Šīs nedēļas nogalē Somijā notiks parlamenta vēlēšanas. Priekšvēlēšanu kampaņai izejot finiša taisnē, iezīmējušies trīs politiskie spēki, kuru izredzes balsojumā vērtējamas visaugstāk – līdz ar pašreizējās premjeres Sannas Marinas sociāldemokrātiem tā ir konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija un labējā Somu partija.
Abas pēdējās pašlaik atrodas opozīcijā, taču tiek uzskatītas par potenciālajām sabiedrotajām nākamajā valdošajā koalīcijā. Marinai, kura ar prezidenta Sauli Nīnistes atbalstu uzsāka Somijas ceļu uz iestāšanos NATO, var nesanākt baudīt šī darba augļus, jo valsts uzņemšana aliansē notiks jau pēc vēlēšanām.
Beidzamā socioloģiskā aptauja, kuras rezultāti publicēti avīzē "Helsingin Sanomat", liecina, ka par Nacionālās koalīcijas partiju ("Kok") gatavi balsot 20,8% aptaujāto. Gan sociāldemokrātus (SDP), gan Somu partiju (PS) atbalsta pa 19,3% aptaujas dalībnieku. Pārējās partijas manāmi atpaliek, taču ar tām šā vai tā nāksies rēķināties, veidojot valdošo koalīciju, kas Somijā tradicionāli mēdz būt diezgan plaša. Piemēram, pašreizējā Marinas koalīcijā apvienojušās piecas no desmit parlamentā pārstāvētajām partijām.
Šaubu par pašas premjeres popularitāti nav. Pagājušā gada decembrī tās pašas "Helsingin Sanomat" aptaujā 64% respondentu viņas darbu valdības vadītājas amatā atzina par "ļoti labu" vai "diezgan labu". "Viņas darbību spēj novērtēt pat cilvēki, kuriem nepatīk premjeres politiskie uzskati, piemēram, konservatīvo vai galēji labējo atbalstītāji," sarunā ar BBC sacījis sociologs Sakari Nurmela. Marina amatā stājās 2019. gada decembrī, un faktiski visu šo laiku viņai nācies darboties kā krīzes menedžerei. Sākotnēji bija Covid-19 pandēmija, tad sekoja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, bet Somijai ir 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju un tradicionāli diezgan specifiskas attiecības ar šo valsti un pirms tam PSRS.
Reaģējot uz iebrukumu, Somija ne tikai izlēmīgi nostājās Ukrainas pusē, bet arī nolēma iestāties NATO, atsakoties no gadu desmitiem piekoptās militārās neitralitātes politikas. Jā, tam piekritušas faktiski visas partijas, un arī sabiedrības atbalsts šādam lēmumam pusotra gada laikā pieaudzis no nepilniem 30% līdz 80%, taču, ja valdības vadītāja nebūtu aktīvi atbalstījusi pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, jautājums varētu tikt novilcināts. Nedz iestāšanās NATO, nedz atbalsts Ukrainai nav starp priekšvēlēšanu kampaņas galvenajām tēmām, jo partiju nostāja šajā jautājumā ir vienota. Vienīgais - kad Marina publiski paziņoja, ka Somija varētu piegādāt Ukrainai iznīcinātājus, kas vairs nav vajadzīgi tās bruņotajiem spēkiem, "Kok" līderis Peteri Orpo viņai aizrādīja, ka nevajag mētāties ar bezrūpīgiem solījumiem, "kurus nav iespējams izpildīt", vēsta BBC.
Opozīcijas partijas uzsvaru liek uz ekonomiskiem jautājumiem. Gluži tāpat kā citur Eiropā, arī Somijā iedzīvotāji cieš no inflācijas un cenu pieauguma. Somijas valsts parāds gan Covid-19 krīzes dēļ, gan aizsardzībai atvēlētā budžeta pieauguma dēļ palielinājies līdz 144 miljardiem eiro, kas jau ir gandrīz puse no iekšzemes kopprodukta. Marinas valdība kategoriski noliegusi iespēju samazināt sociālos pabalstus, tāpat kā veselības aprūpei un izglītībai atvēlētos līdzekļus, paziņojot, ka tās ir "rūgtas zāles, kas turklāt nav iedarbīgas". Taču gan "Kok", gan PS uzskata, ka parāda palielināšana ir bezatbildīga, jo agri vai vēlu šo naudu nāksies atmaksāt. Pagājušajā gadā 29% no Somijas iekšzemes kopprodukta tika novirzīta dažādām dzīves apstākļu uzlabošanas programmām, taču gan konservatīvo līderis Orpo, gan Somu partijas vadītāja Rīka Purra norādījuši, ka šādi tēriņi vairs nebūs iespējami, aicinot uz taupības pasākumiem un budžeta sabalansēšanu. Premjeres sacīto, ka papildu budžeta naudu varētu iegūt, pārskatot nodokļu sistēmu un parūpējoties par to, lai mazinātu ekonomikas "pelēko zonu", kāda ir arī turīgajā un likumpaklausīgajā Somijā, viņi noraidījuši pašā saknē. Atšķirībā no Orpo, kurš nav izteicis konkrētus priekšlikumus, kurām nozarēm budžeta finansējums būtu jāsamazina, Purra skaidri norādījusi, ka jāsāk ar imigrantu pabalstu būtisku "apcirpšanu". Somu partija ir pārliecināta, ka valstij jāiet Dānijas un (kopš nesena laika) arī Zviedrijas pēdās, līdz minimumam samazinot to imigrantu skaitu, kuri ierodas no ES sastāvā neesošām valstīm. Vienīgais izņēmums ir Ukrainas kara bēgļi, kurus arī Somu partija gatava uzņemt bez jebkādiem ierobežojumiem.
Laikraksts "Helsinki Times" norāda, ka 2. aprīļa vēlēšanas sola lielu intrigu, kas pilnībā netiks atšķetināta arī pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas nākamajā rītā. Ņemot vērā iesaistīto pušu skaitu, koalīcijas veidošanas process parasti ir diezgan garš un piņķerīgs, turklāt jāņem vērā partiju novilktās "sarkanās līnijas". Pašlaik būtiska šķiet viena - sociāldemokrāti paziņojuši, ka nekādā gadījumā nestrādās kopā ar Somu partiju, taču Nacionālā koalīcijas partija pieļāvusi, ka ar galēji labējiem nāksies sastrādāties. Principā var izveidoties tieši tāda pati situācija kā pagājušā gada rudenī Zviedrijā, kur ar galēji labējo Zviedrijas demokrātu atbalstu tika izveidota labēja valdība.
