Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par nodomu Baltkrievijā izvietot taktiskos kodolieročus jau trešo dienu tiek apspriests pasaules medijos. To aptaujāto ekspertu vairākums piekrīt, ka no militārā viedokļa situācija daudz nemainās un šis Kremļa gājiens vērtējams kā kārtējais mēģinājums iebiedēt tā dēvētos kolektīvos Rietumus. Pie viena tas ļaus Putinam vēl īsākā pavadā turēt Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko.
Rietumvalstīs vēl joprojām netrūkst politiķu, kuri pat ļaunākajos murgos negrib iedomāties iespēju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā no konvencionāla kara var izvērsties militārā konfliktā, kurā tiek izmantoti kodolieroči. Savukārt Kremlis (te paša Putina, te viņa vēl neadekvātākā domubiedra, Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieka Dmitrija Medvedeva personā) Maskavas rīcībā esošo kodolvāli pakrata regulāri, bez jebkādiem aplinkiem paziņojot - ja Rietumi nepārtrauks sniegt aizvien nozīmīgāku militāro atbalstu Ukrainai, tad Krievijai neatliks nekas cits kā ķerties pie šiem ieročiem. "Ja kodollielvalsts cieš zaudējumu konvencionālā karā, tai nākas izmantot kodolieročus," šā gada janvārī sacījis Medvedevs.
Sestdienas vakarā pārraidītajā intervijā televīzijas kanālā "Rossija 1" Putins kā galveno iemeslu taktisko kodolieroču izvietošanai Baltkrievijā nosauca faktu, ka briti apņēmušies apgādāt Ukrainas armiju ar artilērijas lādiņiem, kuru serdeņi daļēji sastāv no vājinātā urāna, atgādina "Meduza.io". Lai gan tas ir radioaktīvs, saistība ar kodolieročiem vājinātajam urānam ir aptuveni tikpat liela kā XIX gadsimta karietes ritenim ar elektromobili "Tesla". Katram gadījumam Putins vēl piebilda, ka arī ASV kodolieroči, neraugoties uz šīs valsts ratificēto Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, atrodas Vācijā, Turcijā, Beļģijā, Itālijā un Nīderlandē, bet Grieķijā ir to uzglabāšanas noliktavas, kas nozīmē, ka Maskavas atbilde NATO ir tikai un vienīgi simetriska.
Putins paziņojis, ka desmit Baltkrievijas gaisa kara spēku lidmašīnas ne bez Krievijas palīdzības aprīkotas tā, ka tās ir iespējams apbruņot arī ar kodollādiņiem. Tāpat Baltkrievijai nodota raķešu sistēma "Iskander", kas spēj līdz aptuveni 400 kilometru attālam mērķim nogādāt kodollādiņu. Un, visbeidzot, 1. jūlijā Krievijas speciālisti Baltkrievijas teritorijā pabeigs būvēt speciāli aprīkotu noliktavu, kurā tiks uzglabāti kodollādiņi.
NATO un ES amatpersonu oficiālie paziņojumi par to, cik bezatbildīgs, bīstams un Eiropas drošību apdraudošs solis ir šis Krievijas lēmums, kā arī virknes mediju ar BBC priekšgalā publikācijas vedināja uz domām, ka Putinam izdevies panākt cerēto un ja ne nobaidīt, tad vismaz pārsteigt Rietumus. Taču Kanādas Kvīnsas universitātes eksperts drošības jautājumos Maksims Starčaks intervijā "Meduza.io" norādījis, ka augstākās amatpersonas šajā brīdī sacījušas vien to, kas tām bija jāsaka saskaņā ar nerakstītajiem likumiem.
Patiesībā tas, ka tiek gatavota Krievijas kodolieroču izvietošana Baltkrievijā, bija skaidrs jau vairāk nekā pirms gada. Pagājušā gada 27. februārī, tikai dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas tika veikts arī no Baltkrievijas teritorijas, varas iestāžu safabricētajā tā dēvētajā referendumā šīs valsts konstitūcijā tika veikti grozījumi, Baltkrievijai atsakoties no neitrālas un kodolbrīvas valsts statusa. Jau kopš tā brīža bija nojaušams, ka paziņojums par Krievijas kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir tikai laika jautājums, turklāt to ik pa laikam aktualizēja pats Lukašenko, sakot, ka šādi ieroči ļaušot Baltkrievijai būt "drošībā, neraugoties uz Ukrainas un NATO valstu radīto apdraudējumu".
Maskavas un Minskas nodoms nevienam nebija noslēpums, par ko liecina arī ASV augstāko amatpersonu mierīgā reakcija uz Putina paziņojumu, uzsvēris Starčaks, sakot, ka iebiedēšanas mēģinājums cietis fiasko. Būtībā jau nav svarīgi, kur šie ieroči fiziski atrodas - Kaļiņingradas apgabalā, kādā no Krievijas bāzēm, kas ir turpat blakus Baltkrievijai, vai pašā Baltkrievijā. Tāpat ir skaidrs, ka kontroli pār tiem saglabās Kremlis, bet Lukašenko pat gribēdams nevarēs nospiest "sarkano podziņu".
Taču šeit ir otrs aspekts, uz ko ļoti precīzi norādījis Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs - Kremlis faktiski sagrābis Baltkrieviju par savu kodolķīlnieci. Līdz šim Lukašenko, neraugoties uz to, ka devis Krievijas bruņotajiem spēkiem pilnīgu rīcības brīvību savas valsts teritorijā, atturējies no Baltkrievijas armijas iesaistīšanas iebrukumā Ukrainā. Putins ar to nav īsti apmierināts, un tagad viņa rokās būs vēl viena svira, lai pamudinātu vai piespiestu Lukašenko rīkoties izlēmīgāk. Daudzu ekspertu rezumējums ir šāds - no tā, ka Krievija izvietos taktiskos kodolieročus Baltkrievijā, Eiropa vairāk vai mazāk apdraudēta netiks, taču pašas Baltkrievijas jau tā ierobežotā suverenitāte ir vēl lielākās briesmās.
