Sākušās garās brīvdienas – cilvēkiem, bet ne dzīvniekiem. Brīvdienas nemaina to, ka dzīvnieki cieš un gaida uz palīdzību. Kamēr vēl Rīgas domē (RD) bija atrodama kāda amatpersona, tika sniegtas atbildes uz mūsu jautājumiem, kas ir aktuāli dzīvniekiem – īpaši situācijā, kad RD pieņēmusi lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas dome atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējusi samazināt pakalpojuma apjomu. Bet ko reāli darīt iedzīvotājiem, kuri tomēr vēlas palīdzēt dzīvniekiem?
SVARĪGI: ja tiek pamanīta kritiska situācija, kurā iesaistīts dzīvnieks, lūdzam zvanīt Dzīvnieku policijai uz tālruni 25473333 vai sūtīt foto un video uz e-pastu info@dzivniekupolicija.lv, vēlams fiksēt arī komunikāciju ar dienestiem.
Kāds ir Rīgas pilsētas paredzētais kopējais budžets palīdzībai dzīvniekiem 2024. gadā?
Zināms, ka pilsēta apmaksā patversmes pakalpojumus, kaķu sterilizāciju, dzīvnieku līķu savākšanu no ielām, un līdz 15.12.24. tika nodrošināta arī palīdzība visu sugu savainotiem dzīvniekiem Rīgā. Vai ir vēl kāda programma šī palīdzības budžeta ietvaros?
Lūdzu sniedziet informāciju par 2024. gadā dzīvniekiem paredzēto kopējo budžetu sadalījumā pa programmām un to izpildi līdz 2024. gada 30. novembrim.
Zoopolicija no 16. novembra vairs neapkalpo Rīgas pilsētu un nesniedz palīdzību cietušajiem dzīvniekiem. Vai cietušie dzīvnieki šobrīd saņem palīdzību, un kura pārziņā pakalpojums ir nodots? Ja sniedz, tad, lūdzu, atsūtiet man šī palīdzības sniedzēja kontaktus, jo vēlos sazināties intervijai.
Atbildes bija šādas, un tās sniedza RD Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons.
487 338 eiro
Rīgas pilsētas maznodrošināto iedzīvotāju dzīvniekiem tiek veikta bezmaksas sterilizācija un eitanāzija. Bezsaimnieka kaķu populācijas kontroles programma “noķer - sterilizē - atlaiž”. Bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšana un utilizācija. Dzīvnieku transportēšana, veterinārmedicīniskās aprūpes sniegšana un informatīvā tālruņa funkcijas nodrošināšana dzīvnieku uzraudzībai Rīgas pilsētā diennakts režīmā Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās. Dzīvnieku (klaiņojošo suņu un bez saimnieka palikušo kaķu), kam nav veselības problēmu, izķeršana un nogādāšana uz dzīvnieku patversmi. Dzīvnieku (suņu un kaķu) izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē. Satiksmes negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāzija. Suņu pastaigu laukumu un pieguļošās teritorijas apsaimniekošanas darbi.
Šobrīd šī informācija nav apkopota, tās sagatavošana prasīs ilgāku laiku.
Jautājums tiek risināts.
No atbildēm nav skaidrs, vai cietušie dzīvnieki šobrīd saņem palīdzību un kāda RD palīdzība būs aktuāla nākamgad, un vai tā vispār eksistēs. Izskatās, ka atbildes saņemsim tikai nākamgad. Līdz nākamā gada 1. janvārim dzīvnieki būs brīnumainā kārtā pasargāti? “Jautājums tiek risināts,” mums atbild. Cik ilgi tas tiks risināts? Un ko darīt rīdziniekiem, kuri vēlas palīdzēt četrkājaiņiem? Kas notiek patlaban un sekojošajās svētku dienās?
“Neatkarīgā” uzdeva jautājumus dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītājai Ilzei Džonsonei par šī brīža situāciju.
