Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija devusies uz Rīgas 75. pamatskolu noskaidrot, kādā veidā skolotāji māca savus priekšmetus latviešu valodā skolēniem, kuri latviešu valodu nesaprot vai negrib saprast.
Pāreja uz latviešu mācību valodu visās Latvijas skolās bija viena no trijām Krievijas uzbrukuma Ukrainai seku izpausmēm 14. Saeimas priekšvēlēšanu cīņā. Atliekam malā valsts aizsardzības budžeta palielināšanu un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, ko nosaka Latvijas juridiskās un faktiskās saistības pret Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šeit runa par paņēmieniem, kādu izmantošanā pirms Saeimas vēlēšanām Latvijas politiķiem bija brīvas rokas. Krievijas nodoma pārņemt varu Ukrainā trijās dienās (trijās nedēļās, 33 dienās u.tml.) izgāšanās izraisītajā eiforijā Latvijas politiķi 2022. gada vasarā sāka rīkoties tā, it kā zinātu par Krievijas sabrukumu pēc Padomju Savienības 1990./1991. gada sabrukuma paraugiem. Varbūt viņi tā domāja paši, varbūt tikai izmantoja cerības, kādas bija pamanījuši savos potenciālajos vēlētājos. 13. Saeimas vairākums centās pārsēsties 14. Saeimā tādējādi, ka mirkli pirms vēlēšanām pieņemtu likumu veidā apsolīja pāreju uz latviešu mācību valodu un to Krievijas pilsoņu izraidīšanu no valsts, kuri līdz nākamā, 2023. gada pavasarim nenokārtos latviešu valoda eksāmenu. Par šo solījumu pārbaudes akmeni kalpoja dzelzsbetons atbilstoši padomiskajam Latvijas un visas pasaules vēstures traktējumam uzceltajā Uzvaras piemineklī. Tas tika nogāzts 2022. gada 23.-24. augustā.
2022. gada 29. septembrī Saeima grozīja Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, ierakstot tajos pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Protams, ka 2022. gada 1. oktobrī notikušajā balsošanā par 14. Saeimas deputātu kandidātiem vēlētāji varēja tikai ticēt vai neticēt solījumiem, kuru izpildei bija jāsākas 2023. gada 1. septembrī ar mācībām tikai valsts valodā pirmsskolas izglītībā un pamatskolu 1., 4. un 7. klasē. No nākamā, 2024. gada 1. septembra šo klašu skolēniem bija jāturpina mācīties latviešu valodā 2., 5.un 8. klasēs, bet viņu vietā nākušajiem 1., 4, 7., klašu skolēniem šādas mācības jāuzsāk. Šogad 2023. gada pirmklasnieki jau ir trešklasnieki, ceturtklasnieki ir sešklasnieki un septītklasnieki ir devītklasnieki, kam pamatskola jāpabeidz nākamā gada pavasarī. Tātad no šā gada 1. septembra skolās jāskan tikai latviešu valodai. Vai tā tas notiek?
Deputāti Rīgas 75. pamatskolā par mācībām latviešu to uzzināja to, ko pastāstīja skolas direktore Ramina Skuja ar dažu šīs skolas skolotāju papildinājumiem. Sarunā piedalījās arī Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere un Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols.
Izejas pozīcijas 2022. gada rudens solījumu izpildei bija tādas, ka 1. līdz 6. klasei latviešu valodā apgūst puse no mācību satura un no 7. līdz 9. klasei - vismaz 80% apmērā, bet vidusskolām jau bija jāstrādā ar latviešu valodu kā mācību valodu. Tagad izrādās, ka nekur tālu no šīm pozīcijām skolas nav tikušas. Galvenais jaunums ir atzīšanās, kas tad tās īstenībā bija par pozīcijām. Ak, tādas pozīcijas, kurās nekāda apmācība latviešu valodā nenotika, ja neņem vērā atrunas par ļoti latviskiem Latvijas nostūriem, kuros skola iekļāvās skaitliski tik tiešām maza "mazākumtautību" daudzuma asimilācijas procesā.
