Saulgriežiem tuvojoties un to kontekstā vienmēr ir interesanti uzzināt, ko svētkos iecerējusi darīt apvienība “Tautumeitas” – kā zināms, grupas līdere Asnate Rancāne ir diplomēta etnomuzikoloģe. Pagājušajā gadā “Tautumeitas” pārsteidza ar to, ka ap saulgriežiem devās uzstāties prestižajā Glastonberijas festivālā – to būtu grūti atkārtot, taču arī šogad Asnatei ar komandu ir vērā ņemamas un pat pārsteidzošas novitātes.
Ja nu kāds neko nezina par duetu “Viedais fonogrāfs” (kas tā varētu būt) un/vai mūziķi Arni Veisbārdi (kas mazāk ticams), tad atliek vien ieminēties “tajā grupā spēlē tas tur, ar garo, kuplo un sirmo bārdu”, un visiem viss būs skaidrs. Nupat Arnis ar savu dueta otru pusi Kārli Alviķi laiduši klajā debijas albumu.
Ņemam popkorna turzas un kolas glāzes, iekārtojamies ērtāk krēslos – izskatās, ka abu (nē, divu!) Latvijas populārās mūzikas gada balvu rīkotāju komandas šogad mūzikas industrijai un tai tuvajiem cilvēkiem sagādās gana daudz intriģējošu un izklaidējošu brīžu.
Pirmās vijoles partijas skolas orķestrī mēdz novest līdz pankroka dziesmām par skolas mokām. Savukārt pareizie vārdi var iedvesmot iekāpt radio draudzīgā formātā un īstenot lērumu vēl trakāku ideju. Grupa “Sub Scriptum” aktīvi uzsāk vasaras koncertu sezonu un TV raidījumā “NRA.lv sarunas” izstāsta savu ceļu uz panākumiem, kā atskaites punktu ņemot tikko izdoto mini albumu, kas pirmo reizi Latvijā ierakstīts tirdzniecības centrā.
Pagājušajā nedēļā Bauskas pilskalna estrādē divas dienas dimdināja festivāls “Zobens un lemess”, pulcējot smagās mūzikas un etno lietu cienītājus no visas Latvijas un arī Baltijas. Par vieniem no nepelnīti neievērotākajiem kļuva pašmāju grupa “Catalepsia”, kuru uzstāšanās iekrita ap diviem naktī. Žēl.
Grupa “Very Cool People” laidusi klajā savu “līdz šim sprādzienbīstamāko albumu” (tā to piesaka viņu speciālisti), kas šīs sprādzienbīstamās grupas (tā to piesakām mēs) diskogrāfijā ir jau desmitais, tātad jubilejas. Taču nekāda atpūta uz dzimšanas dienas lauru lapām nav vērojama – “VCP” ar savu skanējumu šokējuši gan klausītājus, gan arī paši sevi.
Šonedēļ pirmoreiz plašākai auditorijai tika atskaņots dziedātājas Būū (īstajā vārdā Ilze Fārte) jaunajā albumā “Būūtība” iekļautais skaņu materiāls. Mūziķe atkal likusi par sevi runāt, un arī viņas turpmākie plāni ir (un būs) pieminēšanas vērti.
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu pēc Latvijas laika pirmo reizi vēsturē Kristaps Porziņģis uzsāka cīņu pasaules spēcīgākās basketbola līgas Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) finālsērijā. Vai šovasar planētas basketbola prestižākā trofeja atceļos uz Liepāju? “Spiediens uz Porziņģi ir lielākais, kāds vien iespējams basketbolā,” intervijā Neatkarīgajai K. Porziņģa izredzes vērtē Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters.
Pēc “Neatkarīgās” pagājušās nedēļas publikācijas par šķelšanos latvju mūzikas industrijā, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai (LaIPA) piesakoties izveidot jaunu populārās mūzikas nozares balvu, kas konkurētu ar “Zelta mikrofonu”, abas puses uzvedušās apbrīnojami rāmi. Pagaidām jau arī nav ko dalīt, turklāt, kā izrādās, LaIPA līderim izvirzīta arī oficiāla pretenzija.
