Šā gada 30. septembrī beigsies NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš. Lai gan Ziemeļatlantijas alianses valstu vadītāji ar ASV prezidentu Džo Baidenu priekšgalā cenšas viņu pierunāt palikt amatā uz vēl vienu gadu, pašlaik Stoltenbergs ir nelokāms, apgalvojot, ka rudenī atgriezīsies Norvēģijā. Oficiāli tiek noliegtas arī baumas par tādu Eiropas līmeņa "smagsvaru" kā Eiropas Komisijas prezidente Urzulas fon der Leiena un Nīderlandes premjers Marks Rite kandidēšanu, bet starp potenciālajiem Stoltenberga pēctečiem, kas varētu apmierināt ne visas NATO dalībvalstis, minēta virkne ES (un ne tikai) politiķu, starp kuriem ir arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
"Politico.eu" raksta, ka skaidrībai jābūt līdz šā gada NATO samitam, kas 11. un 12. jūlijā notiks Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Tajā vai nu tiks pagarināts Stoltenberga mandāts, vai arī apstiprināts jaunais alianses ģenerālsekretārs. Sākumā par pašu Stoltenbergu, kurš augstajā amatā stājās 2014. gada 1. oktobrī un kura pilnvaru termiņš (ne bez ģenerālsekretāra pierunāšanas) jau trīs reizes ir pagarināts. Vairākās šogad sniegtās intervijās (gan "Reuters", gan CNN, gan "Politico.eu") viņš apgalvojis, ka rudenī noslēgs savu karjeru NATO. "Es plānoju doties atpakaļ uz Norvēģiju, jo šeit esmu bijis jau ilgu laiku," viņa sacīto citē "Politico.eu". Jāatgādina, ka 2022. gada sākumā, kad arī bija līdzīga situācija, pavisam oficiāli tika paziņots, ka Stoltenbergs pēc atgriešanās dzimtenē tiks iecelts par Norvēģijas centrālās bankas vadītāju. Nav skaidrs, vai šis piedāvājums vēl ir spēkā, taču jebkādas runas par sava mandāta pagarināšanu viņš cenšas apcirst pašā saknē. "Jāsāk jau ar to, ka pasaulē ir ļoti daudzi jautājumi, kas ir krietni svarīgāki par šo," viņš teicis.
Bet ja ne Stoltenbergs, tad kurš? Šī nedēļa aizritējusi baumās par fon der Leienas iespējamu kļūšanu par NATO ģenerālsekretāri. "Politico.eu" norāda, ka teorētiski viņa atbilst visiem tiem neoficiālajiem kritērijiem, kas tiekot ņemti vērā, vētījot kandidātus uz šo amatu. Bijusī aizsardzības ministre, politiķe, kurai nav domstarpību ar amatpersonām Vašingtonā, faktiski ietekmīgākās ES valsts pārstāve, kura, strādājot EK, jau daudz kontaktējusies ar NATO dalībvalstu līderiem, galu galā - sieviete, bet Briselē jau sen runā, ka beidzot ar sievietei pienācis laiks kļūt par NATO vadītāju. Taču ir kāds būtisks āķis. Fon der Leienai vēl līdz nākamā gada nogalei jāturpina pildīt savi pašreizējie pienākumi, un EK jau oficiāli paziņojusi, ka šo amatu viņa pamest negrasās. "Politico.eu" norāda - lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO loma būtiski pieaugusi, eiropiešiem Eiropas Komisijas vadītāja amats šķiet prestižāks, ar lielāku ietekmi apveltīts. Lūk, ja Stoltenbergu "pielauztu" amatā palikt uz vēl vienu gadu, tad par fon der Leienu jau varētu runāt kā reālāku kandidāti uz šo posteni...
Vienlaikus tiek piesaukti arī citi kandidāti, taču, kā "Politico.eu" norādījis kāds Briseles diplomāts - jo vairāk uzvārdu parādās mediju slejās un tiek apspriesti kuluāros, jo skaidrāks, ka īsta kandidāta uz šo nozīmīgo amatu nav. Lielisks pretendents varētu būt Nīderlandes premjers Rite, kurš šī valsts valdības vadītāja amatā ir kopš 2010. gada, pateicoties savai lielajai pieredzei, kā arī tam, ka Nīderlande ļoti nepārprotami atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, turklāt ne tikai vārdos, bet arī ar ieroču piegādēm. Taču Rite, kura mandāts beigsies 2025. gada pavasarī, skaidri paziņojis, ka pēc nākamajām vēlēšanām "aizies no politikas un nodarbosies ar ko citu". Tā dēvētajā NATO austrumu flangā par labu kandidāti uzskata Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu. Taču Eiropas dienvidos un rietumos viņa tiek uzskatīta par pārāk radikālu attiecībā pret Krieviju. Lai cik tas dīvaini neliktos, pat vairāk nekā gadu pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā, tur pastrādātajām plaši dokumentētajām zvērībām un Starptautiskās krimināltiesas izdotā Kremļa saimnieka Vladimira Putina aresta ordera starp NATO valstu augstākajām amatpersonām ir tādas, kas dzīvo ilūzijās, ka ar Maskavu vēl iespējams par kaut ko vienoties un nevajag to lieki provocēt.
Visticamāk, ka šī iemesla dēļ nebūtu iespējams vienoties arī par Slovākijas prezidentes Zuzanas Čaputovas kandidatūru. Ar mazāk kareivīgākiem paziņojumiem attiecībā uz Krieviju klajā nācis Rumānijas prezidents Klauss Johannis, savukārt kā ļoti mērenas pieejas atbalstītāji minēti Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un bijušais Itālijas premjerministrs Mario Dragi. Baumo arī par to, ka labs kandidāts būtu Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Voless, taču maz ticams, ka šādam risinājumam piekristu NATO sastāvā esošās ES lielvalstis, raksta AFP. Šā paša iemesla dēļ par reālu pretendenti uz Stoltenberga krēslu grūti uzskatīt Kanādas vicepremjeri Kristiju Frīlendu.
