Karš Ukrainā būtiski mainīja Tallinas plānus līdz 2035. gadam pilnībā atteikties no fosilās degvielas transporta. Tomēr pilsētā veiksmīgi funkcionē viens zaļais transports, un izskatās, ka tas pilsētas ielās ērti iekārtojies uz palikšanu.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un enerģētiskās krīzes Tallinas varas iestādēm nācās pārskatīt iepriekš lemto līdz 2035. gadam tā sauktās klimata neitralitātes vārdā atteikties no visiem transporta veidiem, kurus darbina fosilā degviela, atstājot vien tramvajus un elektroautobusus. Tomēr, lai arī kādi nebūtu turpmākie lēmumi, Tallina “zaļā” transporta ziņā ir vismaz vienu soli priekšā Rīgai. Ir runa par viedo zaļo sabiedrisko transportu.
Lai mazinātu pilsētu vides piesārņojumu, sakārtotu infrastruktūru, veicinātu zaļo domāšanu, pirms 17 gadiem Eiropas Komisijā radās ideja veidot Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvu, kas mudinātu lielās pilsētas izvirzīt ambiciozus mērķus pilsētvides uzlabošanai. Tika iecerēta iniciatīva, kas veicina un atalgo pilsētu vadības un to iedzīvotāju centienus. Eiropas Komisijas Zaļās galvaspilsētas balva atzīst un apbalvo šos centienus uzlabot vidi un līdz ar to arī ekonomiku un dzīves kvalitāti pilsētās.
Ideja par Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvu radās 2006. gadā maijā Tallinā. Iniciatīvu atbalstīja 15 Eiropas pilsētas - Tallina, Helsinki, Rīga, Viļņa, Berlīne, Varšava, Madride, Ļubļana, Prāga, Vīne, Ķīle, Kotka, Dārtforda, Tartu un Glāzgova. Iniciatīvas ietvaros tika ierosināts izveidot balvu pilsētām, kuras tiek atzītas pa videi draudzīgākajām. Balva tika oficiāli atklāta 2008. gada maijā. Sākot ar 2010. gadu, katru gadu viena Eiropas pilsēta tiek izvēlēta par Eiropas gada zaļo galvaspilsētu. Pirmā uzvarētāja bija Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma. Iesniegtie darbi tiek vērtēti, balstoties uz 12 rādītājiem: vietējais ieguldījums globālajās klimata pārmaiņās, transports, zaļās pilsētu teritorijas, troksnis, atkritumu ražošana un apsaimniekošana, daba un bioloģiskā daudzveidība, gaiss, ūdens patēriņš, notekūdeņu attīrīšana, ekoinovācijas un ilgtspējīga nodarbinātība, vietējās pašvaldības vides pārvaldība un energoefektivitāte. Titulu piešķir starptautiska žūrija, ko atbalsta dažādu vides jomu eksperti.
2023. gadā Tallinai tika piešķirts Eiropas Zaļās galvaspilsētas tituls. Šajā sakarā tika izvirzīti mērķi tuvināt pilsētu dabai, videi draudzīgajās iniciatīvās vairāk iesaistīt gan cilvēkus, gan uzņēmumus un dažādas nevalstiskās organizācijas. Tallinas stiprā puse ir pilsētas kompaktums, elastība un sabiedrības tehnoloģiskā atvērtība, kas veicina inovatīvu risinājumu izstrādi un ieviešanu (tostarp tādu prototipu testēšanu, kas izturējuši izmēģinājumus reālās dzīves vidē mazākā mērogā). Tie ir reģionālie pilotprojekti pilsētvidē, piemēram, pašbraucošo autobusu (“AuveTech”) testēšana pilsētas rajonos; divpusēji līgumi starp pilsētu un privātiem uzņēmumiem par produktu testēšanu un pakalpojumu sniegšanu (labas gribas līgums ar uzņēmumiem, kas nomā elektriskos skrejriteņus (“Bolt”, “Tuul”), kurus var izmantot bez maksas, velonovietnes pilsētas centrā; valsts nodrošinātas digitālo pakalpojumu testēšanas iespējas (“Digital Testbed Framework”), kas aicina ikvienu būvēt vai izmēģināt savas jaunas idejas, prototipus, produktus vai pilnīgi jaunus digitālos pakalpojumus valstī. Ņemot vērā iepriekš minēto pieredzi, Tallina ir uzņēmusies ambīcijas veidot galvaspilsētu ar pievilcīgu biznesa vidi, kurā var izmēģināt dažādas (zaļās) tehnoloģijas, ar mērķi palīdzēt gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmumiem.