Kur “mazākumtautības” vārds tika lietots kā eifēmisms vairākumam, tur skolas mācīja kā mācījušas “mazākumtautību” vairākuma krievu valodā. Būtu pārspīlējums teikt, ka skolās nemainījās nekas, bet noteikti mainījās daudz mazāk, nekā vajadzēja mainīties atbilstoši tam, kā Tautas frontes laika lozungi, ka Latvijas skolās tomēr vajadzētu mācīt latviešu valodu, tika pārdesmit gadu laikā novesti līdz jau minētajām prasībām daļu priekšmetu mācīt latviešu valodā. Latvijas valsts nespēja kontrolēt un nodrošināt savu prasību izpildi.
Ja neaizklīstam senos laikos, kad latviešu valodas mācīšana bija tikai laba vēlējums, tad arī pēc latviešu valodas mācīšanas un lietošanās prasību noteikšanas ar kvantitatīviem radītājiem skolas un skolotāji varēja šīs prasības ignorēt. Tūkstoši un tūkstoši Izglītības un zinātnes ministrijas un ar to apaugušo iestāžu un pašvaldību ierēdņu desmitiem gadu laikā, kopš jau bija principā pārbaudāmas prasības par latviešu valodu skolās, nekādi nespēja pamanīt, ka prasības netiek pildītas. Kamēr vien līdz 2023. gada 1. septembrim pārbaudītājiem paskaidrot, ka viņu pārbaudītās stundas vienmēr bijušas krievu valodai atļautajā pusē, tā viņi tūlīt pat noticēja stāstam par to otru pusi, kurā mācības notiekot latviešu valodā. Visiem taču zināms, ka Latvijā ierēdņu daudz par maz un ka viņi ārprātīgi pārslogoti ar darbiem, par ko algu viņiem gandrīz nekad nesamaksā. Tādas, lūk, pasaciņas bija atbilde uz jautājumu, kāpēc neviens pārbaudītājs nekad nebija pārbaudījis nostāstus par tām mācību stundām, kas jau notiekot latviešu valodā.
Izglītības likumu 2022. gada septembra grozījumi sākotnēji tika uzņemti tāpat kā visi iepriekšējie grozījumi ar to pašu mērķi iemācīt visiem Latvijas skolēniem latviešu valodu. Krievvalodīgo aktīvisti pieklājības pēc paprotestēja, bet pietiekami klusi, lai nepievērstu šiem grozījumiem plašu uzmanību, lai neizraisītu interesi par jauno likumu izpildi. Bija apsvērumi, ka viss turpināsies kā iepriekš, bet tagad to visu nākas vēlreiz pārdomāt.
Ir zināma formula par kvantitātes pāreju kvalitātē. Konkrētajā reizē 2025. gada 1. septembris nozīmē jaunu kvalitāti, kad nelatviešu valoda skolā vai vismaz tiešajā mācību procesā vairs nedrīkst skanēt vispār. Tas atņem pēdējo kriksīti, aiz kura paslēpt krievu valodas lietošanu kosmiskā apmērā. Pēc 2023. gada 1. septembra krievu valodā vēl varēja mācīt pirmklasniekus, uzdodot tos par otrklasniekiem, jo jau minēto iemeslu dēļ neviens izglītības ierēdnis Latvijā pirmklasniekus no otrklasniekiem atšķirt nespēj. Tomēr nāca apskaidrība, cik jau tuvu 2025. gada 1. septembris, kad šādai atrunai jāpazūd. Un ko tad? Pēc tam nāks 2026. gada oktobris ar 15. Saeimas vēlēšanām, kuru personāžiem negribētos saskarties ar neatspēkojamām liecībām par 2022. gada pirmsvēlēšanu likumu izpildes izgāšanos. Citā skatījumā vislielāko nozīmi var piešķirt ziņām no kara laukiem Ukrainā, kuros iestrēgusī Krievija noteikti vairs nevar tikt uzskatīta par pasaules lielvaru. Tas mudina Latvijas latviešu kopienu prasīt izglītības likumu izpildi un vājina krievvalodīgo kopienas pretestību šai izpildei.
