Eiropas Komisija ar ES Padomi pagājušajā nedēļā vienojās par jaunu, pārstrādātu ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas projektu, kas paredz krietni paaugstinātus atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus gan enerģijas ražošanas, gan transporta un rūpniecības sektoros. Latvija direktīvas grozījumus atbalstot, taču vēloties diskutēt par atsevišķiem direktīvas punktiem, “Neatkarīgo” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.
Sīkākus paskaidrojumus, par kuriem punktiem tā vēlas diskutēt, ministrija gan nesniedza. Savukārt Satiksmes ministrija ar tās Komunikācijas daļas vadītājas Baibas Gulbes starpniecību paziņoja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars transporta sektorā nav tās kompetencē, lai prasot Klimata ministrijai. Satiksmes ministrijas pārziņā esot tikai degvielas izplatīšanas infrastruktūras jautājumi.
Taču jautājums ir ļoti nopietns, ņemot vērā politisko un ekonomisko kontekstu citās ES valstīs, kur laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un sekojošās enerģijas cenu krīzes tiek nopietni strādāts pie vecās, CO2 izmešus veidojošās enerģijas projektiem, tajā skaitā neskaitāmiem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem. Tāpat ES līmenī nav atrisināts jautājums, vai atomenerģiju uzskatīt par atjaunojamo resursu, kas ārkārtīgi būtiski maina visu atjaunīgās enerģijas ražošanas kopainu. Tādēļ pārstrādātajā direktīvas projektā minētie mērķi šobrīd vairāk vai mazāk izskatās pēc zīlēšanas kafijas biezumos. Nav arī skaidrs, ko tie praktiski nozīmē Latvijai.
Ko tad paredz pārstrādātās direktīvas projekts? “Vienošanās paaugstina ES saistošo atjaunīgās enerģijas īpatsvara gala patēriņā mērķi līdz 42,5% 2023. gadā no pašreizējā 32% mērķa, gandrīz dubultojot atjaunīgās enerģijas daļu ES. Sarunvedēji arī vienojās, ka ES ir jātiecas sasniegt 45% atjaunīgās enerģijas mērķi. Vienošanās no jauna apstiprina ES apņemšanos iegūt enerģētisko neatkarību caur ātrāku uz vietas ģenerētās atjaunīgās enerģijas attīstību un sasniegt ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanu par 55% līdz 2030. gadam,” teikts Eiropas Komisijas 30. aprīļa paziņojumā presei.
Kā norāda Briseles ierēdņi, direktīvas projekts ietver arī mērķus un pasākumus dažādos konkrētos ekonomikas sektoros. Tas paredz, piemēram, 49% atjaunīgās enerģijas mērķi enerģijas patēriņam ēkās un būvēs, kas jāsasniedz 2030. gadā. Ļoti būtisks ir jaunieviestais mērķis transporta sektorā - līdz 2030. gadam tas paredz panākt 29% atjaunīgās enerģijas daļu transportlīdzekļu kustināšanā uz priekšu.
Statistika rāda, ka 2021. gadā ES no atjaunojamajiem energoresursiem ieguva 22% enerģijas, bet šis līmenis starp dalībvalstīm ļoti atšķīrās. Zviedrijā tie bija 63%, kamēr Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Īrijā zem 13%. Kopējās investīcijas atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža infrastruktūrā, lai sasniegtu Briseles izvirzītos jaunos mērķus, līdz 2023. gadam sasniedz 113 miljardus eiro, ziņo “Reuters”.
Par pārstrādāto Atjaunojamās enerģijas direktīvas projektu vēl ir jābalso Eiropas Parlamentam, kā arī to galīgajā versijā jāapstiprina visu ES dalībvalstu vadītājiem ES Padomē.
