Vēja un saules parkus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Iebraucot Igaunijā, mazliet pa kreisi aiz Valgas ir milzīgi saules paneļu parki. Rodas iespaids, ka lauksaimnieki vairs neaudzē neko, bet visu zemi lieto saules paneļiem.
Lietuvā pa kreisi no Šauļiem debesīs slejas “propelleri” - viens, divi, pieci, desmit un vairāk. Kad pūš vējš, tie griežas un naudiņa lietuviešiem birst džinkstēdama.
Bet Latvijā? Nav tā, ka Latvijā nebūtu saules un vēja parku. Atrast tos var arī Latvijā, taču to ir pamaz.
Krievijas iebrukums Ukrainā un tai sekojošā enerģētikas krīze 2022. gadā neatcēla “zaļo kursu”, bet pat otrādi - paskubināja Eiropas Savienības (ES) valstis tērēt vēl vairāk atjaunojamās enerģijas projektos - 2023. gadā ES valstis šim nolūkam atvēlēja 110 miljardus eiro.
2020. gadā ES elektroenerģijas tirgū 20% bija atjaunojamā enerģija, taču mērķis ir sasniegt 45% 2030. gadā, liecina Eiropas Investīciju bankas mājaslapa.
Vēl citi dati. Atjaunojamie avoti (AER) 2023. gada beigās veidoja rekordlielus 44% no kopējās elektroenerģijas ražošanas Eiropas Savienībā, norādīts starptautiskā enerģētikas pētniecības centra “Ember” ziņojumā. Tas ir par gandrīz 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Turpretim elektroenerģijas ražošana no fosilā kurināmā pēdējā gada laikā samazinājās par 20%, liecina “Eurostat” analīze. Ogļu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā nokritās līdz zemākajām vērtībām vēsturē - līdz 12% no kopējā apjoma. Tikmēr vēja enerģija Eiropā 2023. gadā ES pieauga par 13%, bet saules enerģija - par 9%. Kopā tie nodrošina aptuveni trešdaļu no visas saražotās elektroenerģijas, bet gāze veidoja 17%.
2024. gada dati pagaidām nav sarēķināti, taču nojaušams, ka atjaunināmā enerģija savu gājienu uz virsotnēm ir turpinājusi. Un kamdēļ gan nē, jo visāda veida vēja un saules enerģijas ieguves tehnoloģijas attīstās gan Ķīnā, gan ASV, tās top lētākas un pieejamākas.
Skaidrs, ka neba Latvija var būt tā, kuru ņem galvā ES ierēdņi amoka skrējienā uz “klimata mērķiem”, taču kaut kādā mērā “zaļajam kursam” nav ne vainas - iegūt elektroenerģiju no saules un vēja ir labāk nekā kurināt ogles. Jo ogļu dūmi piesārņo gaisu. Blaknes ir arī vēja un saules parkiem, jo nolietotā tehnika būs jāutilizē. Vienmēr kā likums, tiklīdz tauta uzzina, ka tiks būvēts vēja parks, uzreiz izceļas protesti un centieni būvēšanu nepieļaut. Vēja parku atrašanās vietas izvēle ir ļoti smalka lieta, jo tos nedrīkst celt gājputnu migrācijas ceļos, un nelaimīgie putni iet bojā. Tāpēc vajadzīgi vides dienestu novērtējumi, kas ir ilga un ķēpīga procedūra.
Tomēr vējš un saule saskan ar ES “trendu” visvisādi aizstāt fosilo kurināmo ar atjaunojamo.
Vēja un saules enerģija var būt labs bizness un labs piepalīgs valsts ekonomikas stumšanā uz priekšu. Taču vēja un saules enerģijas ieguves “čempionātā” Latvija līdzīgi kā daudzās citās jomās un nozarēs gluži gaužām atpaliek no kaimiņienēm Lietuvas un Igaunijas. Bet var jau būt, ka šī ir joma, kurā nemaz nevajag rauties ārā no biksēm un šī atpalikšana nav nekas peļams? Eksperti par to nav vienādās domās un strīdas.
Eiropas Investīciju bankas mājaslapā goda vietā kā pozitīvs piemērs ir stāsts par Igauniju.
