Lietuvas Seims galīgajā lasījumā pieņēmis likumu “Par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar militāru agresiju pret Ukrainu”. Noteikta stingrāka uzturēšanās atļauju un vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas pilsoņiem, bet aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt Lietuvas pilsonību, kas raisīja vislielākās diskusijas Lietuvas sabiedrībā, netika ieviests.
Krievijas pilsoņiem būs grūtāk iegūt uzturēšanās atļaujas un vīzas Lietuvā. Saskaņā ar likumprojekta otro un galīgo redakciju, ko 4. aprīlī pieņēma Lietuvas Seims, Krievijas pilsoņi turpmāk nevarēs pieteikties uzturēšanās atļaujām un vīzām, izmantojot vīzu centrus ārpus Lietuvas. To varēs izdarīt tikai ar Lietuvas Ārlietu ministrijas vai vēstniecību starpniecību. Izņēmumi paredzēti tikai tiem, kuriem jau ir derīga Lietuvas vīza vai Lietuvas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzturēšanās atļauja. Krievijas pilsoņiem būs arī grūtāk ieceļot Lietuvā - ja viņi izlems šķērsot šo abu valstu robežu, viņus gaida individuāla un rūpīga pārbaude.
No likumprojekta pilnībā tika izslēgts punkts par pilsonības piešķiršanas ierobežojumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pret ko iebilda krievu un baltkrievu kopienu pārstāvji. Toties pieņemtais dokuments ievieš aizliegumu Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā. Tas gan neattiecas uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja Lietuvā vai kuri iegūst nekustamo īpašumu mantojuma ceļā.
Ierobežotas arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu tiesības ievest Lietuvā vai izvest no tās Ukrainas grivnas skaidrā naudā. Likumprojektā skarti arī jautājumi par elektronisko parakstu un attālināto piekļuvi valsts sniegtajiem pakalpojumiem - Lietuvas rezidenti, kuriem ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, zaudēs iespēju izmantot šos elektroniskos pakalpojumus, ja viņiem nebūs uzturēšanās atļaujas.
Ja Lietuvas prezidents likumprojektu parakstīs, tas stāsies spēkā 2023. gada 3. maijā un būs spēkā vienu gadu. Pēc tam likuma spēkā esamības termiņu var pagarināt.
Atšķirībā no pirmā lasījuma, kurā likumprojekts tika pieņemts bez neviena balsojuma pret un pilnīgā klusumā, 4. aprīlī, izskatot likumprojektu, noritēja diskusijas un labojumu apspriešana.
Likuma autora, Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Laurīna Kasčūna (konservatīvā partija “Tēvzemes savienība” - Lietuvas kristīgie demokrāti) galvenais arguments bija, ka Krievijas pilsoņi rada apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai un ir atbildīgi par Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Bet partijas “Kārtība un taisnīgums” deputāts Petrs Gražulis, gluži pretēji, uzstāja, ka tieši kara sakarā ir jāatbalsta krievi un baltkrievi, dodot viņiem iespēju nepalikt savās valstīs un nestrādāt šo valstu diktatūru labā.
Pret likumprojektu iebildumi bija arī citiem deputātiem. “Ir veltīgi baidīties, ka Lietuvā ieradīsies Putina aģenti. Tie jau tāpat te bija un ir joprojām - pat ar Lietuvas pasēm. Šis likums viņiem nekādi nekaitēs. Mēs tikai kaitēsim demokrātijai,” sacīja cits “Tēvzemes savienības” deputāts Ķēstutis Masjulis. Seima vicespīkers no sociāldemokrātiem Juļus Sabatausks norādīja, ka ieviestie pasākumi ir nesamērīgi un ir diskriminācija pēc pilsonības principa.
Nra.lv korespondente par Seima sēdes rezultātiem viedokli jautāja Lietuvā dzīvojošajiem krieviem un baltkrieviem un sastapās ar cilvēku neizpratni un bažām. Šobrīd nav klaju iemeslu protestēt pret likumu, taču nav pārliecības, ka turpmāk varēs bez problēmām pagarināt vīzu vai iegūt uzturēšanās atļauju.
