Saspringta gaisotne vakar valdīja pie Pečeru klostera Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Līdz trešdienas vakaram Maskavas patriarhāta oficiālā kontrolē esošās Ukrainas pareizticīgo baznīcas (UPC-MP) pārstāvji atteicās pildīt valdības pieņemto lēmumu par nomas tiesību pārtraukšanu un izvākšanos no kompleksa. Vakar klostera teritorijā, kurā uzturas aptuveni 1000 garīdznieku un mūku, netika ielaisti valdības komisijas pārstāvji.
Lai gan varas iestādes solījušas, ka neizmantos spēku Pečeru klostera atbrīvošanai no nevēlamajiem īrniekiem, viņi paši gatavojas jebkādam notikumu pavērsienam.
Lojalitātes trūkums Ukrainas valstij un cieša sadarbība ar "krievu pasaules" sludinātājiem - tas ir galvenais iemesls, kādēļ Ukrainas varas iestādēm nācies vērsties pret šo baznīcu, raksta "Reuters". Formālais iemesls īres līguma nepagarināšanai (iepriekšējā vienošanās tika noslēgta 2013. gadā, un šī līguma termiņš beidzas marta nogalē) gan bijis cits - valsts amatpersonas konstatējušas, ka Pečeru klostera iemītnieki nodarbojušies ar patvaļīgu un nesaskaņotu būvniecību. BBC atgādina, ka valstij piederošais klosteris jeb laura kopš 1990. gada iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tādēļ jebkādas pārbūves vai nesaskaņotas modernizācijas tā teritorijā nav pieļaujamas. Maskavai pakļautās Ukrainas pareizticīgo baznīcas vadītāji gan uzsvēruši, ka šīs apsūdzības ir absolūti nepamatotas un varas iestādēm neesot nekādu pierādījumu par to, ka mūki kaut ko darījuši pretlikumīgi. Baznīcas un klostera vadība apstrīdējusi nomas līguma laušanu Kijivas tiesā, paziņojot - kamēr nebūs tās sprieduma, neviens mūks (pēc "Politico.eu" aplēsēm, klosterī dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku) Pečeru lauru nepametīšot.
AFP vēsta, ka jau vairākas nedēļas pie klostera vārtiem dežurē policijas patruļas. Lielākā uzmanība tiek pievērsta tām
automašīnām, kas izbrauc no klostera, jo jāpārliecinās, ka tajās neatrodas kādas svētbildes vai relikvijas. Tas ir vēl viens strīdus avots. Ukrainas varas iestādes uzskata, ka viss, kas atrodas šajā kompleksā, pieder valstij, un jau pieņemts konceptuāls lēmums, ka pēc līdzšinējo īrnieku izvākšanās komplekss kļūs par valsts nozīmes muzeju, kurā tiks atļauts rīkot arī dievkalpojumus. Tā vismaz paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs. Gan viņš, gan kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko skaidrojuši, ka nekādas radikālas metodes, lai padzītu mūkus no Pečeru klostera, netiks izmantotas. Vai ir iespēja, ka viņi gluži likumīgi tur varētu palikt? Jā, ja vien pāries neatkarīgās Ukrainas pareizticīgo baznīcas paspārnē, taču to šie garīdznieki un mūki nevēlas darīt.
UPC-MP pārstāvis arhibīskaps Jona, kurš vada baznīcas jaunatnes spārnu, sarunā ar "Politico.eu" norādījis, ka uz trešdien notikušajiem dievkalpojumiem pulcējušies simtiem ticīgo, daudzi no kuriem bija gatavi klosterī palikt arī pa nakti. "Mēs neesam nevienu aicinājuši aizstāvēt Pečeru klosteri, taču, ja šāds aicinājums būtu, tad ierastos visa Ukraina," viņš sacījis. BBC gan norāda, ka arhibīskaps Jons krietni pārspīlē šīs baznīcas nozīmīgumu. Vēl līdz 2014. gadam - Krievijas veiktajai Krimas aneksijai un separātistu uzkūdīšanai uz karadarbību Austrumukrainā - Maskavas patriarhātam pakļautā baznīca patiešām bija nozīmīgākā visas Ukrainas pareizticīgajiem. Taču pakāpeniski aizvien lielāks skaits ticīgo pārgāja uz iepriekš atšķēlušās Kijivas patriarhātam pakļautajām Ukrainas pareizticīgo baznīcas (UPC - KP) draudzēm. Pirmais lūzuma punkts bija 2019. gada janvāris, kad šīs baznīcas neatkarību jeb autokefāliju, neraugoties uz skaļajām Maskavas patriarhāta un Kremļa iebildēm, atzina Konstantinopoles patriarhs. Bet otrais - pagājušā gada 24. februāris, kad Krievija sāka sava pilna mēroga agresīvo iebrukumu Ukrainā. UPC-MP baznīcās vien labu laiku turpināja dievkalpojumos pieminēt Maskavas un Visas Krievzemes patriarhu Kirilu, kurš izrādījies prasts Kremļa saimnieka Vladimira Putina rokaspuisis, kaut ko abstrakti runājot par mieru, taču attaisnojot Krievijas agresiju. Maijā UPC-MP oficiāli norobežojās no Maskavas, taču desmitiem šīs baznīcas garīdznieku līdz šim laikam aizturēti gan par sadarbošanos ar iebrucējiem viņu okupētajās teritorijās, gan
valsts nodevību, gan Krievijas propagandas izplatīšanu un tā dēvētās krievu pasaules slavināšanu. Septiņiem baznīcas pārstāvjiem (un ne tā zemākā ranga) jau piespriesti cietumsodi, bet Ukrainas Drošības dienests izmeklē vēl vairāk nekā 50 krimināllietu.