Vēloties noskaidrot, ko atjaunotās Atjaunojamās enerģijas direktīvas mērķi nozīmē Latvijas ekonomikai un vai Latvija šo projektu atbalsta, “Neatkarīgā” vērsās Klimata un enerģētikas ministrijā. Ar ministra Raimonda Čudara preses sekretāres Beates Barkānes starpniecību mēs saņēmām šādu pagaru, bet nekonkrētu atbildi:
“Pirmkārt, Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, atzīst energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu būtisko lomu kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Tāpat Latvija izprot tēmas nozīmību ES klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, kas, īpaši šobrīd, ņemot vērā Krievijas uzsākto brutālo karu Ukrainā, ir ļoti svarīgi. Vienlaikus mēs uzsveram nepieciešamību veicināt energoefektivitātes pasākumus ekonomiski izdevīgā veidā, stiprinot valsts konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Tādēļ Latvija konceptuāli atbalsta ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas stiprināšanu, tai pat laikā atverot diskusiju, kopā ar citu dalībvalstu kolēģiem, par atsevišķiem direktīvas punktiem.
Otrkārt, kā jau minēts, katra lēmuma pieņemšanas procesā ir jāņem vērā katras ES dalībvalsts esošā situācija, konkurētspēja, ekonomiskā izaugsme un iedzīvotāju labklājība. Latvija ir apņēmusies un šobrīd pēc iespējas labāk strādā pie enerģijas taupīšanas mērķiem, vienlaikus ievērojot visus iepriekš minētos aspektus. Tādā veidā piemērojot pieņemtos lēmums uz mūsu situāciju.
Jāuzsver, ka Latvija 2020. gadā jau ir sasniegusi 42,1% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, kur elektroenerģijā, siltumapgādē, ēkās un rūpniecībā tas jau šobrīd būtiski pārsniedz 50%.
Treškārt, tieši tādēļ šobrīd norisinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP 2030) pārskatīšanas un atjaunošanas. Situācija kurā atrodamies šobrīd, ir krasi atšķirīga no tā, kādā atradāmies 2020. gadā, kad plāns tika izstrādāts. Šis ir būtisks posms mūsu tālāku mērķu sasniegšanā - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana. NEKP 2030 ir tiešā veidā sasaistīts ar Eiropas kopējo nostāju klimatneitralitātes jautājumos, tādēļ jaunākie pieņemtie lēmumi attiecībā uz kopēju ES klimatneitralitāti tiek ņemti vērā NEKP 2030 pārskatīšanas procesā. Šobrīd Latvijai kā viens no mērķiem ir līdz 2030. gadam nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas gala patēriņā. Tāpat ārkārtīgi svarīgs posms ir pētniecība un inovācijas.”
Šķiet, ka galvenais instruments, ko tad Latvija īsti darīs, lai sasniegtu nospraustos lielos klimata mērķus, ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns. Zīmīgi, ka arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija jau šī gada 11. janvārī, iepazīstoties ar šī plāna izpildi, rosināja pārskatīt plānā noteiktos sasniedzamos mērķus, ziņo Saeimas preses dienests. “Ambiciozais Latvijas attīstības plāns par ekonomikas transformāciju nav īstenojams bez salāgošanas ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Šobrīd tas nenotiek. Plāns ir, bet tas noteikti ir uzlabojams, precizējams. Līdz ar to mēs pat nezinām, kā ekonomiskā izaugsme būs iespējama, ja mums nav skaidri spēles noteikumi, rīcības plāns saistībā ar klimata prasībām. Tas ļoti būtiski ietekmēs gan resursus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību kopumā. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, kāds, ņemot vērā šīs prasības, būs mūsu ekonomiskās izaugsmes patiesais ceļš,” sēdē sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, atzīmējot, ka savas korekcijas ir ieviesusi arī kovidpandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
“Tāpat būtiski noskaidrot, kāda Latvijā nākotnē būs bāzes slodzes elektroenerģijas nodrošināšanas tehnoloģija - vai tā būs atomenerģija vai akumulētā atjaunojama energoresursu enerģija, vai ūdeņradis, vai kāda cita enerģija,” pauda U. Mitrevics.
