Jau gandrīz piecus gadus “airBaltic” zināja, ka ir iegādāti lidaparāti ar dzinējiem, kuru kvalitāte liek satraukties par to darbības ilgtspēju. Tā vietā, lai risinātu problēmu ar pašu izvēlētajiem dzinējiem, uzņēmuma vadība lēma naski tirgot aviobiļetes un darbojošās lidmašīnas izīrēja citām konkurējošām lidsabiedrībām.
Ceturtdienas rīta pusē “airBaltic” paziņoja, ka Latvijas nacionālā aviokompānija šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, atceļot kopumā 4670 lidojumu.
Pēc šī paziņojuma vietnē X parādījās satiksmes ministra Kaspara Briškena ierkasts: “Satiksmes ministrija ir uzdevusi “airBaltic” padomei nekavējoties skaidrot apjomīgās reisu atcelšanas lēmuma pamatojamību un ietekmi uz Latvijas savienojamību. Kategoriski nepieņemama ir uzņēmuma vadības izvairīšanas no šo savu lēmumu publiskas skaidrošanas. Vienlaikus atgādinām, ka “airBaltic” vadībai - tostarp valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam - ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā sava biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai “airBaltic” darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.”
No K. Briškena vēstījuma izriet, ka mūsu valsts amatpersonas nemaz nav gatavas pieprasīt atbildību par nacionālās aviosabiedrības vadības lēmumiem. Satiksmes ministrs vien laiski sola pieprasīt no “airBaltic” valdes un padomes skaidrojumus par “reisu atcelšanas lēmuma pamatojamību”. Ministru vairāk satrauc kapitāla piesaistes jautājums. Bet var izrādīties, ka tā jau arī nemaz nav problēma, ir taču īpašnieks - valsts, no kuras nieka 300 miljonus vienmēr var paprasīt.
Spriežot pēc ieraksta vietnē X, ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau ir daudz skarbāk noskaņots. Viņš skaidri norāda, no kā būtu pieprasāma atbildība: “Gausam ir jāuzņemas atbildība!” X kontā V. Valainis ierakstījis šādu vēstījumu: “”Airbaltic” vadībai vajadzēja nodrošināt, ka pašu flote ir darba kārtībā un pietiekama, pirms izīrēt lidmašīnas citām aviokompānijām. Šāda rīcība ir nepieņemama un rada nevajadzīgas neērtības pasažieriem, un kavē mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Gausam ir jāuzņemas atbildība!”
2023. gada 27. februārī publicējām “Neatkarīgās” interviju ar “airBaltic” valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. Pēc tobrīd mūsu rīcībā esošās informācijas, “airBaltic”, stratēģi izvēloties līzingā iegādāties lidmašīnas ar “Pratt & Whitney” dzinējiem, nebija līdz galam izrēķinājuši riskus, kurus slēpj lidojumos vēl maz pārbaudītais dzinējs. Intervijā M. Gauss atzīst, ka ar šiem dzinējiem ir problēmas, un sola, ka tās 2024. gadā tiks pilnībā atrisinātas. M. Gauss intervijā, skaidrojot ķibeli ar “Pratt & Whitney” dzinēju 2020. gada 12. februārī reisā no Rīgas uz Malagu, kurš debesīs vienkārši ņēma un atslēdzās, paziņoja, ka lidmašīna var lidot arī ar vienu dzinēju un nekas slikts tādēļ nenotiek. Kopš negadījuma reisā uz Malagu būs pagājuši gandrīz pieci gadi. Problēma ar “Pratt & Whitney” dzinējiem visu šo laiku ir bijusi zināma ne tikai M. Gausam, bet arī “airBaltic” uzraugiem uzņēmuma padomei un Satiksmes ministrijai, taču tā ne pa kam nav risināta.
Par to, ka nejēdzības “airBaltic” jau ilgstoši notiek visu mūsu acu priekšā, taču atbildīgajām amatpersonām notiekošais kā pīlei ūdens, liecina satiksmes eksperta Aivara Strakšas komentārs vietnē “Facebook”: “”AirBaltic” plāno atcelt 4670 lidojumus un uzmest 67160 pasažierus. Vai patiešām pie vainas tikai “Pratt & Whitney”?
