Pēc Aivara Lemberga pieteikuma Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.
Kā zināms, A. Lembergs kopš šā gada 22. februāra atrodas apcietinājumā, balstoties uz Rīgas apgabaltiesas lēmumu, kurā nav pat reāla pamatojuma par visskarbākā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību.
Savukārt šā gada 5. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas, bet tajās A. Lembergam neļāva balsot, respektīvi izmantot aktīvās vēlēšanu tiesības.
Toties viņš tika ievēlēts par Ventspils domes deputātu ar izcilu rezultātu - A. Lembergs šajās vēlēšanās saņēma visvairāk balsu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju (pašreizējo Ventspils mēru Jāni Vītoliņu no A. Lemberga vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij”) par 11% attiecībā pret “Latvijai un Ventspilij” kopējo saņemto balsu skaitu. Savukārt no opozīcijas Ventspils domē visvairāk balsu saņēma Ģirts Valdis Kristovskis (“Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības kopējais saraksts), bet viņa rezultāts bija vairāk nekā 4 reizes sliktāks kā A. Lembergam.
Pie vainas tam, ka A. Lembergs nevarēja izmantot savas tiesības vēlēt, nebija Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, bet gan Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta normas. Tās liedz pašvaldību vēlēšanās balsot personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, pie nosacījuma, ja šīs personas atrodas brīvības atņemšanas vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā persona ir reģistrēta.
Protams, A. Lembergs ir reģistrēts Ventspils pilsētas vēlēšanu reģistrā, savukārt uz Rīgas Centrālcietumu atbilstoši likumam attiecas tikai Rīgas pilsētas vēlēšanu reģistrs. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Rīgā vēlēšanas nenotika, tie, kas atradās Rīgas Centrālcietumā, pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevarēja.
Izpētot esošo situāciju, A. Lembergs secinājis, ka no Latvijā apcietinātājiem tikai mazai daļai ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Pieteikumā Satversmes tiesai, kuru A. Lemberga vārdā parakstījusi un iesniegusi zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva, teikts: “Atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. panta pirmajai daļai apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā. Pašlaik Latvijā ir astoņi cietumi, kas atrodas Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Olainē (Cietumu slimnīca) un Valmierā. Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2019. gada datiem, izmeklēšanas cietumi ir Rīgas Centrālcietums un Liepājas cietums, bet Daugavgrīvas cietumā (Daugavpilī), Iļģuciema cietumā (Rīgā), Jelgavas cietumā, Olaines cietumā un Valmieras cietumā ir izmeklēšanas nodaļas. Tātad, piemērojot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astoto daļu,
personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, var balsot tikai sešu pašvaldību (Rīgas pilsētas, Liepājas pilsētas, Daugavpils pilsētas, Jelgavas pilsētas, Olaines novada un Valmieras pilsētas) domes vēlēšanās, jo citās Latvijas teritoriālajās vienībās izmeklēšanas cietumi neatrodas.”
Pieteikumā teikts, ka šāda situācija ir klajā pretrunā gan ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, gan ar Latvijas Satversmi: “Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām (Pakts) 25. pants paredz: “Katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi [..].”
Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 101. panta pirmā daļa, kas noteic, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu”, sasaucas ar Pakta 25. panta “a” apakšpunktu.
Tātad Latvijas pilsoņi, kuriem kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ir “pilntiesīgi Latvijas pilsoņi” Satversmes 101. panta izpratnē un viņiem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi”.
Satversmes tiesai iesniegtajā dokumentā uzsvērts, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir analizējusi ieslodzījuma vietā esošo personu tiesības piedalīties vēlēšanās. Kā norādīts pieteikumā, “2005. gada 6. oktobra spriedumā lietā “Hirst v. the United Kingdom” (no. 2), [GC], pieteikuma Nr. 74025/01, Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvēra, ka ieslodzītie joprojām turpina baudīt visas Konvencijā garantētās pamattiesības un brīvības, izņemot tiesības uz brīvību, jo likumīgi piespriesta brīvības atņemšana ietilpst Konvencijas 5. panta darbības jomā (sprieduma 69. punkts). Konvencijas 1. protokola 3. pantā garantētās tiesības nav izņēmums, ieslodzītais nezaudē Konvencijā paredzētās vēlēšanu tiesības tikai notiesātās personas statusa dēļ”.
Analizējot apstrīdēto Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normu mērķi, A. Lembergs un I. Nikuļceva secinājuši, ka “Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas mērķis visdrīzāk ir atvieglot pašvaldību vēlēšanu komisiju darbu, atbrīvojot tās no pienākuma organizēt balsošanu tiem vēlētājiem, kuri atrodas ārpus atbilstošā vēlēšanu apgabala teritorijas. Tomēr mērķis atvieglot izpildvaras darbu pats par sevi neatbilst nevienam no Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem, proti, tā nekalpo, “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību””.
Izvērtējot saņemto pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska šā gada 4. jūnijā konstatējuši, ka “prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai”, “pieteikums atbilst Satversmes tiesas 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām”, “pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 101. pantam”.
Tiesas kolēģija nolēmusi: “1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam” pēc Aivara Lemberga pieteikuma (pieteikums Nr. 83/2021).
2. Uzaicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeimu - līdz 2021. gada 4. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lēmums nav pārsūdzams.”
