Pasaulē

Ieilgušais sausums novedis izmisumā daudzu Spānijas reģionu lauksaimniekus, bet katastrofālākā situācija pašlaik ir Katalonijā, kur jau ieviesti stingri ūdens taupīšanas pasākumi. Nespējot sagaidīt cerīgas ziņas no meteorologiem, pie pēdējā glābšanas salmiņa ķērušies nelielā Espunjulas ciemata iedzīvotāji, kuri no vietējās baznīciņas iznesuši Dievmātes statuju, sarīkojot brīvdabas misi un gājienu pa ciematu, lai izlūgtos lietu.

Latvijas IT jaunrades darba augļi tiešā veidā nav redzami, bet Igaunijas IT darba rezultāts sastopams pat uz pilsētas trotuāriem. Jau kopš 2016. gada Tallinas ielās rosās igauņu radītie roboti – pastnieki. Sešos gados tie paguvuši iemantot rūpīga darba veicēja slavu un iekarot pilsētas iedzīvotāju mīlestību.

Pārtikas cenu kāpums licis Beļģijā un Francijā uzsākt interesantus eksperimentus, kas nodēvēti par "sociālo nodrošināšanu ar pārtiku". Proti, līdzīgi kā sociālās vai veselības apdrošināšanas sistēmās, cilvēki veiktu ikmēneša iemaksas, bet pēcāk saņemtu talonus vai pārskaitījumus uz maksājumu kartēm, lai veikalos varētu iegādāties kvalitatīvu un veselīgu vietējo organisko pārtiku, vēsta BBC.

Deviņi gadi kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai sagādājuši pietiekami daudz liecību, ka vācieši 2014. gada 27. martā Rīgā sarīkotās dzīrēs kļūdas pēc jau nosvinēja savas Kēnigsbergas atgūšanu no Krievijas apmaiņā pret atļauju Krievijai savākt Krimu un vēl vairāk Ukrainas teritoriju.

Vācijā izcēlusies plašas debates saistībā ar bijušā grupas "Pink Floyd" līdera Rodžera Votersa maijā ieplānotajiem koncertiem šajā valstī. 79 gadus vecais Voterss izcēlies gan ar paziņojumiem, kurus varētu uzskatīt par antisemītiskiem, gan Krievijai paustu atbalstu karā pret Ukrainu, gan dažādu sazvērestības teoriju propagandu. Frankfurtē pieņemts lēmums 28. maijā paredzēto koncertu aizliegt (Voterss gan to solījis pārsūdzēt tiesā), savukārt Minhenes amatpersonas paziņojušas, ka juridisku pamatojumu neatļaut mūziķim uzstāties, neesot.

Tuvākajos gados Igaunijas valdība plāno ieguldīt būtiskus līdzekļus dzelzceļa kustības uzlabošanā. Cita starpā plānots, ka vilcieni no Aegvīdas valsts ziemeļaustrumos uz Tartu varētu traukties ar maksimālo ātrumu 160 kilometru stundā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ja viss notiks kā iecerēts, reālas aprises šis projekts iegūs nākamā gada nogalē vai 2025. gada sākumā.

Pagājušajā gadā Kanādas iedzīvotāju skaits pieaudzis par vairāk nekā miljonu, un tas ir lielākais šāda veida kāpums kopš 1957. gada. Valsts statistikas pārvalde informējusi, ka pieaugums lielākoties ir saistīts ar imigrantu ierašanos - aptuveni pusei no viņiem jau ir pastāvīgās dzīvošanas atļaujas Kanādā, bet otrai pusei ir pagaidu uzturēšanās atļaujas un tiesības strādāt vai studēt.

Austrāliešu izcelsmes mediju magnāts Ruperts Mērdoks, kuram pieder vairākas ietekmīgas avīzes un televīzijas kanāli ASV , Austrālijā un Apvienotajā Karalistē, atkal ir gatavs iestūrēt laulības ostā. 92 gadus vecā miljardiera izredzētā ir 66 gadus vecā bijusī policijas kapelāne Anna Leslija-Smita, ar kuru viņš iepazinās pagājušā gada rudenī.

