Vakar vizītē Ķīnā ieradušies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, kuriem šodien paredzēta kopīga tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Eiropas līderi centīsies panākt, lai Ķīna mazina savu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, starp galvenajām sarunu tēmām būs arī savstarpējās tirdzniecības jautājumi un iespējami kopīgi pasākumi globālo klimata pārmaiņu mazināšanai.
Konkrētus rezultātus no šīs vizītes grūti gaidīt, taču tā liecina, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta atjaunot sadarbību ar Ķīnu, nevis vērsties pret to stingrāk, kā rekomendējis ASV prezidents Džo Baidens.
"Politico.eu" norāda, ka ielūgumu valsts vizītē apmeklēt Ķīnu saņēmis Makrons, un tieši Francijas prezidentam radusies ideja šim braucienam piesaistīt arī fon der Leienu. Šādā veidā vienlaikus tiek nošauti divi zaķi - Makrons demonstrēs ne tikai to, ka Francijai ir būtiska un noteicoša loma ES, bet arī centīsies ķīniešu sarunu biedriem apliecināt, ka runā visu 27 bloka dalībvalstu vārdā. Jo negribas taču ticēt, ka sarunās ar Sji Dzjiņpinu Francijas prezidents un EK vadītāja paudīs atšķirīgu viedokli.
Patiesībā domstarpības par to, kā veidot attiecības ar Pekinu, Briselē pastāv, un tās ir diezgan lielas. Liela daļa bloka austrumu valstu, ņemot vērā Ķīnas un Krievijas draudzīgās attiecības, vairāk sliecas piekrist Vašingtonas viedoklim, ka uz Ķīnu jāizdara būtisks spiediens un jāapvalda tās ambīcijas. Savukārt tā sauktā vecā Eiropa, bažījoties par nonākšanu pārāk lielā atkarībā no ASV, ir ieinteresēta spēlēt savu politisko spēli, kurā nozīmīga loma ir arī ekonomiskajām interesēm.
AFP uzsver, ka abas Eiropas augstās amatpersonas centīsies pārliecināt Ķīnas līderi nekādā gadījumā nepiegādāt ieročus Krievijai un vispār pārstāt atbalstīt Maskavu karā pret Ukrainu. Formāli Ķīna gan deklarējusi neitralitāti un pat nākusi klajā ar savu miera plānu, taču realitātē tā uzskatāma par Krievijas galveno atbalstītāju. Martā, kad Sji Dzjiņpins viesojās ļoti pompozā vizītē Maskavā, gan no viņa, gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina puses izskanēja paziņojumi, ka tik draudzīgas attiecības abu valstu starpā vēl nav bijušas. Tiesa, šo iespaidu pāris dienas vēlāk pabojāja Kremļa saimnieks, paziņojot par Krievijas nodomu izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā, neraugoties uz to, ka pēc Putina un Sji Dzjiņpina sarunām tika vēstīts, ka abas puses ir vienisprātis, ka kodolieroču neizplatīšanas līgums ir jāievēro.
Oficiālā Pekinas reakcija vedināja uz domām, ka Ķīna ir nepatīkami pārsteigta par šādu notikumu pavērsienu, vēsta BBC. Tajā pašā laikā Ķīna kļuvusi par lielāko Krievijas naftas importētāju (gan pērkot to ar lielām atlaidēm), bet neoficiāla informācija liek domāt, ka tā Krievijai piegādā arī dažādas tehnoloģijas, kuras uz šo valsti aizliegušas eksportēt sankcijas noteikušās rietumvalstis. Un visbeidzot - Ķīnas deklarēto neitralitāti liek nopietni apšaubīt fakts, ka kopš kara sākuma Sji Dzjiņpins atradis laiku, lai gan dotos uz Maskavu, gan vairākas reizes sazinātos ar Putinu telefoniski, taču nav izrādījis nekādu interesi kontaktēties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šāda vienpusēja pieeja arī ir galvenais iemesls, kādēļ Ukrainas atbalstītāji ļoti skeptiski izsakās par Ķīnas piedāvāto miera plānu, kas faktiski akceptētu tos iekarojumus, ko Krievijai līdz šim ir izdevies Ukrainā veikt. Interesanti, ka pirms došanās uz Ķīnu Makronam bijusi telefonsaruna ar Baidenu, savukārt fon der Leiena sazvanījusies ar Zelenski.
Otrs jautājumu bloks ir saistīts ar ekonomiskajiem jautājumiem. Makrona delegācijā ir ne tikai augsta ranga politiķi, bet arī aptuveni 60 uzņēmēju, to skaitā enerģētikas giganta EDF, vilcienu ražotāja "Alstom" un lidmašīnu ražotāja "Airbus" vadītāji. Katram no viņiem Ķīnā ir savas ekonomiskās intereses, un tādas ir arī Eiropas Savienībai kopumā. Brisele gluži tāpat kā Vašingtona ir neapmierināta ar to, ka savstarpējā tirdzniecībā netiek ievērota paritāte, lai gan savas pretenzijas vismaz pagaidām pauž krietni mierīgākā formā un ar tirdzniecības kariem Ķīnai nedraud. ES tirdzniecības kameras Ķīnā prezidents Jērgs Vutke intervijā AFP sacījis, ka ES valstu eksports uz Ķīnu ir "nožēlojami mazs". Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, pagājušajā gadā no ES valstīm uz Ķīnu nosūtīti tikai 1,6 miljoni konteineru ar precēm, bet pretējā virzienā Ķīna eksportējusi 6,4 miljonus konteineru. Pāris beidzamo gadu laikā negatīvu iespaidu uz ES valstu eksportu atstājuši gan Ķīnā pieņemtie stingrie ierobežojumi "Covid-19" pandēmijas laikā, gan šīs valsts ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās. Vutke sacījis, ka šajā laikā gandrīz uz pusi samazinājušās Eiropas uzņēmēju investīcijas Ķīnā un teju vai vienīgais izņēmums ir Vācijas autobūves koncerns BMW, kas ieguldījis ievērojamus līdzekļus, lai Ķīnā uzsāktu ar elektriskajiem dzinējiem aprīkotu automašīnu ražošanu.
