Piedāvāju vispirms padomāt kur un kā var ietaupīt lieku W. Vienkāršākais veids, iegādājoties elektroierīces pievērst uzmanību to jaudām, nebraukāt ar tik populārajiem un visiem reklamētajiem elektroskrejriteņiem, bet ar vienkāršiem skrejriteņiem. Saliksim tagad ģeneratorus, saules paneļus, skaisti. Tikai divdesmit gadi, kas ir to derīguma termiņš paskries ātri un kur tad bāzīsim šos kompozītmateriālu mēslus? Tas ir jautājums no kura zaļā kursa fani baidās kā no uguns, jo tas patiesībā ir neatbildēts. Tagad ir skaisti saules un vēja parki, pēc gadiem būs ģeneratoru un bateriju kalni. Pie reizes, cik dažādu iegulu iežu, tai skaitā naftas ir jāizņem no zemes, lai radītu vienu ģeneratoru, saules paneļi. Gala rezultāts tik zaļš vis nešķiet, jo dzenoties pēc viena rezultāta, pilnīgi tiek ignorēts viss pārējais.
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)
Stratēģija ? Politisks atbalsts?
Skan tradicionāli, sak atbalstīsim savējos par tautas naudu.
Skatieties, kad tehnoloģijas palika lētākas, un noņēma nevajadzīgus ierobežojums - cik cilvēki saules baterijas uz jumtiem salika!
Netraucējiet, un būs jums saules parki un turbīnas.
palasiet te **LINKS** Ja Saules enerģijas attīstīitāji uzbūvēs vēl 4 tādas jaudas Saules enerģijas stacijas, tad aizņemtā platība būs 750 hektāri, kopā 3 kilometri reiz 2,5 kilometri un maksimālā jauda 750 megavati.
Vai tā platība uz visu Latviju ir tik liela?
draugiem.l v/blogs/post/Maksligi-raditais-satraukums-par-Saules-energetika_17586216
Kārtīgs zaļo ideju apkarotājs, protams, būs samācījies un izlasījis ķirsīšus par enerģijas uzkrāšanas problēmām un dārdzību, litija akumulatoru degšanu (piemirstot atšķirību starp litija jonu un lifepo akumulatoriem), informēts par Austrālijas nolietoto Saules bateriju noliktavām un pārstrādi un vēl visu ko, daļu pat izdomājot pilnīgi bez pamatojuma. Sarakstīs visu ko par enerģijas patēriņu, ražojot Saules paneļus bez konkrēto procesu apraksta. Pieliks vēl klāt vēja turbīnu nolietoto lāpstu pārstrādi, provokatīvos Grētas video (it kā tie mudinātu uz pozitīvu diskusiju, nevis bļaušanu un lamāšanos), optimistiskos auto ražotāju paziņojumus par iekšdedzes dzinēju neražošanu pēc 10 gadiem (it kā sintētiskas, lejamas degvielas un biodegvielas sintēze nebūtu viens no galvenajiem zaļās ekonomikas jautājumiem). Visu ko negatīvu.
Tā arī ir. Aizņemtās zemes platības kopumā sanāk nelielas. Nebūtu Latvijā ziemu, varētu šos parkus salikt uz HES ūdenskrātuvēm.
Mums jau nevajag, nē, nē, nē, ka tik ne pie mums, bet ņaukāt protam, jo mums jau tā ņau, un šitā ņau, visiem ir, bet mums ņau, ņau, ņau.
Nu un? Lietuvā un Igaunijā tāpēc būtu lētāka elektrība? Varbūt pārvades izmaksas būtiski zemākas?
Drošāka piegāde???
Jeb atkal tikai ņaudēšana ka "viņiem ir vairāk"?
Tie ir tavi pieņēmumi, ka lētāka ?
Vari norādīt uz avotiem?
Draudziņ, tu esi vnk stulbs! Ja tavā paurī ir izskanējis kāds apgalvojums tad pats arī meklē tam avotus! Manis rakstītājā nav neviena apgalvojuma - tur visi ir jautājumi.
Jā, nepamanīju tās daudzās jautājuma zīmes.
