Šīs nedēļas nogalē Parīzē notiks referendums, kura dalībniekiem jāatbild uz jautājumu - vai jūs vēlaties, lai tiktu aizliegta elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšana galvaspilsētā? Daudzus parīziešus haoss, kādu pilsētas ielās rada bezrūpīgi šo transporta līdzekļu vadītāji, ir pamatīgi nokaitinājis. Francijas valdība šonedēļ gan pieņēma jaunu kārtību, kurā noteikts, ka tikai 14 gadu vecumu sasnieguši tā saukto skūteru vadītāji drīkst pārvietoties pa publiskiem ceļiem, turklāt par dažādiem pārkāpumiem paredzēti bargāki sodi.
Francijas transporta ministrs Klemāns Bons uzsvēris, ka pilnīgs skuteru nomas aizliegums nebūtu pareizākā metode, kā risināt problēmu - tā vietā pareizāk ir ieviest stingru regulējumu un raudzīties, lai noteikumi tiktu ievēroti, raksta "AFP". Pirms jaunās kārtības apstiprināšanas Francijas valdībai bijušas sarunas ar visiem trim lielākajiem skūteru nomas operatoriem - kompānijām "Lime", "Dott" un "Tier". Pašlaik tās darbojas aptuveni 200 Francijas municipalitātes un Parīzē vien nomai piedāvā vairāk nekā 15 000 braucamlīdzekļu.
Līdz šim ar elektrisko skrejriteni (vai nu personīgo, vai nomā paņemtu) pa publiskiem ceļiem drīkstēja pārvietoties 12 gadu vecumu sasnieguši bērni, taču tagad vecuma cenzs paaugstināts par diviem gadiem. Tāpat nolemts piespriest bargākus sodus tiem, kuri pārkāpj skrejriteņu lietošanas noteikumus. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir braukšana divatā uz viena skūtera. Līdz šim sods par to bija 35 eiro, bet tagad tas paaugstināts līdz 135 eiro, raksta interneta ziņu vietne "The Local". Vairāk būs jāmaksā arī tad, ja skūtera lietotājs pārkāps ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, šķērsojot krustojumus pie sarkanās gaismas, pārvietojoties pa ietvēm vai parku celiņiem tur, kur tas nav atļauts, vai vadot skūteru alkohola vai narkotiku reibumā. Lai novērstu braucamlīdzekļu pamešanu, kur pagadās, nomas operatori solījuši izveidot papildu specializētas stāvvietas. Tiek apsvērta arī iespēja skūterus aprīkot ar numura zīmēm, lai būtu vienkāršāk noskaidrot, kurš braucējs pametis elektrisko skrejriteni ietves vidū vai citur, kur tas traucē apkārtējiem.
Bons nav slēpis, ka šos grozījumus likumā valdība apzināti centusies pieņemt pirms 2. aprīlī paredzētā referenduma. Atšķirībā no Parīzes mēres Annas Idalgo, transporta ministrs ir pārliecināts, ka problēmu iespējams risināt bez strikta aizlieguma. Viņš arī norādījis, ka citās pasaules lielpilsētās - sākot ar Ņujorku un beidzot ar Madridi - nomas skūteru skaits turpina pieaugt. Cilvēkiem tie dod iespēju ērti, ātri un nepiesārņojot apkārtējo vidi nokļūt no viena punkta otrā, un būtu bēdīgi, ja Parīze, kas savulaik bija viena no pirmajām lielajām pilsētām pasaulē, kur tika ieviests šis pakalpojumus, tagad no tā atteiktos.
Citās domās ir Idalgo, kura uzskata, ka savaldīt pārgalvīgos braucējus ar sodu draudiem vien nav iespējams. Viņas viedokli atbalsta vairums gados paveco parīziešu, kuri sūdzas, ka pastaigu laikā ik pa brīdim spiesti atskatīties pār plecu, lai pārliecinātos, vai netuvojas kārtējais pa ietvi braucošais elektroskūters. Statistika liecina, ka 2020. gadā satiksmes negadījumos, kuros bijuši iesaistīti elektriskie skrejriteņi, Parīzē bojā gājuši septiņi cilvēki, bet 2021. gadā - jau 22, raksta "The Telegraph". Ja uz svētdienas referendumu nemobilizēsies jaunieši, kuri pārsvarā izmanto šo transporta līdzekli, nomas skūteru aizliegums Parīzē ir pavisam reāls. Idalgo vienlaikus uzsvērusi, ka tie braucēji, kuriem elektriskais skrejritenis ir personīgais īpašums, ir krietni atbildīgāki, un nekādas lielās problēmas nerada.
