Pirmo reizi, kopš Rīgas apgabaltiesa Rudolfu Meroni atcēla “no mantas glabātāja” (tas notika pirms vairāk nekā gada), viņš ir atļāvies pārvēlēt kāda uzņēmuma padomi un valdi, nomainot amatos sev pietuvinātas personas ar vēl pietuvinātākām, kā arī dodot amatu caurkritušam politiķim.
Mazāk nekā gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām 13. Saeimas pilnvaroto valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ir pārņēmusi atklāsme, kā beidzot tomēr sākt pildīt valdības deklarācijā ierakstīto, ka “mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos”.
Pēc smaga nozieguma pastrādāšanas – Latvijas valsts robežas prettiesiskas šķērsošanas Mucenieku centrā izvietotie migranti nepakļaujas rīkojumiem, dumpojas, pārkāpj kovida protokolu un protestē pret karantīnu. Armija ir gatavībā doties palīgā policijai apsargāt objektu. Valstī iekļuvušie musulmaņi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai, tāpēc Valsts drošības dienests aktualizējis reaģēšanas plānus teroristiska apdraudējuma gadījumiem.
Rudolfa Meroni “labā roka” Gints Laiviņš-Lavenieks zaudējis padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu AS “Ventspils tirdzniecības osta” (VTO), kļūstot par vienkāršu padomes locekli, liecina Uzņēmumu reģistra informācija “Firmas.lv”.
Labklājības ministrija nevirzīs ratificēšanai Saeimā Stambulas konvenciju, kas liktu radikāli mainīt Latvijas likumos nostiprināto izpratni par ģimenes uzbūvi un sabiedrības funkcionēšanu. Arī naida runas kriminalizācija LGBT+ kopienas ideologiem nav izdevusies. Taču tās lobijs tagad nolēmis rīkoties citādi. Ja durvis slēgtas – rāpsies pa logu.
Vēja enerģijas nozare pirmās instances tiesas lēmumu Tukuma vēja lietā traktē kā zaļo gaismu masīvai biznesa ekspansijai visā Latvijas teritorijā. Vides pārraudzības valsts birojā šovasar iesniegti pieteikumi piecu jaunu vēja parku izveidei, bet kopējais uz vides ietekmes novērtējumu un pašvaldību apstiprinājumu rindā stāvošo projektu skaits sasniedzis jau 13 pieteikumus.
Krišjāņa Kariņa valdība bez kovidmaskas iedvesa cilvēkiem tādas šausmas, ka katru ceturksni Latvijā dzima par 500 bērniem mazāk, nekā tajā pašā ceturksnī pirms gada. Kopš valdība uzlikusi sev un citiem kovidmaskas, dzimstības samazinājuma temps palēlinājās līdz caurmērā –400 bērniem ceturksnī.
Automašīnās sēdošā Satiksmes ministrijas ierēdniecība netiek galā ar elektrisko skrejriteņu radīto dilemmu – kā veicināt sabiedrības mikromobilitāti, vienlaikus nekaitējot satiksmes drošībai. Taču tas neizdodas arī citās metropolēs. Helsinkos ieviesti stingri ierobežojumi elektroskrejriteņu izmantošanai vakara stundās un brīvdienās.
Vides aizsardzības kluba (VAK) Ventspils nodaļas kādreizējā aktīviste, ilggadējā Ventspils pilsētas muzeja krājuma glabātāja, neapšaubāma autoritāte vēsturnieku un kultūras mantojuma nozares ekspertu aprindās, vairāku sasaukumu Ventspils domes deputāte un domes Kultūras komisijas vadītāja Ingrīda Štrumfa kritiski vērtē Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” sarakstīto par laikabiedriem un Atmodas laiku notikumiem.
Ir sākušās ikgadējās militārās mācības “Namejs” – lielākās un komplicētākās, kādas tiek organizētas Latvijā, gan no operāciju dažādības un intensitātes, gan iesaistīto resursu viedokļa. Šogad mācības īpaši svarīgas ar to, ka scenārijā izspēlētais hibrīdapdraudējums ir pavisam reāls Baltkrievijas un Krievijas izprovocētās migrantu krīzes dēļ.
Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Vakcinācijas rokasgrāmatā ietvertā informācija liecina, ka Latvijā šobrīd pusaudžus drīkst vakcinēt tikai ar divām konkrētām vakcīnām – “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty” un “Moderna" vakcīnu “Spikevax”.
Rudens atnācis ar 30. gadskārtu tam septembrim, kurā Latvijai pienācās “ziedi, smaidi, lielās pasaules tribīnes, jebkuras valsts karaļu, premjeru, kancleru un visu Eiropas un pasaules līderu sirsnīgā viesmīlība”, ko klātienē visvairāk izbaudīja ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, bet neklātienē ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību – visa latviešu un lielākā daļa Latvijas tautas.
Valdības plānā dāvināt turīgiem ļaudīm nodokļu maksātāju naudu jaunas automašīnas iegādei trūkst vienas sadaļas – aprēķina, kā šī dāvana sekmēs dāvinājuma mērķa sasniegšanu, proti, Latvijas dekarbonizāciju un cik tad galu galā izmaksās CO2 emisiju samazināšana, Latvijas autoparku papildinot ar 2222 jaunām elektromašīnām. Izrādās, ka šīs izmaksas ir grandiozas – 364 euro par vienu tonnu CO2.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi siltumtarifu izmaiņas vairākās pašvaldībās. Piemēram, Rīgā, par apkuri būs jāmaksā par 27% dārgāk, Mārupē – pat par 40% dārgāk. Taču ir atsevišķas pašvaldības, kur siltums būs lētāks nekā iepriekš.
Katra Latvijas valdība savā dienaskārtībā agri vai vēlu ir nonākusi līdz atziņai, ka Latvijas valstij trūkst vienota tēla, un katra nāk klajā ar vairāk, bet parasti mazāk veiksmīgu vīziju šī tēla izveidei. Premjera Kariņa valdība mēģinās ietirgot pasaulei – pasaules glābšanas misijas, cerot, ka tās kāds pamanīs un tāpēc nāks ieguldīt pie mums naudu. Pirmā misija “Jūra 2030” un tīrs ūdens katram planētas iedzīvotājam gan raisa šaubas arī pašai valdībai.
2021. gada 1. septembrī valsts spēra platu soli, lai aizvietotu pusmiljardu eiro lielās dotācijas sabiedriskajam autotransportam ar dotācijām taisni Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram, Jurim Savickim un Aleksandram Bandavam.
Pēc Aivara Lemberga pieteikuma Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.
Pēdējā mēneša laikā novērojams būtisks Covid-19 pacientu skaita pieaugums slimnīcās un līdz ar to arī būtiski pieaug gultu noslodze, secina Veselības ministrija. Pašlaik ir aizņemti jau 75 procenti Covid-19 pacientiem izveidoto gultu, un slimnīcām vienai pēc otras nākas speciālās nodaļas paplašināt.
Vēja un OIK biznesmeņu savaldīšanā nepieciešams iesaistīties valdībai, Saeimai un arī Valsts prezidentam, jo pašvaldības vairs netiek galā ar tā dēvētās zaļās enerģijas spiedienu.
Turpinot pētīt Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” aprakstītos pagājušās gadsimta 80. gadu notikumus, Neatkarīgā salīdzināja tur rakstīto par 1988. gada augusta Vides aizsardzības kluba (VAK) organizēto mītiņu pie Ventspils dzelzceļa stacijas ar grāmatā pieminēto personu teikto Neatkarīgajai, kā arī tā laika laikrakstā “Padomju Venta” rakstīto.
Saeimā asas diskusijas izraisījušais jautājums par tiesnešu izdienas pensijām nav atrisināts arī valdībā. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lūguma sniegt valdības atbildi par šo pensiju sistēmu ministri vēl nevienojas, jo būtiski atšķiras politiskās un dažādu nozaru intereses.