Apjēga par izglītības likumu 2022. gada grozījumu ievērošanu Rīgas 75. pamatskolā realizējās kā direktoru un lielas daļas pedagogu nomaiņa kopš pagājušā gada rudens. Ramina Skuja tagadējā amatā stājās pagājušā gada 4. novembrī. Tajā pašā laikā notika valsts valodas zināšanu pārbaudes skolotājiem un skolas akreditācija, salāgojot skolai izvirzītās prasības ar tās statusa maiņu no vidusskolas uz pamatskolu. Tagad lielākai daļai skolotāju dzimtā valoda ir latviešu valoda un daļa skolotāju krievu valodu neprot.
Deputātu vizīte skolā deva iespēju publiskot skaitliskus rādītājus mantojumam, kādu jaunā direktore un tagadējie skolotāji saņēmuši. Runa ir par skolēnu latviešu valodas zināšanām. Veikt to pārbaudi pēc valstī vienotas kārtības Izglītība un zinātnes ministrija atkal to pašu jau minēto iemeslu dēļ nav spējusi, bet diagnostika pēc pašas skolas metodes rāda, ka no 296 skolēniem 67 ir ar latviešu valodas zināšanām līdz 40% un 31 skolēns ar zināšanām virs 80%. Pārējie - pa vidu. Droši vien būtu pārspīlējums sacīt, ka 67 skolēni neatšķir latviešu valodu no ķīniešu valodas, taču viņu iespējas uztvert latviešu valodu ir stipri ierobežotas. Un tāpat arī otrādi. Skolā 31 un katrā klasē tikai daži skolēni, kuriem varētu mācību priekšmetu mācīt bez nemitīgiem mēģinājumiem izteikties šā, tā un vēl kaut kā cerībā, ka tad vairākums skolēnu vismaz kādu no šiem vārdiem un izteicieniem būs sapratuši.
Īstenībā R. Skujas saņemtais mantojums bijis vēl daudz nabadzīgāks, jo skolēnu skaits bijis lielāks - 404 skolēni. 404-296=108, kuri skolu pametuši, kad viņiem vai viņu vecākiem apnikusi uzbāšanās ar latviešu valodu. Uz kurieni aizgājuši pamatskolas vecumā, kad vispār bez skolas iztikt nedrīkst? “Bērni aizgāja ne ar čemodāniem uz staciju, bet uz citām skolām,” uzskata tagad Saeimā, bet iepriekš Rīgas pašvaldībā dažnedažādus amatus ieņēmušais Oļegs Burovs. Vai Rīgā ir skolas, kur ar latviešu valodu arī tagad neuzmācas vairāk kā iepriekš?
I. Balamovskis no tiešas atbildes izvairījās un centās situāciju mīkstināt ar iespēju, ka daži bērni varbūt pārgājuši uz tradicionāli latviskajām skolām (ja apnikusi ne latviešu valoda, bet tās staipīšana līdz tiem, kas valodu gandrīz neprot). I. Balamovska vēstījums bija par skolotāju trūkumu Rīgā kopumā, lai gan R. Skujai izdevies visu nepieciešamo skolotāju skaitu savākt.
Attiecībā pret 2022. gadu situācija sākusi mainīties uz jaunu spēku līdzsvara punktu. Pieņemsim, ka visi 75. un jebkuras līdzīgas skolas audzēkņi tagad zina par dažiem vārdiem un teicieniem latviešu valodā vairāk, nekā zinātu bez izglītības likumu 2022. gada grozījumiem. Par to deputāti izteica pedagogiem milzīgu pateicību. Bet vārdu zināšanas pāreja latviešu valodas zināšanā un lietošanā tāpēc nav garantēta.