Lietuvā jau drīz varētu pieņemt likumu, kas būtiski ierobežotu pirotehnikas izmantošanu. Parlamentā iesniegtais likumprojekts paredz, ka valstī varētu aizliegt izmantot F4 kategorijas uguņošanas ierīces, kuras pašlaik atļauts izmantot tikai valsts svētku dienās. Tāpat parlamentārieši lems, vai atļaut pārdot F2 kategorijas uguņošanas ierīces personām, kas ir vismaz 18 gadus vecas – līdz šim noteiktais cenzs ir 16 gadu.

Vatikāns ir slēdzis diplomātisko misiju Nikaragvā, šādā veidā atbildot uz valstī notiekošo katoļu vajāšanu un sociālistu valdības iepriekš paustajiem draudiem pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu. Jau sen gruzdošajām domstarpībām degvielu pielēja Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kādā intervijā paziņojot, ka Nikaragvā valda nežēlīga diktatūra.

Lai gan Igaunija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās gaisa piesārņojuma līmenis atbilst Pasaules veselības organizācijas (WHO) noteiktajām vadlīnijām, katru gadu vairāk nekā 1000 cilvēku mūsu kaimiņvalstī priekšlaikus mirst tieši atmosfērā esošo kaitīgo izmešu dēļ. Galvenie atmosfēras piesārņotāji ir ne tikai rūpniecības uzņēmumi un transporta līdzekļi, bet arī visparastākās krāsnis, kuru "ieguldījums" cilvēku nāvē esot izjūtams ziemā un agrā pavasarī.

Uzreiz pēc Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina oficiāli pieteiktās vizītes Maskavā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva Kremļa saimnieka Vladimira Putina apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka biedram Sji šajās dienās būs jāspiež roka un jāved sarunas pie viena galda ar starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku.

Igaunijas nevalstiskā organizācija "Slava Ukraini", kas gada laikā piesaistījusi vairāk nekā 6,5 miljonus eiro ziedojumos Ukrainas atbalstam, pašlaik pārtraukusi naudas pārskaitījumus uz šo valsti. Sākotnēji tika ziņots, ka galvenais iemesls ir šaubas par to, vai divi partneri Ukrainā šos ziedojumus patiešām izmanto paredzētajiem mērķiem, taču Igaunijas sabiedriskais medijs ERR uzsver, ka problēmas ir arī pašas "Slava Ukraini" iekšienē – jau uzsāktas izmaiņas tās vadības struktūrā, un paredzēts veikt nopietnu auditu.

Francijas valdības rīcība, bez balsojuma parlamenta apakšpalātā apstiprinot pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem, vēl vairāk saniknojusi gan opozīciju, gan arodbiedrības, gan lielu sabiedrības daļu, kas šim lēmumam nepiekrīt. Naktī uz piektdienu protesta akcijas un sadursmes ar policiju notikušas ne tikai Parīzē, bet arī citās pilsētās. Gaidāms, ka opozīcija šodien oficiāli pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai (lai gan maz ticams, ka Elizabetes Bornas vadīto kabinetu izdosies gāzt), bet lielākās arodbiedrības plāno vēl vienu ģenerālstreiku 23. martā, turklāt brīdinājušas, ka sabiedrība ir tik dusmīga, ka tām būs grūti kontrolēt situāciju.

Pagājušā gada nogalē noslēgtā vienošanās paredz, ka Somija ir gatava uzņemt Ukrainas kara bēgļus, kas pašlaik ieradušies Igaunijā – līdz pat 100 cilvēkiem nedēļā. Taču pagaidām uz Somiju pārcēlušās vien trīs ģimenes (kopā desmit cilvēku), un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā interese par šo piedāvājumu varētu palielināties. Izskaidrojums, kādēļ kara bēgļi nesteidz uz bagātāko Somiju, ir vienkāršs – Igaunijā viņiem ir lielākas izredzes integrēties un atrast darbu.

