NATO gatavība "kaut ko darīt" tuvojas ANO hroniskajai nevarībai

NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?

Uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību NATO nosūtīju jautājumus. Tie bija šādi.

1. Kad NATO reaģēs uz Krievijas un Ķīnas kuģu uzbrukumiem Baltijas jūras sakaru un elektroenerģijas kabeļiem?
2. Dzirdēts runājam, ka Baltijas jūra esot NATO iekšējā jūra. Tad kāpēc šajā “iekšējā jūrā” kā saimnieki uzvedas krievi un ķīnieši, nevis NATO valstis un pats NATO?
3. Vai šis ir NATO 5. panta pārkāpums?

“Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība NATO ir saņēmusi Jūs interesējošos jautājumus un savas kompetences ietvaros informē par sekojošo:

• Uzbrukumi Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras objektiem, kā arī citas kaitnieciskas darbības NATO dalībvalstu teritorijās (sabotāžas akti, kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas u.c.) atrodas NATO dalībvalstu uzmanības lokā. Lai gan katrs atsevišķs gadījums tiek izmeklēts (un to pirmkārt veic valsts, kuras jurisdikcijā ir veiktas šīs darbības), lai iegūtu pilnu skaidrību par notikušā apstākļiem un motīviem, šo uzbrukumu atkārtošanās liek izdarīt secinājumu, ka tie tiek izdarīti ar mērķi kaitēt NATO dalībvalstīm un ietekmēt (mazināt) to atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

• NATO ietvaros dalībvalstis savstarpēji informē viena otru par šiem notikumiem, veiktajām izmeklēšanām, to rezultātiem. Tas ļauj gan labāk izprast notiekošo, gan arī lemt par nepieciešamajiem veicamajiem pasākumiem savu interešu aizsardzībā. Zemūdens infrastruktūras aizsardzība ir arī viens no elementiem NATO militārajās mācībās.

• Lai NATO Jūras spēku pavēlniecība (MARCOM) varētu sniegt savu atbalstu, tās pakļautībā tika izveidots NATO Jūras spēku centrs zemūdens kritiskās infrastruktūras drošībai. Centra ietvaros notiek monitoringa un rīcības pret hibrīddraudiem koordinācija NATO un tās sabiedroto atbalstam un noturības stiprināšanai.

• Attiecībā uz š.g. 25. decembrī notikušo zemūdens elektrības starpsavienojuma un sakaru kabeļu starp Igauniju un Somiju bojāšanu - abas valstis ir informējušas pārējās NATO dalībvalstis par notikušo faktu, par izmeklēšanas darbībām (t.sk. pret aizdomās esošā kuģa apkalpi). Sarunās ar abu valstu vadītājiem un atbildot uz Somijas un Igaunijas līderu aicinājumiem, NATO ģenerālsekretārs M. Rite ir apliecinājis atbalstu papildus NATO valstu jūras spēku nosūtīšanai uz Baltijas jūras akvatoriju.

• Kritiskās infrastruktūras drošība ir svarīga Baltijas jūras reģiona valstu drošībai, ekonomikai un sabiedrības labklājībai. Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem.

• Attiecībā uz Jūsu atsauci uz NATO 5. pantu, vēlamies vērst uzmanību, ka NATO kolektīvās palīdzības sniegšanas priekšnoteikums ir konkrētās valsts lūgums pēc šādas palīdzības. Minētais pants paredz kolektīvo aizsardzību bruņota uzbrukuma gadījumā, kā arī ja hibrīdie uzbrukumi seku ziņā ir pielīdzināmi bruņotam uzbrukumam. Lēmumu pieprasīt sabiedroto atbalstu NATO 5. panta ietvaros pieņem cietušais sabiedrotais un ar attiecīgo iniciatīvu uzrunā pārējos sabiedrotos Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē. Līdz šim NATO 5. panta atbalsts ir ticis pieprasīts un sniegts tikai vienu reizi NATO pastāvēšanas vēsturē: 2001. gadā pēc teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs 11. septembrī, kuru rezultātā dzīvību zaudēja gandrīz 3000 cilvēku.”

Atliek secināt, ka turpināsim informēt, turpināsim ņemt vērā, ka kritiskā infrastruktūra ir svarīga, turpināsim veikt monitoringu un uzrunāt pārējos sabiedrotos Ziemeļatlantijas padomes sanāksmēs. Turpināsim. Tostarp krievu un ķīniešu kuģi nekaunīgi bagarēs Baltijas jūrā izvietotos sakaru un elektrokabeļus. Bet tā jau viss ir kārtībā: NATO mūs aizsargā no pirmā centimetra.