Vācijas valdošās koalīcijas partijas beidzot vienojušās par likumprojektu, kura mērķis ir atteikšanās no vairumā mājsaimniecību izmantotajām apkures sistēmām, kas tiek darbinātas ar fosilo kurināmo. Zaļo partijai gan nav izdevies uzspiest plānu jau no nākamā gada sākuma aizliegt uzstādīt jaunus apkures katlus, ko darbina dabasgāze vai naftas produkti. Panāktā kompromisa rezultātā plānoti visdažādākie pārejas periodi un izņēmumi, kas radikālākajos tā sauktās klimata neitralitātes piekritējos izraisījuši sašutumu, jo viņi uzskata, ka šādā veidā mērķi – līdz 2045. gadam Vāciju padarīt par klimata neitrālu valsti – nesasniegt.
Pašlaik Vācijā ēku apkurē pārliecinoši dominē fosilais kurināmais, raksta "Deutsche Welle". No aptuveni 41 miljona valsts mājsaimniecību gandrīz puse tiek apkurināta ar dabasgāzi, bet aptuveni 25% mājsaimniecību kā kurināmo izmanto naftas produktus. Videi krietni "draudzīgākie" siltumsūkņi ierīkoti vien nepilnos 3% mājsaimniecību, kas nav pārsteigums, jo to cenas svārstās no 11 000 līdz 25 000 eiro. Jā, no valsts iespējams saņemt subsīdijas (aptuveni 40% summas), taču tradicionālie fosilās degvielas apkures katli ir daudz lētāki, tos ir vienkāršāk iegādāties un uzstādīt, turklāt nav birokrātisko klapatu, lai no varas iestādēm saņemtu solīto kompensāciju.
Taču nu šo apkures sistēmu ēra tuvojas beigām, raksta "Politico.eu". Koalīcijas partiju panāktais kompromiss paredz, ka netiks pieņemts pilnīgs aizliegums uzstādīt jaunus apkures katlus jau no 2024. gada 1. janvāra, kā to bija vēlējies Zaļo partiju pārstāvošais ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Roberts Hābeks, taču pārmaiņas būs. Vecos apkures katlus nomainot ar jauniem, kas joprojām darbojas ar fosilo kurināmo, iedzīvotājiem būs jāapņemas, ka trīs gadu laikā viņi šo sistēmu modernizēs tā, lai vismaz 65% siltuma tiktu iegūti no videi draudzīgākas enerģijas. Vai tie būtu siltumsūkņi, saules bateriju paneļi, vai kādas citas tehnoloģijas, likumprojektā nav precizēts. Vācijas valdošās partijas - sociāldemokrāti, Zaļie un Brīvie demokrāti - vienojušās par to, ka uz mājsaimniecībām, kuru īpašnieki ir vecāki par 80 gadiem, šī prasība netiks attiecināta (šādā veidā ņemta vērā sociāldemokrātu vēlme nesagādāt liekas rūpes senioriem). Taču gadījumā, ja māja tiek mantota vai nopirkta, tās jaunajiem īpašniekiem apkures sistēma jāmaina saskaņā ar jauno kārtību. Nosacījums par trijiem gadiem, kuru laikā jānodrošina 65% siltuma iegūšana no atjaunīgās enerģijas, attiecas arī uz jaunu ēku būvniekiem. Likumprojektā paredzēti dažādi valsts atbalsta mehānismi tiem, kuri pāriet uz jaunajām tehnoloģijām, taču pat finanšu ministrs Kristiāns
Lindners (viņš pārstāv uzņēmējus atbalstošos Brīvos demokrātus, kuri pret šo iniciatīvu izturējušies ļoti piesardzīgi) nav spējis pateikt, cik lielus līdzekļus valstij tas prasīs, no kādiem avotiem tie tiks ņemti un vai vispār izdosies finansiāli atbalstīt ikvienu, kuram šīs pārmaiņas nozīmē lielus izdevumus. "Politico.eu" norāda, ka koalīcijas partiju vienošanās ir tikai pirmais solis ilgajā likumprojekta apstiprināšanas ceļā. Nākamais solis ir tā saskaņošana ar federālo zemju valdībām, un šeit var rasties problēmas.
Vairākās Vācijas federālajās zemēs, piemēram, Bavārijā, pie varas ir partijas, kas federālā līmenī atrodas opozīcijā. Un šī opozīcija - sākot ar konservatīvajiem (CDU/CSU) un beidzot gan ar galēji kreisajiem (Kreisie) un galēji labējiem ("Alternatīva Vācijai") - kategoriski iebilst pret šo likumprojektu. Konservatīvo frakcijas līderis Bundestāgā Ulrihs Lange norādījis, ka tā pieņemšana var novest pie būvniecības izmaksu strauja pieaugumu, kas situācijā, kad Vācijā jau tāpat ir novērojams mājokļu deficīts, nebūtu pieļaujami, raksta "Deutsche Welle". CDU/CSU uzskata, ka valdošā koalīcija problēmas risināšanai piegājusi no nepareizās puses - sākumā būtu jāparūpējas par pietiekami lētu alternatīvu tehnoloģiju nonākšanu tirgū, bet tikai pēc tam jānosaka kaut kādi ierobežojumi. Kreisie, kuru elektorāts lielākoties ir Vācijas austrumu zemēs, tikmēr pauduši bažas par to, ka valsts atbalsts cilvēkiem, kuriem nāksies mainīt apkures sistēmas, būs nepietiekams un jau tā trūcīgos austrumvāciešus dzīs vēl lielākā nabadzībā.