Viss ir ļoti vienkārši. Atjaunojamā enerģija pie mums neattīstījās, jo bija liels Gazprom lobijs caur Latvijas gāzi. Rezultātā arī gandrīz viss OIK aizgāja Rīgas TEC un citām koģenerācijas stacijām, kas dedzināja gāzi. Papildus iedeva naudu biogāzei, jo tās ražo to pašu metānu un līdz ar to varēja stāstīt pasakas, ka redziet jāuztur un jāattīsta dabasgāzes apgāde, jo to kaut kad nākotnē varēs izmantot biogāzei/biomētānam.
Tagad, kad gāze dārga protams visi atjaunojamās enerģijas projekti paši no sevis sāk attīstīties, jo to enerģija sanāk lētāka nekā no dabasgāzes.
Krautmaņa kungs, diemžēl nespēj tikt galā ar paša uzstādīto uzdevumu - atbildēt uz jautājumu "kāpēc?". Primāri tādēļ, ka nespēj palūkoties uz problēmu tālāk par sociālistiskās sacensības līmeni - Briseles izsludinātu konkursu uz lielāko vējdzirnavu un spoguļu skaitu.
Iespējams, ka kadiem arī garāks burkāns vai lielāka pļauka no Briseles ir argumenti, taču ir iespējamia arī racionālāki skaidrojumi tam kas notiek pie kaimiņiem. Neesmu eskperts, tāpēc manis teiktais ir tikai minējums vai versija, bez pierādījumiem. Igaunijas lielākais elektroenerģijas ražotājs to saražo dedzinot cieto kurināmo - degakmeni. Lieta ir pateicīga jo sadedzināt var tik cik vajag - ne vairāk un ne mazāk. Tomēr, tās mantas nav bezgalīgi daudz un ir masa nianšu ar tās ieguvi un izmantošanu. Tāpēc saules un vēja parki Eesti enerģijai var būt pateicīgs papildinājums viņu ražošanas ķēdē, jo brīžos kad strādā saule vai vējš var ietaupīt savu pamata izejvielu. Savukārt Latvijā Latvenergo darbojas izmantojot ūdeni, kas ir salīdzinoši lēta izejviela un atvērtā tirgū periodos, kad tā ūdens ir tik daudz ka pa kabatām līst ārā, nav nekādu problēmu to notirgot ar kārtīgu uzcenojumu. Tur tiek gūta vai visa gada peļņa, bet periodos, kad ūdens nav - nav arī ko tirgot un nav jēgas iespringt. Kas motivē lietuviešus - nemācēšu teikt, taču pieminētā formula ir tas racionālais pamats, kas kustina vai nekustina parku taisīšanu. Viss pārējais ir dzīšanās pēc lielākas vai mazākas haļavas - uz budzēts, resp, nodokļu maksātāju rēķina, protams. Un te nu atkal vietā jautājums Krautmaņa kungam: kāpēc mums būtu jāsacenšas haļavu dalīšanā ar Lietuvu un Igauniju?
Vēl var piebilst, ka sausajos periodos Latvenergo jēga no saules un vēja parkiem būtu stipri mazāka kā igauņiem jo, kā norāda rakstā Daneviča kungs, šie avoti negarantē ieguvi laikā kad ūdens Daugavā nav. Acīmredzot, iespējamais ieguvums ko var dabūt vasarā mēģinot ietaupīt jau tā sauso Daugavu nav pietiekami liels lai attaisnotos ieguldījumi liekās ražošanas jaudās.
Savukārt, visa tā vāvuļošana par stratēģiju ir vienkārši tukšmuldēšana, bez jebkāda reāla satura.
Elektroenerģijas stratēģija mums, protams, ir un tā saucas "atvērtais elektroenerģijas tirgus". Jautājums te vienīgi var būt par to cik apzināti šī stratēģija ir pieņemta :D, taču tā nosaka vai 90% no visa kas mums šajā tirgū šobrīd notiek. Atlikušie 10% tie ir pārvades un sadales tīklu konfigurācija un kā tiek nodrošināta tirgus sabalansēšana.
Gribu tev atgādināt, ka ar visu "atvērto elektroenerģijas tirgu", mums ir tāds uzņēmums kā Latvenergo. Valsts īpašumā, starp citu.
Tad nu valstij, jeb Latvenergo, ja tev tā ir ērtāk, par stratēģiju gan būtu jādomā.