“Igaunijas dienvidos 38 vēja turbīnas paceļas virs zemes, kas kādreiz tika izmantota kūdras ieguvei. Kūdra tika žāvēta un sadedzināta kā enerģijas avots. Igaunija cenšas pakāpeniski pārtraukt šo praksi. Dedzinot kūdru, izdalās liels daudzums oglekļa, un tās ieguve kaitē ūdens avotiem un savvaļas dzīvniekiem. Tā vietā zeme tiks izmantota lielākajam vēja parkam, kādu Baltijas valstis jebkad ir redzējušas. Sopi-Tootsi zemnieku saimniecība, ko būvē “Enefit Green”, nodrošinās pietiekami daudz zaļās enerģijas, lai katru gadu apgādātu 197 000 māju, kas ir aptuveni 10% no Igaunijas elektroenerģijas vajadzībām. Sopi-Tootsi ir daļa no Igaunijas pārejas uz atjaunojamo enerģiju. Valsts ir ļoti atkarīga no slānekļa eļļas, kas rada daudz oglekļa, tagad meklē tīrākas alternatīvas. Tā vēlas līdz 2030. gadam saražot 100% elektroenerģijas no atjaunojamiem avotiem. “Kad es sāku strādāt pie vēja parkiem, tie tika uzskatīti par novecojušām vecās subsīdiju shēmas paliekām, un nebija populāri tos attīstīt,” stāsta Lauri Ulms, “Enefit Green” vēja attīstības vadītājs, kuram visā pasaulē ir atjaunojamās enerģijas projekti. Baltijā un Polijā. Šiem projektiem vairs nav vajadzīgas subsīdijas, lai konkurētu ar fosilo kurināmo. "Tas mainās, un mūsu projekts ir labākais piemērs tam."
Tāpat arī Lietuvas plašsaziņas līdzekļi daudz stāsta par vēja un saules lietām. “Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem Baltijas valstīs izskatās ļoti labi,” portālam “rus.delfi.lt” norāda Lietuvas Atjaunojamo energoresursu konfederācijas vadītājs Martīns Nagēvičs. “Zaļās” enerģijas īpatsvars kopējā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas enerģētikas bilancē jau pirms pilna mēroga kara Ukrainā spēja pārsniegt ES vidējo rādītāju. 2023. gadā Igaunijā 53% no visas elektroenerģijas tika saražoti no tīriem resursiem, Latvijā - 75%, bet Lietuvā - aptuveni 70%. Taču ražošanas struktūra Baltijas valstīs ir atšķirīga. Latvijas gadījumā galvenais pienesums nāk no hidroelektrostacijām, bet Lietuvā un Igaunijā - no vēja turbīnām, biomasas un saules elektrostacijām. "Lietuvas gadījumā, ja mēs runājam par atjaunojamiem enerģijas avotiem, lielākā daļa kopējā enerģijas bilancē ir vēja enerģija, otrajā vietā ir saules enerģija, bet trešajā - biomasa," saka Martīns Nagēvičs. Pēc viņa teiktā, Lietuva ir visvairāk pavirzījusies vēja enerģijas attīstībā, kas valstij ir ļoti svarīga, jo atšķirībā no Latvijas, kur ainavas īpatnības ļauj daudz elektroenerģijas saražot no dziļajām upēm, un Igaunijas, kur kritisks brīdis var pienākt degslāneklim, Lietuvā iespējas ir ierobežotas. “Taču tāpēc mēs aktīvāk investējam vēja ģeneratoru attīstībā. Šobrīd mums ir lielākās jaudas šajā segmentā. Latvieši ir apmierināti, ka viņiem ir HES, bet vēja turbīnu un saules elektrostaciju attīstības ziņā krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvas un Igaunijas,” atzīmē M. Nagēvičs. Saskaņā ar Lietuvas pārvades sistēmas operatora “Litgrid” datiem, elektroenerģijas ražošana Lietuvā no atjaunojamiem energoresursiem turpina strauji pieaugt. Ja pērn trešā ceturkšņa beigās valstī vēja un saules elektrostaciju jauda bija 2141 MW, tad šogad tā ir jau vairāk nekā 3500 MW. Tādējādi pieaugums ir gandrīz 40%. Pašreizējās vēja parku jaudas Baltijas valstīs ir šādas: Igaunijā - 400 MW, Lietuvā - 1400 MW, bet Latvijā nedaudz vairāk par 140 MW.