Jau 21. martā krievu un baltkrievu kopienas vērsās Seimā ar petīciju grozīt likumprojektu, tika savākti 1800 parakstu. Iniciatīvas grupas pārstāve Darja Suvorova-Garibjana stāsta, ka Lietuvā dzīvo jau 10 gadus un uzskata to par savām mājām. Viņa paspēja iesniegt dokumentus pilsonības iegūšanai tieši pirms likumprojekta pirmās apspriešanas. Pēc pēdējās sēdes ierobežojumi, kas varētu viņu skart, ir atcelti. Tomēr būs grūtības ar ģimenes atkalapvienošanos - Darjas māte dzīvo Krievijā, un saskaņā ar jaunajiem noteikumiem viņa vīzu varēs iegūt tikai ar Lietuvas Ārlietu ministrijas palīdzību.
“Tas nav godīgi pret parastajiem cilvēkiem, kuri vēlas atkalapvienoties ar savām ģimenēm. Es saprotu vietējās sabiedrības bažas un domāju, ka būtu pareizi, piemēram, ieviest vairāk pārbaužu. Galu galā, mēs esam ieinteresēti drošībā tikpat daudz kā Lietuvas pilsoņi, mēs šeit esam pastāvīgie iedzīvotāji,” saka Darja Suvorova-Garibjana.
Jaunā sieviete piebilst, ka, neskatoties uz to, viņa ir pateicīga vietējiem politiķiem, ka viņi sadzirdēja krievus un baltkrievus: “Protams, tika veikts liels darbs, izstrādāta petīcija, rakstītas vēstules, bet tas viss būtu bezjēdzīgi, ja vietējās varas iestādes nevēlētos ar mums dialogu. Esmu jauna un uzskatu, ka stāvu tālu no politikas, un tieši tāpēc man ir liels prieks, ka mani pirmie soļi politiskajā dzīvē notiek demokrātiskā sabiedrībā, kur katra viedoklis ir svarīgs.”
Baltkrievijas pilsoņi 21. martā uzrakstīja atsevišķu aicinājumu Seimam ar lūgumu pilnībā svītrot likumprojektā ierobežojumus, kas attiecas uz Baltkrievijas pilsoņiem. Petīcijas autori balstījās uz aptaujām, kas parādīja, ka lielākā daļa baltkrievu neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Seims no likumprojekta dzēsa visus ierobežojumus, kas attiecas uz Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot punktu par elektronisko parakstu. Tomēr likumprojekts joprojām var skart baltkrievus, jo var gadīties, ka citu valstu iedzīvotājiem ir Krievijas pilsonība, lai gan viņi nav saistīti ar Krieviju.
Tāda situācija ir Georgijam, IT speciālistam. Jaunais vīrietis Lietuvā ieradās pirms astoņiem gadiem no Baltkrievijas, pirms tam astoņus gadus dzīvojis Ukrainā, bet dzimis viņš ir Uzbekistānā. Georgijam ir Krievijas pilsonība, lai gan viņš nekad nav dzīvojis šajā valstī. Tagad viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, viņš zina lietuviešu valodu un ir integrējies Lietuvas sabiedrībā. “Lietuva ir manas mājas, šī ir mana jaunā mazā dzimtene. Un, neskatoties uz ierobežojumiem, es vienalga palikšu Lietuvā,” stāsta Georgijs.
Georgijs kļuva par vienu no Seimā iesniegtās petīcijas iniciatoriem un uzskata, ka likumprojektā veiktās izmaiņas kļuva iespējamas gan emigrantu pūliņu dēļ, gan tāpēc, ka Lietuvas sabiedrība nebija vienaldzīga: “Kamēr baltkrievu un krievu diaspora nesāka par to runāt, kamēr mēs nesākām rakstīt vēstules Seima frakciju vadītājiem, publiskajā telpā diskusiju nebija.”
No Krievijas emigrējušais Viktors Voroncovs 2018. gadā saņēma divus atteikumus Lietuvas pilsonības iegūšanai, taču pēc tam pilsonību tomēr ieguva. Viņš arī uzsver atšķirības starp Lietuvas un Krievijas sabiedrību. “Mani ļoti motivēja tas, ka cilvēki neklusēja. Es vienmēr salīdzinu Lietuvu un Krieviju. Un Krievijā tāda tautas reakcija uz likumu, kas nav līdz galam izstrādāts, ir vienkārši neiespējama,” atzīmē Viktors. Neskatoties uz grūtībām, Lietuvas pilsonības iegūšana Viktoram bija principiāla: “Es zinu, kā cilvēki dzīvo Krievijā, es tur dzīvoju. Un es zinu, kā cilvēki dzīvo Lietuvā. Man dzīve Lietuvā izrādījās daudz taisnīgāka.”