Problēmas ar dzinējiem “Airbus A220-300” lidmašīnas vajā kopš pirmās dienas. Neskatoties uz to, “airBaltic” turpina iepirkt šīs lidmašīnas un pat lepojas ar tām. Šobrīd “airBaltic” operē ar 49 šīs sērijas lidmašīnām un plāno šogad skaitu palielināt līdz 54. Decembrī, starp citu, palika astoņi gadi, kopš “airBaltic” saņēma pirmo šīs sērijas lidmašīnu.
Citāts no 2. decembra preses relīzes: "Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem."
Pārsnieguši cerības 2. decembrī, bet pēc mēneša 2. janvārī - viss ir slikti, dzinēju nav, nav ar ko lidot, glābjamies kā varam!!! Kaut kas tur neiet kopā.
Ja paskatāmies uz “airBaltic” 9 mēnešu finanšu atskaiti, tad redzam, ka arī pagājušā gada 3. cet. 9 lidmašīnas no tobrīd 48 ekspluatācijā esošajām atradās uz zemes un netika ekspluatētas. Gandrīz katra piektā!!! Ir vispārzināms, ka šī nav jauna problēma. Uzņēmums izlīdzējās, nomājot uz ACMI-IN noteikumiem vidēji 4,6 lidmašīnas. Tajā pašā laikā “airBaltic” vidēji 16,9 lidmašīnas iznomāja (ACMI-OUT).
Kāpēc “airBaltic” slēdz 19 maršrutus un 21 maršrutā samazina lidojumu skaitu? Lidmašīnu taču ir vairāk nekā pietiekami, ja samazina iznomāto skaitu. Galu galā var taču turpināt nomāt kā līdz šim. Savas pa dārgo iznomā kaut vai tai pašai “Lufthansa”, bet pašu vajadzībām turpina lietot vecas un nolietojušās lidmašīnas ar apkalpēm no lētākām zemēm nekā Latvija. Kur problēma? Vēl nopelna kaut ko pa vidu.
Visdrīzāk slēgšanu un samazināšanu iemesls ir tas, ka šie maršruti nes zaudējumus un nauda, ar ko apmaksāt “airBaltic” valdes untumus un neprofesionalitāti, ir beigusies. "Pratt & Whitney" ir tikai iegansts. M. Gausa k-gs taču nevar pateikt, ka ir kļūdījies ar neperspektīvu maršrutu izveidošanu un uzturēšanu, kā arī nesamērīga skaita lidmašīnu iepirkšanu. Taču atzīt savas kļūdas acīmredzot nav M. Gausa k-ga dabā. Tad nāktos atzīt arī to, ka biznesa plāna pamatā, ar ko tik ļoti lielījās “airBaltic” vadītājs, ir bijuši kļūdaini pieņēmumi, kas Latvijas valsts budžetam ir izmaksājuši simtus miljonu eiro. Arī pašreizējais satiksmes ministrs tiktu nostādīts muļķīgā situācijā. Briškena k-gs taču bija tas, kurš, būdams padomes loceklis, apstiprināja šo kļūdaino biznesa plānu.”
“Neatkarīgā” “airBaltic” valdes priekšsēdētājam M. Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam nosūtīja šādus jautājumus: vai dzinēju kvalitātei un to izvēles aspektiem “airBaltic” padome un valde jelkad ir pievērsusi uzmanību un, ja jā, kādi lēmumi ir tikuši pieņemti; vai “airBaltic” vadība ir rīkojusies kā labs saimnieks, tirgojot pasažieriem biļetes un zinot, ka agri vai vēl samilzīs problēmas ar lidmašīnu dzinējiem; kurš jāsauc pie atbildības par masveida reisu atcelšanu “airBaltic” - “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, satiksmes ministrs Kaspars Briškens vai dzinēju rūpnīca?
Jautājumi esot saņemti, un atbildes tiekot gatavotas.