Nav motivācijas un nav stratēģijas
Gada laikā gan Igaunijā, gan Lietuvā vēja parku jauda pieauga - attiecīgi par aptuveni 25% un 35%, bet Latvijā situācija nav mainījusies. Jauda - uz 2024. gada septembra beigām - saglabājās tādā pašā līmenī kā 2023. gadā. "Mums jāsāk mērķtiecīgs darbs pie Latvijai piemērotas enerģētikas vīzijas. Mums tādas nav," intervijā "nra.lv" saka ekonomists Guntars Vītols. Latvijas atpalikšanu no kaimiņvalstīm G. Vītols skaidro tā: “Latvijai nav motivācijas, kāpēc mums to vajag. Mums ir pietiekami veselīgs un sabalansēts elektroenerģijas ģenerācijas portfelis - ir HES kaskāde, ir gāze, kas ir pietiekami tīra elektroenerģija, un iegūtās jaudas atbilst mūsu vajadzībām.”
G. Vītols uzskata, ka Latvijas politiķiem ir pietiekama politiskā griba, lai atbalstītu dažādus konkrētus saules un vēja projektus Latvijā, par ko liecina lieli vēja parku plāni, taču nemaz nav politiskas gribas nopietni pastrādāt pie enerģētikas nākotnes stratēģijas - ko Latvija vispār grib, kāds būs HES, vēja, saules vai varbūt arī atomenerģētikas īpatsvars, kur, kādā veidā paredzēts glabāt un uz kurieni eksportēt iegūto elektroenerģiju? Šīs lietas vispār nevienu neinteresē vai interesē virspusīgi un periodiski šad tad.
Asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš: “Latvija ir ilgu laiku dzīvojusi tādā kā “zaļajā ilūzijā” - sak, mums ir HES, un mums neko nevajag. Tāda ir bijusi politikas veidotāju attieksme ilgus gadus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija buksē ne tikai par sauli, bet arī par vēju.
Labi, ka pirms trim gadiem šī politiķu domāšana tika lauzta un nāca sapratne, ka nevaram dzīvot tikai uz padomju mantojuma rēķina. Tad arī gan saulīte, gan arī vējš sāka straujāk attīstīties.
Vēl liels traucēklis atjaunojamo resursu enerģētikai bija bēdīgi slavenā OIK sāga. Finālā, apkarojot OIK nejēdzības, valsts apkaroja arī visus jaunos iesākumus atjaunojamās enerģētikas jomā. Un arī sabiedrībai tolaik radās iespaids, ka starp “zaļo enerģiju” un OIK liekama vienlīdzības zīme un tas ir kaut kas slikts. Ar laiku OIK negatīvās pēdas tika sakoptas un noslaucītas, taču attīstību tas stipri piebremzēja.”
“Ja saules projekti, kā mēs redzam, attīstās ļoti labi un to jauda palielinās, tad vējā mums ir desmit reizes mazāk vēja enerģijas nekā Lietuvā un trīs reizes mazāk nekā Igaunijā. Tas liecina, ka kaut kas šajā jautājumā ir jādara," nesen presē izteicās Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Klimata un enerģētikas ministra padomnieks Jānis Dinēvičs situāciju ar atpalicību no kaimiņvalstīm intervijā "nra.lv" skaidro tā: “Šis rīts, kad tika pārplēsts kabelis Baltijas jūras dibenā starp Igauniju un Somiju, salika visu pa plauktiem. Paskatoties pa logu un redzot, ka saule nespīd un vējš nepūš, uzreiz kļuva skaidrs, ka elektroenerģijas cena kāps.
Mums ir jāpriecājas par katru saules un vēja ģenerēto kilovatu, taču ne saule, ne vējš šo cenu būtiski nesamazinās.
Ir laika periodi, kad saule nespīd un vējš nepūš, tātad paveikt kaut ko ilgtermiņā var vienīgi tad, ja ir stabilas ģenerējošās jaudas - kaut vai, piemēram, modulārie kodolreaktori.
Priecājamies par katru saules un vēja ģenerēto kilovatu, taču tas nav atrisinājums visām problēmām un jebkurā laikā.
Latvija, ja runājam par “zaļo enerģiju”, ir tik zaļa, ka zaļāka nevar vairs būt. Daugavas HES ir zaļas. Mums nav tik pārmēru jāsaspringst.”
J. Dinevičs atzīst, ka ar valsts stratēģiju enerģētikai ir problēmas. “Tā stratēģija, kas bija izstrādāta līdz 2050. gadam un tika prezentēta Valsts prezidentam, sākumā šķita gana pārliecinoša, taču pēc tam to sāka kritizēt Latvijas Darba devēju konfederācija un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki. Līdz ar to darbs pie stratēģijas tiks turpināts, pie Klimata un enerģētikas ministrijas tiks izveidota darba grupa, lai to pilnveidotu,” paskaidroja ministra padomnieks.
