Valsts a/s “Attīstības finanšu institūcija “Altum” mājaslapā lasāms, ka no trim tās padomes locekļiem šobrīd vienīgi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Līgai Kļaviņai ir “Altum” padomes locekļa pilnvaras līdz 2025. gada beigām. Savukārt uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijas deleģētajiem padomes locekļu amatiem pērn tika izsludināts konkurss, un drīzumā jābūt publiskotiem tā rezultātiem.
Partijas “Jaunā vienotība” valde nolēma no partijas izslēgt bijušo biroja darbinieku Normundu Orleānu, kurš cēla trauksmi par aplokšņu algām šajā partijā. Tā arī vērsīsies pret viņu par reputācijas graušanu – tā norādīja “Jaunās vienotības” priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Nav tikai skaidrs, vai Ašeradens vērsīsies tiesā vai kādā citā viņam vien zināmā instancē.
Kā mēdz teikt: nekad tā nebija bijis, un, še tev, atkal. Kārtējā skandālā iekuļas “svēto apvienība” – “Vienotība”. Izrādās, partijas biroja darbiniekiem maksātas algas aploksnēs. Tā vismaz ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”, un nav pamata tam neticēt. Diez vai “Vienotības” darbinieki, pieauguši cilvēki, nevis studenti/praktikanti, būtu ilgstoši strādājuši par minimālo algu.
“Veselā saprāta un ētikas principu ievērošana mūsu politiķiem nav raksturīga,” komentēdams kārtējo Latvijas valdības dubultmorāles skandālu ar mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, teic politologs Filips Rajevskis. Igauņu izdevums “Postimees” ziņo, ka no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% pārkrāva Igaunijā un Latvijā, visvairāk – Rīgas un Ventspils ostās.
Uzreiz jāsaka, ka šis sadalījums “pareizajās” un “disidentiskajās” filmās ir visai nosacīts un patiesībā par labākās filmas titulu svētdienas vakarā cīnīsies desmit filmas, kuras visas kaut kādā aspektā ir izcilas.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens lēmis mainīt ilggadējo biroja vadītāju Signi Jantoni uz citu ministram tīkamāku personu. Ministra biroja vadītājai plānots piedāvāt partijas “Vienotība” ģenerālsekretāra amatu.
Galvaspilsētas pašvaldību – Rīgas domi (RD) – tricina korupcijas apēnoti skandāli gluži kā Nila Ušakova laikā. Ne velti kāds asprātis pat ieteica pašreizējam Rīgas mēram Vilnim Ķirsim “uzņemties politisko atbildību” un doties uz Briseli, pēc Ušakova un Andra Amerika parauga.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums sabiedrībai ir raisījis dažādas reakcijas. Daļa sabiedrības labticīgi nomierinājās, sak, ja nav kara draudu, tad dzīvojam mierīgi tālāk. Citi pavīpsnāja: nav ko mierināt, Krievija draud katru dienu, un tas ir nopietni. Vēl citi atgādināja: mums pašiem jāgatavojas karam – lai kara nebūtu. Tad ko mums vēstīja NBS?
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.
“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.
Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.
Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis pamanījies azartspēlēs notrallināt 30 miljonus eiro. Izrādās, Stepukoņa pārstāvētā fonda vadošais partneris Simons Gustainis ir bijis arī partijas “Vienotība” aktīvista Andra Grafa pārstāvētā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) padomes loceklis.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija kārtējo reizi nodemonstrējusi, ka ne velti saucas “pirmā”. Nesen šīs skolas skolēnu duets “Vēstulēs” vairāk nekā cienīgi atzīmējās “Eirovīzijas” dziesmu atlases konkursā “Supernova”, un nupat šīs skolas audzēkņu sarīkotās politiķu debates daudz ko interesantu atklāja par pašiem politiķiem. Tajā skaitā to, ko viņi paši labprāt slēptu.
Rīt pie Ministru Kabineta piketēs mežu audzētāju un kokrūpniecības nozares organizācijas, prasot novērst Latvijas meža nozares nostādīšanu būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un paredzēt taisnīgas kompensācijas, veidojot jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus. Piketam, iespējams, piepulcēšoties arī lauksaimnieku organizācijas. Kas piecēlis kājās nozari un ir pieaugošās neapmierinātības pamatā?
“Kurš dzied mūsu Operā? Dzied, piemēram, Kristiāns Benedikts, lietuviešu tenors, kurš 2022. gada decembrī Minskā dziedāja koncertā Lukašenko un Putinam. Benediktam tāpēc ir liegums uzstāties Lietuvā. Savukārt Rīgā viņš dzied, bet es staigāju apkārt operteātrim,” sašutis ir izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš pēdējo piecu gadu laikā Nacionālajā operā ir dziedājis tikai divas (!) reizes. Nobriedis pamatīgs konflikts starp Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko.
Krievijas antiputiniskās kustības līdera Alekseja Navaļnija bēres piektdien
izvērtās visai plašā pret režīmu vērstā demonstrācijā. Lai arī Kremlis darīja
gandrīz visu iespējamo, lai šīs bēres paietu pēc iespējas neievērojamāk un
klusāk, sanāca tieši otrādi.
Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības izteikums “Neatkarīgajā”, ka bijusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova turpmāk strādāšot Brīvdabas muzejā, sabiedrībā un jo īpaši muzeju darbinieku aprindās raisīja milzu intrigu – kā tad tā – vai patiesi Okupācijas muzeja kritiķei tagad atrasta darba vieta Brīvdabas muzejā?
Kopš pērn sašķēlās Rīgas domes (RD) “Ušakova gāzēju” koalīcija un Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis, attiecības starp abiem politiski tuvajiem spēkiem – “Progresīvajiem” un “Vienotību” – kļūst arvien saspringtākas. Kā šīs domstarpības var ietekmēt attiecības “lielajā” koalīcijā Saeimā un valdībā?
“Mans tautastērps nesadega, un tas ir simboliski,” jau atguvusies no trešdienas nakts šausmām, kad Okupācijas muzeja logā tika iemesta degmaisījuma pudele, teic muzeja direktore Solvita Vība. Ap vieniem naktī kāds nelietis iemeta pašdarinātu “Molotova kokteili” tieši direktores logā. Izdega viņas kabinets, pārogļojās krēsls. Muzeja cilvēki nav cietuši. Sarunā ar “Neatkarīgo” Solvita Vība, runājot par neliešiem, teic: “Pat neceriet, ka mēs nobīsimies.”
Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.
Jūrmalā kaislības uzbangojušas tik augstu, ka brīžiem šķiet: tās noskalos abas skolas – Pumpuru un Jaundubultu – un priežu mežā starp kokiem aizpeldēs abu mācību iestāžu klašu, skolotāju istabas un sporta zāles paliekas… Faktiski bez sabiedriskās apspriešanas un bez risku analīzes Jūrmalas dome (JD) abas skolas nolēma reorganizēt. Vecāki joprojām turas pretim šim plānam un sola vērsties tiesā.