Spānijas karaļa Felipes VI un karalienes Letīcijas vecākā meita Leonora šoruden uzsāks trīs gadus ilgu militāro apmācību kursu, iegūstot pieredzi gan sauszemes spēkos, gan flotē, gan gaisa kara spēkos. Lai gan 18 gadi princesei apritēs vien 31. oktobrī, nolemts, ka studijas Armijas militārajā akadēmijā Saragosā viņa uzsāks jau septembrī.

Jau vairāk nekā mēnesi tradicionāli pacifistiski noskaņotajā Vācijā notiek diskusijas par nepieciešamību atjaunot obligāto karadienestu. Džinu no pudeles izlaida aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, paziņojot, ka 2011. gadā pieņemtais lēmums pārtraukt iesaukumu armijā un civildienestā bijusi kļūda.

Lai gan līdz šim šķita, ka Eiropas Komisijas virzītais un Eiropas Parlamenta šā gada februārī apstiprinātais ar iekšdedzes dzinēju darbināmu auto pārdošanas aizliegums no 2035. gada ir jau noticis fakts, ES bezkompromisu “zaļajam kursam” šajā jomā pretim stājusies savienības ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.

Pakistānas pilsētā Lahorā jau otro dienu turpinās sadursmes pie bijušā premjerministra Imrana Hana rezidences. Policijai ir pavēle viņu arestēt un piespiedu kārtā nogādāt galvaspilsētas Islāmabadas tiesā, savukārt opozīcijas partijas "Pakistan Tehreek-e-Insaf" līderis Hans paziņojis, ka līdz sestdienai ir spēkā viņam noteiktā atbrīvošana pret drošības naudu, bet nedēļas nogalē viņš labprātīgi ieradīsies tiesā. Sadursmēs starp policiju un Hana atbalstītājiem jau ievainoti desmitiem cilvēku.

Tiesa Tokijā nolēmusi no jauna izskatīt uz nāvi notiesāta 87 gadus vecā Ivao Hakamadas lietu. Nāvessods par četru cilvēku slepkavību viņam tika piespriests 1968. gadā, taču vīrieša advokāti uzskata, ka tas ir netaisnīgs - pierādījumi šajā lietā esot safabricēti, bet paša Hakamadas atzīšanos izmeklētāji izspieduši viņu fiziski ietekmējot pratināšanās. 2014. gadā zemākā tiesu instance šīs aizdomas atzina par pamatotām, Hakamadu no cietuma atbrīvoja, taču faktiski noteica viņam mājas arestu, jo spriedums par nāvessodu tā arī nav atcelts.

Vakar Pekinā noslēdzās nedēļu ilgušais Nacionālais Tautas kongress, kura galvenie lēmumi bija prezidenta Sji Dzjiņpina apstiprināšanā amatā uz trešo piecu gadu termiņu, kā arī viņam lojālā Li Cjana ievēlēšana par valdības vadītāju. Noslēguma runās prezidents uzsvēris nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo drošību, savukārt premjers atzinis, ka nebūs nemaz tik vienkārši sasniegt šā gada mērķi – 5% lielu ekonomikas pieaugumu, un norādījis, ka šajā darbā būs aktīvi jāiesaistās arī privātajam sektoram, kas beidzamajos gados Ķīnā bijis pabērna lomā.

Britu premjers Riši Sunaks oktobrī, stājoties amatā, paziņoja, ka viena no viņa galvenajām prioritātēm būs nelegālās imigrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā kļuva aptuveni skaidrs, ar kādiem paņēmieniem tas notiks. Valdība parlamentā iesniegusi likumprojektu, kurā paredzēts deportēt faktiski visus nelegāļus, kuri Lamanša šaurumu mēģina šķērsot nelielās laiviņās.