Nu, Latvenergo, kā jau augstāk norādīju, izskatās visu ir izdomājis. Un jāsaka, ka, no viņu viedokļa, viņiem sanāk neslikti.
Kas attiecas uz tirgu tad man, piemēram, ar Latvenergo, ja runājam par tā neregulēto, ražojošo daļu, nekāda sakara nav un es zinu ne tikai mājsaimniecības bet arī vairākus uzņēmumus, kuriem ir tāpat. Tas arī ir atvērtais tirgus. Kam pieder Latvenergo - tas ir cits jautājums, kam no stratēģijas viedokļa lielas nozīmes nav. Atvērtais tirgus arī nozīmē ka ne tikai nav viena piegādātāja bet arī ka nav ierobežojumu uz eksportu un importu. Ir nevis jāstrīdās par to kam jāpieder Latvenergo, bet gan loģiski jāseko pieņemtajai stratēģijai - maksimāla tirgus atvēršana cik to pieļauj tehnoloģiskās un finanšu iespējas. Vai arī jāmaina stratēģija - jāatsakās no atvērtā tirgus.
Nekoncentrējies uz atvērto tirgu, nu labi, atvēra, sarakstīja noteikumus, tagad tikai ir jāseko, lai tie tiktu ievēroti.
Kāda tur, pie velna, stratēģija?
Viena vienīga rutīna.
Taču valstij(un pakārtoti tai piederošajam uzņēmumam) gan būtu jādomā, kā būt enerģētiski mazāk atkarīgiem no dažādiem ārējiem faktoriem. Lūk tev arī stratēģija.
Atomelektrostacija, protams - un pati modernākā: kādas vēl nav ))
Atoma skaldīšana ir diezgan netīrs bizness priekš mūsu bērniem un mazbērniem, kam tie radioaktīvie un reāli nāvīgi indīgie mēsli būs pēc tam jākopj un jāuzrauga vēl kādus 10 000 gadus nākotnē. Un salīdzinot ar RailBaltic izmaksām visa atoma skalīšanas tehnoloģija būs jānopērk par daudz vairāk desmitiem miljardu no kādas lielvalsts, kas izdarīs visu lai šos mēslus dabūtu prom no savām zemēm. Tā būtu bezatbildība pret Latvijas tīro dabu vēl vienu atomstaciju te būvēt, kad apkārt kaimiņvalstīs jau tagad nav kur atoma elektrību likt. Saule, vējš, hidro, biomasa un malka, kūdra - tie visi ir Saules enerģijas avoti. Saules baterijas ir tikai cits veids kā to pašu Saules starojuma no gaisa CO2 radīto 1kg malkas pagali ar 2-4kwh siltuma atdevi pārvērst par elektrību. To lielākais trūkums ir dārdzība, kaut ko ražo dienas laikā, nevis tumsā, laikapstākļu neprognozējamība, un tīri nomazgāti paneļi ir ar lietderības koeficientu tikai kādi 20-25% maksimums baterijām, salīdzinot ar 80% malkas vai kūdras brikešu krāsnīm. Ja neskaita vislētāko hidro Daugavas HESos (elektrības pašizmaksa 3 eirocenti par 1kwh), tad malka kā atjaunojamais Latvijā vinnē jebkurā gadījumā pēc cenas/jaudas attiecības, jo mūsu zemē vairāk nekā 50% ir meži un krūmi, kas pilnībā atjaunojas 50-100 gadu laikā. Arī kūdras resursi atjaunojas, tikai lēnāk. Pāris jauni TEC-3 un TEC-4 ar atjaunojamo malkas un kūdras kurināmo Latvijas enerģētiskās vajadzības pēc elektrības bāzes jaudām, kas pieejamas arī tumšā laikā un bezvējā, apmierinātu pilnībā. Igauņi no kūdras dedzināsanas piekrita atteikties stulbuma dēļ, jo Eiropa iedeva par to naudu. Kūdra dabā atjaunojas, tā neatjaunojas tikai Eiroparlamenta deputātu galvās. Tagad igauņi paši ir sapratuši, ka izdarījuši muļķibu un rīkojušies pārsteidzīgi, klimata glābšanas fanātiķu pavadā atsakoties no visefektīvākā un lētākā atjaunojamā kurināmā.