Piektās parlamenta vēlēšanas beidzamo divu gadu laikā Bulgārijā noslēgušās ar tādu pašu rezultātu kā iepriekšējās četras. Lielāko atbalstu guvuši nesamierināmie pretinieki – konservatīvā partija "GERB" un liberāļu bloks ar partiju "Mēs turpinām pārmaiņas" priekšgalā. Abu partiju rezultāti ir diezgan līdzīgi, kas vedina uz domām, ka tām jau atkal neizdosies atrast kopsaucēju valdošās koalīcijas izveidē.
Šādā situācijā galvenais ieguvējs ir prezidents Rumens Radevs, kurš joprojām nevēlas bojāt attiecības ar Maskavu, kā arī izteikti prokrieviskie spēki ar partiju "Atdzimšana" ("Vazraždane") priekšgalā.
Balsošanas provizoriskie rezultāti liecina, ka valdības veidošana tiks uzticēta "GERB" līderim Boiko Borisovam, kurš no 2009. līdz 2021. gadam jau atradās premjera krēslā un bija spiests atkāpties pēc tam, kad Bulgārijā sākās plašas demonstrācijas, kuru dalībnieki protestēja pret visaptverošo korupciju, kurā bija iesaistītas valdošās partijas amatpersonas, atgādina AFP. Pāris politiskās nestabilitātes gadu laikā vēlētājiem tas, šķiet, jau piemirsies, jo kā gan citādi "GERB" būtu saņēmusi 26,5% balsu? Atbalsts lielākajiem korupcijas apkarotājiem - tā sauktajam liberālo reformu blokam - ir diezgan līdzīgs - 24,9% vēlētāju. Taču šī politiskā spēka līderis Kirils Petkovs 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajā pusē jau septiņus mēnešus vadīja valdību, bet nevienu no pieteiktajām reformām īsti pat neuzsāka, nerunājot nemaz par to realizēšanu. Pēc iedzīvotāju domām, arī korupcija Bulgārijā nav gājusi mazumā. Tā vismaz liecina socioloģisko aptauju dati, bet statistiķi tikmēr fiksē aizvien lielāku iedzīvotāju aizplūšanu no Eiropas Savienības nabadzīgākās valsts. Beidzamo 20 gadu laikā Bulgārijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vismaz 1,5 miljoniem cilvēku.
Jau pašlaik var puslīdz droši sacīt, ka arī šīs vēlēšanas Bulgāriju no ieilgušās politiskās krīzes neizvedīs, raksta "Politico.eu". Salīdzinot ar pagājušā gada oktobrī notikušajām vēlēšanām, par gandrīz 4% savu rezultātu uzlabojusi nacionālistiskā un atklāti prokrieviskā partija "Vazraždane", kas saņēmusi 14,2% balsu. Koalīcijā ar kādu no divām lielākajām partijām, kuras deklarējušas Bulgārijas ciešāku integrāciju ES un NATO, grūti iedomāties arī sociālistus (bijušos komunistus), kuri saņēmuši 9% balsu - līdzīgi kā prezidents Radevs viņi uzskata, ka nav nepieciešams lieki kaitināt Krieviju, un tāpat kā prezidents iebilduši pret munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai.
"Politico.eu" norāda, ka pašreizējā situācijā viskomfortablāk jūtas tieši Radevs. Ja nenotiks maz ticamais (vienošanās starp "GERB" un liberāļiem), vairākuma koalīciju tā arī neizdosies izveidot un vēl kādu laiku, līdz nākamajām vēlēšanām, Bulgārijā pie varas atkal būs tā dēvētā tehniskā valdība ar paša Radeva izraudzītu kandidātu premjerministra amatā. Konstitūcija nosaka, ka Bulgārijas prezidenta loma ir lielākoties ceremoniāla, taču šādu krīžu laikā viņa rokās ar paklausīga premjera starpniecību tiek koncentrēta arī reāla vara, turklāt tieši prezidents pārstāv valsti starptautiskos pasākumos. Radevs nav uzskatāms par tik kvēlu Krievijas piekritēju kā Ungārijas premjers Viktors Orbāns, taču ar savu rīcību ne reizi vien licis saprast, ka Ukrainai no viņa nepārprotamu atbalstu gaidīt ir velti. 2021. gadā, vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Radevs kādā runā atzina Krimu par Krievijas sastāvdaļu, vēlāk ļoti neveikli taisnojoties, ka tā nemaz to neesot domājis. Taču viņa patiesā nostāja spilgti atklājās, kad pagājušā gada oktobrī tā dēvētās NATO austrumu flanga valstis vienojās par atbalstu Ukrainas uzņemšanai aliansē. Radevs šo paziņojumu neparakstīja, pavēstot, ka šāds notikumu pavērsiens varētu novest pie kara starp Krieviju un NATO. Pērn viņš kategoriski iebilda pret munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai, apsūdzot Petkova valdību, ka tā izmantojusi aplinkus ceļus, lai bruņojumu Ukrainai piegādātu caur citām valstīm. Gada nogalē parlamenta vairākums gan šādas piegādes apstiprināja oficiāli.
Vēlēšanu rezultāti Bulgārijā liek domāt, ka politiskās krīzes pārvarēšanai būs nepieciešams ilgs laiks, un nemaz tik neticams nešķiet scenārijs, ka pēc pāris mēnešiem šīs valsts pilsoņiem būs atkal jāvēlē jauns parlaments. AFP raksta, ka beidzamās piecas vēlēšanas kopā izmaksājušas vairāk nekā 400 miljonus levu (204 miljonus eiro), ko ES nabadzīgākā valsts noteikti būtu varējusi izmantot lietderīgāk. Politiskās nenoteiktības dēļ iestrēgusi Bulgārijas pievienošanās gan eiro zonai, gan Šengenas zonai, un pat šī gada budžets vēl nav apstiprināts.