Nepiedodami klusu klajā nācis spējīgās dziedātājas Avéi jeb Ievas Kudlānes debijas albums “Mosties” – viņa ar savu komandu spēj radīt labas dziesmas, taču pasniegt un izcelt sevi acīmredzami vēl ne. Pavērsim priekškaru.
Pagājušajā nedēļā medijos parādījās ziņa zem kautrīga virsraksta “LaIPA organizēs jaunu populārās mūzikas nozares balvu “Gamma””, kas dažviet tika tulkota arī kā Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” beigas. Aptaujājot dažus no šajā lietā iesaistītajiem (oficiāli gan tikai divus), nācās konstatēt, ka tā pat nav aisberga redzamā daļa, bet tikai šīs redzamās daļas redzamākā daļa.
Portāla “kontekst.lv” autore apmeklē Amsterdamu, kur sev un mums paver durvis uz pagātni uz pasaulē slavenās holokausta dokumentētājas Annas Frankas piemiņas vietām
Šonedēļ ienācās labs gaidāmais papildinājums plašu kolekcionāru fonotēkām – grupas “Laika suns” jaunākais albums “Imitācija” vinila formātā. Ņemot vērā mūzikas kritiķu ļoti cildinošās atsauksmes, Arņa Račinska brigādei ir visas iespējas par šo darbu tikt pie “zelta mikrofona”, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) nupat izveidotās “Gammas” vai jebkuras citas balvas, kas tiks pasniegtas par 2024. gada labākajiem albumiem latviešu populārajā mūzikā.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi ir tik apjomīgi, ka visu pārvietot kara apstākļos nebūs iespējams. Uz drošu vietu varēs nogādāt tikai nelielu daļu no vēstures liecībām. Latvijas vissenākā daļa Muzeju krātuvē ir agrais akmens laikmets. Šeit ir neskaitāmas lauskas, krama gabaliņi, kaulu paliekas, varētu teikt – ragi, nagi un visas visneiedomājamākās lietas, kuras atrastas dažādos izrakumos. Nosacītais senākais atradumu vecums datējams ar 9. g.t. p.m.ē..
Šīs nedēļas visvairāk apspriestais pasākums latvju mūzikā – “Arēnā Rīga” notikušais lielkoncerts “Sirds kā pērkondārds”, kurā pulcējās mūžībā aizgājušā komponista, multiinstrumentālista, grupas “Pērkons” radītāja un līdera Jura Kulakova draugi un domubiedri mākslā un dzīvē, lai pieminētu šo mūzikas dižgaru viņa piedzimšanas mēnesī – 20. maijā Jurim apritētu 66 gadi…
Ceļot jaunas muzeja ēkas vai atjaunojot esošās, Latvijā neviens nedomāja, ka kaimiņvalsts kā lācis kādu dienu celsies pakaļkājās, lai sāktu asiņainu karu, kas tagad apdraud arī mūsu valsts drošību. Situācija, kad jādomā, kā nosargāt muzeju krājumus, jau kādu laiku nomoka muzeju darbiniekus. Kādi ir draudi un ko sargā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs? Atklāti par situāciju Latvijā “Neatkarīgajai” stāsta muzeja direktors Arnis Radiņš.
Polijas Republikas vēstniecības Politikas un ekonomikas lietu nodaļas vadītājs Lukašs Cudnijs vēstnieces Monikas Mihališinas vārdā 14. maijā pasniedza goda zīmes “Bene Merito”.
Latvju draudzīgās hiphopa komūnas pārstāvji turpina savu lokālo uzvaras gājienu pa vietējiem straumētāko ierakstu topiem un izpārdoto koncertu sadaļām, bet pie viena atrodas arī nepārtrauktos meklējumos, kā padarīt savu jomu vēl interesantāku un klausītājiem aizraujošāku. Pagājušajā nedēļā fiksēti divi novatoriski gājieni, kuri pelnījuši mazliet detalizētākus aprakstus.
Ja Krievija spētu novest savu uzbrukumu Ukrainā līdz uzvarai, tā tik tiešām pārliecinātu sevi un visu pasauli, ka muļķīgas un melīgas, bezjēdzīgas un kaitīgas ir tās normas un pamācības, kādas uzspiest pasaulei cenšas Eiropa ar savām filiālēm Amerikā, Austrālijā un vēl šur tur.