Visu iepriekš minēto iniciatīvu rezultātā Tallinā tika ieviests “AuveTech” - viedais jeb pašbraucošais autobuss. Tā ieviešanas projektu 2018. gadā aizsāka Tallinas Tehnoģiju universitāte. Tas tika īstenots, uz universitātes 100. dzimšanas dienu izgatavojot pirmo pašpiedziņas transportlīdzekļa prototipu.
Pēc tam tika nodibināts, “AuveTech” jaunuzņēmums. Tajā piedāvāja pilna apjoma servisu autonomajiem transportlīdzekļiem dažādās vidēs, kā arī autoparka pārvaldību.
“AuveTech Iseauto” busiņa prototips tika izveidots 2018. gadā un testēts dažādās vidēs, dažādos apstākļos. 2020. gada vasaras sākumā “AuveTech” sāka testēt savu izstrādāto maršrutu Igaunijas pilsētu ielās. Izmēģinājuma maršruts savienoja “Ülemiste City”, Igaunijā pazīstamāko privāto biznesa pilsētiņu, ar Tallinas Starptautisko lidostu un vietējo iepirkšanās centru “Ülemiste Keskus”.
Kā lasāms “AuveTech” “Instagram” kontā, viņu radītais pašbraucošais busiņš “Iseauto” ir pasaulē kompaktākais un elastīgākais 4. līmeņa autonomais maršruta autobuss, kas lieliski iekļaujas infrastruktūrā un darbojas uz koplietošanas ceļiem jau šodien. Ar busiņu var pārvietoties dažādos laika apstākļos. Zināms, kādas ir ziemas un pavasari mūsu platuma grādos un kādi ir satiksmes apstākļi. Tas ir pasaulē pirmais ūdeņraža transportlīdzeklis. Tallinieši to iesaukuši par pirmā un pēdējā kilometra pārvadātāju, jo pagaidām tas var veikt salīdzinoši nelielus attālumus, tāpēc to visbiežāk izmanto tikai viena pilsētas mikrorajona vajadzībām - jau pieminētajā “Ülemiste”. Rīgā kaut kas līdzīgs top Pārdaugavā, LU Bioloģijas fakultātes rajonā, vai Ķīpsalā - RTU ēku rajons.
Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “AuveTech” uz Japānu nosūtījis pirmo jaunās paaudzes autonomo transportlīdzekli “MiCa”. Salīdzinot ar iepriekš zināmo “AuveTech Iseauto”, jaunā paaudze ir spērusi ļoti lielu soli tehnoloģiskajā attīstībā. “AuveTech” dibinātājs Veino Kaldoja un Japānas vēstnieks Matsumura Jukihiko šā gada 27. martā transportlīdzeklim pievienoja pēdējo simbolisko detaļu, un transportlīdzeklis tika nosūtīts uz Japānu, kur to saņems “AuveTech” partneris “Boldly”, Japānas autonomā transporta pakalpojumu tirgus līderis.
“Jaunās paaudzes autonomais transportlīdzeklis “MiCa” ir izstrādāts, lai redzētu un uztvertu visu apkārtējo 360 grādos," sacīja “AuveTech” dibinātājs Veino Kaldoja. "Mēs esam balstījuši automašīnas izstrādi uz nepieciešamību izvest drošības operatoru no transportlīdzekļa un radīt iespēju vienam operatoram vienlaikus uzraudzīt vairākus transportlīdzekļus.”
Pēc Japānas vēstnieka Igaunijā Matsumuras Jukihiko teiktā, pirmās Igaunijā ražotās automašīnas pārdošana Japānai ir vēsturisks solis, jo Japānas automobiļu rūpniecība ir ļoti attīstīta un Japānas klienti ir ļoti prasīgi. "Tas, ka Igaunijas inženieru darba auglis ir konkurētspējīgs Japānā, ir liels kompliments visai Igaunijai," piebilda Matsumura.
