Bulduru Izstāžu nams Jūrmalā slēpj aizkustinošu stāstu par mīlestību, par dzīves centieniem, kritumiem un kāpumiem. Te var uzzināt, kā saglabāt cilvēka radīto skaistumu nākamajām paaudzēm, un par šiem un citiem Bulduru noslēpumiem “Neatkarīgajai” stāsta Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis un Bulduru Izstāžu nama apmeklētāju apkalpošanas speciāliste Dace Nesaule.
Mainās gadsimti, naudas vienības un novadu robežas, bet nemainās tradīcija, ka uz latviešu galdiem svētkos jābūt sātīgam, barojošam un daudzveidīgām uzturvielām bagātam salātu maisījumam, no kura neiespējami atteikties — šis ēdiens mainījies cauri laikmetiem, no oriģinālās receptes saglabājoties vien nātrija hlorīdam, un varbūt tieši šī spēja adaptēties ļāvusi saglabāt ēdiena popularitāti.
Stāsts par braucienu uz 2024. gada Ziemassvētku tirdziņiem Tallinā un Tartu lai ir stāsts par pārbraucieniem, nevis tirdziņiem, kuriem cauri var iziet ar simts soļiem.
“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.
Literatūras pamatplūsmā mūsdienās grūti izcelties, jo gandrīz ikvienā apakšžanrā šobrīd latviski katru mēnesi iznāk vairākas grāmatas, nereti līdzīgas cita citai. Uz šāda fona vajag īpašu apstākļu kombināciju, lai grāmata izceltos.
2024. gada Ziemassvētkos Latvijā aktuālāks kā jebkad ir jautājums, kāpēc cilvēkiem vajadzīga viena jaundzimušā lelle Ziemassvētku rituālos baznīcā un šīs lelles kloni lielveikalos un TV ekrānos.
Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”
Drēgnajos rudeņos un citā jūras peldei nepiemērotā laikā noteikti jādodas uz Aspazijas māju Jūrmalā, lai izprastu tā laika šarmu un izjustu bohēmas garu! Te var uzzināt, kāpēc poļi un vācieši, ieraugot Aspazijai dāvāto papīra presi, metas prom no muzeja kā velns no krusta un kāpēc muzejā nav nevienas dzejnieces un dramaturģes kleitas. Dzejnieces un viņas mājas noslēpumus "Neatkarīgajai" atklāj Aspazijas mājas pārstāve Dace Kaukule.
Lai gan joprojām lielākajai daļai tagadējo Latvijas iedzīvotāju Moldova ir īpaša kā savulaik vienā valstī ar Latviju ietilpusī Moldāvija, mēs esam reti viesi pie viņiem un viņi pie mums.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.
"Mums ir tik daudz datu par to, kā jūtas mūsu darbinieki un kā viņi uzvedas. Bet, kad kaut kas noiet greizi, mums vienmēr trūkst pietiekamas izpratnes, lai izskaidrotu, kāpēc," šādi medija “HRZone” žurnālistam Robam Heivardam pirms dažiem gadiem izteicās kāds augsta līmeņa lielas Eiropas bankas personālvadības vadītājs. Saruna izrādījusies pravietiska: gada laikā pēc šīs diskusijas banka iekūlās vairākos skandālos.
Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.
Rīgā tik tiešām ieradušās 32 valstu komandas, lai 1. un 2. novembrī uzņēmuma “Dzintars” atvēlētā angārā Mālu ielā 30 izcīnītu pirmo Pasaules kausu 3x3 ielu futbolā.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un sociālo un mediju pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktais un publicētais pētījums “Mūzikas patēriņa indekss 2024” atspoguļo itin interesantas tendences mūzikas klausīšanās paradumos pie mums – it kā nekā pārsteidzoša, bet tomēr pārdomu vērts.
Koncertzālē “Palladium” pagājušajā nedēļā aizraujošu (un aizrautīgu) koncertu sniedza grupa “Carnival Youth”, atzīmējot sava debijas albuma “No Clouds Allowed” desmit gadu iznākšanas jubileju. Pie viena tas bija arī nopietns pieteikums nākamajam posmam grupas darbībā.
Pagājušajā nedēļā pazīstamās mūziķes Agneses Rakovskas stūrētās mūzikas un izglītības platformas “Zvaigznājs” telpās debijas EP jeb minialbumu prezentēja Alise Liepiņa. Pats par sevi šis fakts nebūtu nekas ievērības cienīgs – vai maz kas šajos laikos spēj izdot albumus! –, taču šai dziedātājai ir tikai 12 gadu.
Šonedēļ Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniedza zelta un platīna sertifikātus mūzikas ierakstiem, kuri straumēšanas platformās sasnieguši labākos rādītājus. Šī bija otrā šāda apbalvošanas reize, tāpēc jau var rezumēt, kam pieder mūzikas klausītāju simpātijas interneta vidē. Secinājumi nav pārsteidzoši, taču interesanti gan.
Rīgā 1. un 2. novembrī norisināsies pirmais Pasaules kauss 3x3 ielu futbolā. Tas būs unikāls pasākums un Latvijai vēsturisks brīdis, jo šāda līmeņa sacensības ielu futbolā nekad līdz šim nav bijušas pat nevienā futbola lielvalstī. Par šo Latvijai un futbola entuziastiem nozīmīgo pasākumu intervijā "Neatkarīgajai" stāsta pasākuma organizētājs, ielu sporta kustības "Ghetto Games" izveidotājs un vadītājs Raimonds Elbakjans.
Grozies, kā gribi — centrālā dzelzceļa stacija un autoosta ir galvaspilsētas vizītkarte, ko daudzi ceļotāji ierauga pirmo, ceļojot ar sabiedrisko transportu. Šajā ziņā Latvija darījusi pareizi, neīstenojot iepriekš izskanējušās idejas, kuras paredzēja Rīgas autoostas pārvietošanu uz Pārdaugavu. Šoreiz esam mācījušies no svešām kļūdām!
Pagājušajā nedēļā uz sava albuma “Atkal un vēl satikties” prezentāciju ar nelielu koncertu (un pat viktorīnu!) klubā “Blue House” aicināja Inese Ērmane – dziedātāja, kura tandēmā ar šeit dzīvojošo spāņu izpildītāju Havjeru Fernandesu šovasar mazliet sensacionāli uzvarēja “Latvijas Sirdsdziesmā”. Šis triumfs gan viņai droši vien līdz pat mūža beigām uzliks šlāgerdziedātājas zīmogu, lai gan Inesei ir citāds repertuārs, par ko var pārliecināties arī albumā.
Kādu laiciņu nekas nebija dzirdēts no abām konkurējošajām mūzikas gada balvu rīkotājnometnēm – Elitas Mīlgrāves “Zelta mikrofona” un revolucionārās “Gammas”, taču izskatās, ka šajās nedēļās šī klusuma pauze tiks aizpildīta ar uzviju. Ņemiet popkorna tūtes un glāzes ar dzērieniem, iesēdieties ērtāk krēslos un šūpuļtīklos, izklaižu organizētāji gādās par izklaidēm!
