji. Saprātīgi un neatkarīgi politikas un sabiedrības vērotāji tiešām varētu būt mazliet pārsteigti, redzot aptaujas rezultātus. Piemēram, “Jaunā vienotība”, salīdzinot ar jūniju, paaugstinājusi savu reitingu gandrīz par vienu procentpunktu.
Un tas noticis par spīti JV konsekventajai nekā nedarīšanai (labākajā gadījumā). Ja vēl pieskaita nodokļu celšanu, regulāro algu palielināšanu ministriem un deputātiem, ļaušanu valsts akciju sabiedrībām aplaupīt cilvēkus, Stambulas konvencijas bīdīšanu uz Saeimas pusi, politisko sabiedroto regulāru “uzmešanu”, lauku skolu iznīcināšanu un līdz ar to - Latvijas lauku iztukšošanu…
Tiešām par šādiem īpatņiem kāds varētu balsot? Un kā vēl, pasmaida Arnis Kaktiņš.
“Viens no faktoriem, kas uztur “Jaunās vienotības” popularitāti, ir gadu gaitā izveidotā elektorālā bāze,” skaidro Kaktiņš, “un elektorāts, manuprāt, ir tāds cilvēku kopums, kam ir vairāk nekā viens spontāns iemesls, kāpēc viņi balsos par to vai citu partiju. Lielākā daļa vēlētāju ir neapmierināti ar to, kas notiek ar ekonomiku, ar to, kas notiek viņu maciņos - varam pieminēt kaut vai tos pašus “Sadales tīkla” tarifus. Taču ir viena būtiska daļa iedzīvotāju, kuri jūtas labi, piemēram, ierēdniecības aprindas. Ja kādam politiskajam spēkam izdodas viņus konsolidēt, tad ir šis spēks var cerēt uz vērā ņemamu pārstāvniecību parlamentā. JV vēlētāji patlaban jūtas komfortabli, jo bauda JV vadītās valdības darba augļus.”
Arnis Kaktiņš salīdzina JV panākumus ar Krievijas lielāko partiju “Vienotā Krievija”, kuras lielākais balsts ir tā dēvētie budžetnieki, kuri “sēž” uz budžeta algas un jūtas pietiekami komfortabli - tieši tāpat kā mūsu ierēdniecība. “Viņi saprot: ja kaut kas radikāli mainīsies, viņi paši būs cietēji,” saka Kaktiņš, “tāpēc viņi atbalsta “status quo”, jo tā ir stabila un saprotama situācija. Viņi nevēlas nekādas pārmaiņas. Tas ir izskaidrojums JV salīdzinoši lielajai popularitātei.”
Bet ne tikai tas vien. JV popularitātes pieaugums pēdējā mēnesī daļēji ir skaidrojams ar Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu.
“Prezidents ir spēcīga, simboliska figūra, liela daļa sabiedrības seko līdzi politiskajiem notikumiem, tāpēc novērtēja to kā politiska spēka - JV - uzvaru: mēs esam lieli un vareni, mēs pārvaldām valsti. Tādi notikumi izsauc politiskā reitinga kāpumu. Bet parasti tas izčākst pēc mēneša vai diviem,” teic Kaktiņš.
Otrajā vietā reitingu tabulā dižojas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar astoņiem atbalsta procentiem. “Punktus viņiem daudzējādā ziņā dod tas, ka ZZS atrodas opozīcijā varai,” pieļauj Kaktiņš, “viņi ir nosacīta alternatīva. Kā jau teicu - lielāko daļu cilvēku neapmierina esošā lietu kārtība, viņi vēlas pārmaiņas. No šī skatu punkta - visām opozīcijas partijām ir labs potenciāls iegūt popularitāti. Bet nelaime tāda, ka tad, kad vēlētājs skatās uz reālajām, faktiskajām partijām, viņš nesaskata, ka šīs partijas būtu varas cienīgas. Nepietiek, ka partija ir opozīcijā un visu laiku kaut ko skaļi bļauj, vēlētājam gribas, lai šo opozīcijas partiju locekļi atstāj nopietnu cilvēku iespaidu… Šajā aspektā, salīdzinot ZZS ar citām opozīcijas partijām, tā izskatās visai labi.”
Daudzus neizbrīna tas, ka reitingi krīt Nacionālajai apvienībai (NA): šis politiskais spēks ir pamanījies neizmantot gandrīz visas iespējas, ko deva laiks un notikumi. NA būtu tik daudz ko teikt par visu, ko “darīja” JV, būtu tik daudz iespēju palīdzēt cilvēkiem, taču - no NA nāca tikai klusums. Acīmredzot iespēja būt blakus dižajai “Jaunajai vienotībai” ir svarīgāka par principiāliem jautājumiem, ko kādreiz risināja šī apvienība. Iepriekšējā mēnesī NA bija sasniegusi 6,6% atbalstu, tagad - vairs tikai 5,3% atbalsts. Kas tālāk notiks ar šo politisko spēku? Izsīks pavisam?
Kaktiņš nav tik bezcerīgi noskaņots. “Nacionālajai apvienībai arī ir sava elektorālā bāze, visticamāk, nākamajā mēnesī viņi atkal pakāpsies uz augšu. Nedomāju, ka būtu mainījušies fundamentālie faktori attiecībā uz NA,” saka Kaktiņš.
Katrā ziņā politiskajiem spēkiem ir ko padomāt. Sevišķi jau tiem, kuri piedzīvo reitinga kritumu. Bet arī tiem, kuri pagaidām turas virsotnēs, kritiens var būt sāpīgs. Skatīsimies.
