Birokrātiskā sloga mazināšanai šogad paveikts daudz – grozīti vairāki būvnormatīvi, atvieglojot būvniecības procesu, atklājot konferenci “Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē” 19. decembrī, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Vienlaikus viņš aicināja nozares pārstāvjus iesniegt konkrētus priekšlikumus, kādas izmaiņas normatīvajos aktos vēl ir nepieciešamas.
“Valstij vairāk jāuzticas cilvēkiem, diemžēl šobrīd dominē domāšana “galvenais, lai papīri kārtībā”. Tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai ierēdniecība domā kategorijā “kā šo var izdarīt?”,” uzsvēra V. Valainis.
Konferences laikā nozares pārstāvji atzinīgi novērtēja aprīlī valdības apstiprināto gandrīz 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā un jau veiktās izmaiņas regulējumā.
Tāpat komersanti, kas strādā plašākā tirgū, norādīja, ka Latvijā izveidotais digitālais būvniecības process ir lielu soli priekšā kaimiņvalstīm, kas būtiski atvieglo un paātrina to. Vienlaikus konferences dalībnieki uzsvēra, ka regulējuma izstrādē jāvadās no mērķa - vai tas sekmēs investīciju pieaugumu nozarē, uzņēmējdarbības aktivitāti, eksporta pieaugumu un nozares izaugsmi kopumā? Kā veicināt vietējā kapitāla investīcijas nozarē? Vai birokrātiskā sloga izmaksas ir samērīgas ar ieguvumiem?
Savukārt komersanti uzsvēra, ka nereti veidojas situācija, ka mazinām administratīvo slogu Latvijas normatīvajos aktos, bet ES politikas ieviešana rada jaunus izaicinājumus.
Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis konferencē sacīja: “Sagatavot likumdošanas grozījumus ir viena lieta, taču tālāk izdabūt tos cauri un saskaņot Saeimā jau ir daudz grūtāk. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir ļoti pretimnākoša un atbalstoša, taču tad atnāk nevalstiskās organizācijas, kas ir cilvēki ar labām vokālām dotībām un labu argumentāciju, atnāk dažādu juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri jūt, ka viņu mazais biznesiņš var būt apdraudēts. Tad deputātiem kļūst ļoti grūti izvēlēties, kurā pusē nostāties.”
“Gods valdošajai koalīcijai, jo kaut ko reizēm izdodas panākt!” atzinīgi izteicās I. Dālderis. “Vismaz jautājumā par lokālplānojumu un teritorijas plānojumu apstrīdēšanas termiņiem ir mainīts no diviem mēnešiem uz vienu mēnesi. Lai to panāktu, pagāja pusgads. Tas tika pieņemts visaugstākajā iespējamajā līmenī par šo, pēc mūsu domām, nenozīmīgo detaļu. Bet nozīmīga tā tomēr bija tādā aspektā, ka ļāva pārlauzt naratīvu, ka it kā viss ir kārtībā, ka varam neko nemainīt.”
“Ar vienu roku mēs darām to, ka tiek meklēti risinājumi, tiek atvieglots slogs. Bet tad nāk ES direktīvas, kuras uzliek tieši pretējus mērķus, kas nepalielina investīciju iespējas un manā izpratnē svarīgāko jautājumu - mājokļu pieejamību.
Ja ir jārisina patvertņu jautājums jaunām mājām, protams, tas sadārdzina projektus un apgrūtina mājokļu pieejamību.
Un ir tāda problēma kā ēku energosnieguma ES direktīva, kas pagājušajā gadā tika grozīta. Tā tūlīt būs jāpārņem Latvijai.
Un tad atkal par vienu soli būsim samazinājuši kaut nedaudz birokrātiju, bet tajā pašā laikā ES direktīvas pārņemšana ievērojami sadārdzinās būvniecību, palielinās birokrātisko slogu, kā rezultātā mazāk būs investīciju un grūtāka būs pieeja mājoklim.
Iesaku ekonomikas ministram un visiem lēmumu pieņēmējiem kā galvenos kritērijus pirms normatīvo aktu pieņemšanas izvirzīt jautājumu: vai tas uzlabo investīciju klimatu? Vai tas palielina pieejamību mājokļiem?
Ja atbilde nav pozitīva, tad tas nav adekvāts normatīvais akts.
Mēs esam iesaistījušies lielajā Eiropas būvnieku un attīstītāju organizācijā, kurā par to tiek aktīvi runāts.
Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā bieži vien viedokļi mēdz būt ļoti pretrunīgi - tiek atzīts, ka mājokļu problēma Eiropā ir prioritāra, bet tajā pašā laikā ar otru roku tiek pieņemti tādi normatīvie akti kā energosniegumu direktīva, kas nosaka, ka līdz 2050. gadam visām jaunajām ēkām jānodrošina CO2 nulles emisija. Izpildīt abas šīs prasības nav iespējams.
Francijas būvnieku un attīstītāju organizācija atzīst, ka pirms diviem gadiem Francijā tika ieviesta šī direktīva un attīstības tirgus uzreiz kritās par 50%.