“Tas, ka beidzot ir publiskots dzīvniekiem paredzētais 2024. gada budžets, ir labi. Tas, ka Rīgas domes milzīgā ierēdņu armija nespēj iedot sabiedrībai informāciju par šim nolūkam paredzēto līdzekļu izlietojumu uz 30. novembri, ir nepieļaujami, bet fakts. Iespējams, viņiem jau ir sākušās brīvdienas, bet mēs kopā ar sadarbības partneriem līdz 27. decembrim informēsim “Neatkarīgo” un arī sabiedrību par 2024. gadā paveikto un saņemto finansējumu programmās, kuras saskaņā ar līgumu apkalpojam RD. Aicinām ierēdņus izdarīt to pašu,” iesāk Ilze Džonsone.
Īsumā par esošo situāciju. Uz Rīgas domes aicinājumu tāmēt savas faktiskās izmaksas par dispečerdienesta darbu, kas gadiem ilgi tika sniegts bez maksas (tas nozīmē - 24/7 nodrošināts dispečera un dežurējošo profesionālu ķērāju darbs, nosedzot tikai LMT pakalpojumus 60 eiro apmērā), Ilze ironiski bilst, ka ierēdņi brīvdienās un svētku dienās neapgrūtinās sevi ar komunikāciju, taču 27. decembrī viņiem gan vajadzētu uzdot daudzus jautājumus.
“Kāds bija iedomājies, ka ievainotiem dzīvniekiem nav jānonāk stacionārā un neatliekamo palīdzību var sniegt uz ielas. Ir pagājusi tikai nedēļa, un šobrīd ierēdņi ir tomēr attapušies, ka bez stacionāra nav iespējams iztikt. Šobrīd klīnika “Kavet” piekritusi pieņemt savainotos suņus un kaķus. Bet kas notiks ar klaiņojošiem dzīvniekiem svētku uguņošanas laikā, nav zināms. Mēs kopā ar sadarbības partneriem esam uzdevuši šo jautājumu Rīgas domes ierēdņiem: vai tiešām klaiņojošam sunim ir jācieš negadījumā un tikai tad viņš ir tiesīgs saņemt palīdzību no Rīgas pilsētas?” jautā Ilze. “Un tas nozīmē, ka palīdzība klaiņojošajiem dzīvniekiem karājas gaisā,” viņa pabeidz domu.
Kontekstā ar jauno iepirkumu, kas būtībā nodrošina jebkuram savvaļas dzīvniekam tikai “pēdējo palīdzību”, kā šobrīd paredzējusi Rīgas dome. Vērosim iepirkuma atvēršanu 7. janvārī: redzēsim, kuri būs pieteikušies. “Mēs - dzīvnieku patversme “Ulubele”, Dzīvnieku policija un klīnika “Kavet” - nevaram izprast, kā var sniegt palīdzību dzīvniekam uz ielas. Tā var būt tikai pēdējā palīdzība. Kopš septembra visa Rīga, izņemot tikai pašu centru, ir padarīta par medību teritoriju - vai šo pēdējās palīdzības funkciju veiks mednieki?”
“Mūsuprāt, tas ir antihumāni, un RD ierēdņi šādu līgumu izveidojuši nesaprotamu iemeslu dēļ,” saka Ilze, “bet cilvēki, staigādami pa Rīgu, redz savainotus dzīvniekus starp “nomazgātiem stabiņiem”, puķu un koku kastēm ielās un iekšpagalmos. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka palīdzības sniegšanu jebkuras sugas dzīvniekiem, un no tā atkāpties nav nekāda pamata, bet to organizēt - ir pašvaldības pienākums.”
Tomēr, “pateicoties” domes ierēdņu paziņojumam, ka no 16. decembra palīdzība tiek apturēta, nav skaidrs, vai un kāda palīdzība tiks sniegta dzīvniekiem. Nav arī skaidrs, kā tiek nodrošināta komunikācija starp dienestiem. “Patlaban cilvēki zvana, raud, jautā… Ir pilnīgs haoss. Kāpēc nebrauc palīgā savainotiem dzīvniekiem, kāpēc netiek izķerti vakara un nakts stundās klaiņojoši suņi, kāpēc netiek sniegta palīdzība savvaļas dzīvniekiem?” turpina Ilze. “Diemžēl ierēdņu atbilde: mūsu prioritātes ir citas, nevis jūsu savainotais putns. Tas ir nepieļaujami. Ierēdņi to vien tik gaida, ka rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji nolaidīs ausis. Redzam, ka valsts pārvalde bezatbildīgi dara, ko grib, viņiem viss ir vienalga,” ir sašutusi Ilze Džonsone.