Sarunas par šīm tēmām Eiropas būvnieku un attīstītāju organizācijā notiek, un svarīgi būt tur klāt, un varbūt tad kopīgi, visu valstu nozares asociācijām apvienojoties, var panākt izmaiņas regulējumā. Mēs to darīsim,” sacīja I. Dālderis.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs: “Lai mazinātu birokrātiju, vajag drosmi, un paldies, ka tas tiek darīts! Taču novērojam arī pretēju procesu, ka birokrātija nevis mazinās, bet, ja nogriež lielo sēni, tad maziņās saaug vietā.
Piemēram, vienā pašvaldībā notiek apkures katlu nomaiņa. Vajag izņemt tehniskos noteikumus Valsts vides dienestā. Process ir vienkāršs.
Bet izrādās, ka ir izveidots jauns reģistrs - Tehnisko noteikumu reģistrācijas reģistrs, kurā šim dokumentam ir jānostāv divas nedēļas.
Nezinu, vai kāds no būvniekiem jau zina, ka šāds reģistrs ir parādījies? Man neviens nevar izskaidrot, kāpēc vajadzīgas divas nedēļas. Kāds ir izdomājis šo termiņu, varbūt tur ir kāds pamatojums, bet to neviens nav izskaidrojis.
Vēl viens piemērs. Savulaik ļoti vienkārši varēja nokārtot Būvvaldē dabā vairs neeksistējošas ēkas izņemšanu no kadastra - bija jāuzraksta iesniegums, Būvvalde šo faktu ieķeksēja savos dokumentos un nosūtīja vēstuli uz Valsts zemes dienestu (VZD), kas izņēma neesošo ēku no kadastra.
Tagad ar to nepietiek - jāraksta iesniegums gan Būvvaldei, gan VZD, un VZD par to vēl paprasa 20 eiro.
Šie procesi ir monopolizēti, un kas gan var tur konkurēt? Mēs zinām, kādas ir cenas, kaut vai vismazāko kvadrātiņu pārliekot vai pārreģistrējot. Es pats personīgi saskāros ar to, ka man vajadzēja vienu šķūnīti iezīmēt. Man paprasīja 1000 eiro! Par ko - par četrām līnijām? Tas nav normāli.
Un protams, ka arī uzmērīšana līdz šim vienmēr ir bargi maksājusi. Te cerības ir uz BIS sistēmu - caur to noteikti daudzas lietas tiks atrisinātas, un digitāli daudzus procesus varēs apvienot tā, ka nevajadzēs stāvēt garās rindās, gaidīt četrus - astoņus mēnešus un atkārtoti maksāt valsts institūcijās par to, par ko reiz jau samaksāts.”
SIA “Q” līdzdibinātājs un vadītājs Mārtiņš Vanags konferencē pastāstīja piemēru no dzīves. “Mums ir projekts Mežaparkā. Mēs gribam ierīkot saviem klientiem laivu piestātni Ķīšezera krastā. Mēs to darām par savu naudu, neprasām nevienam palīdzēt, ne pašvaldībai, nekam. Man ir cilvēks, projektu vadītājs, kas ar šo lietu nodarbojas. Es mēģinu saprast, ko nozīmē ierīkot laivu piestātni.
Visos Rīgas domes materiālos var atrast, ka ūdensmalu attīstīšana ir prioritāra lieta... Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis saka: “Jā, jā, vajag piestātni!”
Man cilvēki saka, ka vajag sākumā pieteikties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā ar ierosinājumu. Tad šis departaments rīkos nomas tiesību izsoli, jo Ķīšezers pieder pašvaldībai. Zeme, kas ir pie Ķīšezera, pieder vēl citai valsts organizācijai.
Kā šo projektu uzsākt?
To neviens īsti nezina.
Notiek sazvanīšanās ar diezgan daudziem darbiniekiem, bet neviens nevar pateikt, kas īsti jādara.
Laikam jāraksta tāds kā paskaidrojuma raksts Būvvaldei, un tas varētu būt sākums procesam?
Vajadzētu arī laivu piestātnes arhitektūras vizualizāciju. Es vaicāju, vai varbūt var shematiski attēlot, kur tā piestātne atradīsies?
Ja piestātnei ir vairāk nekā piecas laivas, tad vajag ietekmes uz vidi novērtējumu.
Nu tad mums būs piecas laivas.
Cilvēki nonāk tādā situācijā, ka nesaprot, kas īsti jādara,” ir sašutis M. Vanags.
“Tagad mēs domājam, ka vajag darīt citādi - uzrakstīsim vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim, lai viņš mums piestiprina kādu ekspertu, kurš mums var izstāstīt, kur un kas jādara.
Nu labi, piestātņu ierīkošana nav ikdienas lieta, bet mūsu augsti kvalificēts projektu vadītājs nevar divu nedēļu laikā, runājot ar valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, vienkārši saprast, kas ir jādara?”
