Automašīnās sēdošā Satiksmes ministrijas ierēdniecība netiek galā ar elektrisko skrejriteņu radīto dilemmu – kā veicināt sabiedrības mikromobilitāti, vienlaikus nekaitējot satiksmes drošībai. Taču tas neizdodas arī citās metropolēs. Helsinkos ieviesti stingri ierobežojumi elektroskrejriteņu izmantošanai vakara stundās un brīvdienās.
Līdzīgi kā Rīgā, arī Helsinkos elektriskais skrejritenis pilsētas satiksmē ieradās 2019. gadā un ar katru sezonu aizņem arvien plašāku telpu uz ietvēm un ielām. Problēma ir apstāklī, ka elektrisko skrejriteņu lietotāji lielākoties nepārvalda satiksmes noteikumus, satiksmē uzvedas bezatbildīgi, brauc kā pagadās, nomet tos, kur pagadās, un naktīs nomas braucamos izmanto kā dzēruma transportu. Kopā ar braucēju tas sver savus 120 kilogramus un pārvietojas piecreiz ātrāk nekā gājējs. Tas ir gana bīstami.
Izdevums “Helsinki Times”, atsaucoties uz Ātrās neatliekamās palīdzības un centrālā hospitāļa datiem, vēsta par būtisku negadījuma skaita pieaugumu un ievainojumiem, ko izraisījušas sadursmes vai kritieni no elektroskrejriteņiem. Tieši šajā vasarā aptuveni 200 negadījumi. Straujais kāpums sācies maijā. Negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, raksturīgas kopīgas iezīmes, proti, tie notiek lielākoties brīvdienu naktīs, un cietušie parasti ir stipri iereibuši. Reaģējot uz satiksmes drošības situācijas pasliktināšanos, pilsētas vadība ir noteikusi aizliegumu elektroskrejriteņu lietošanai nakts stundās nedēļu nogalēs. Tas būs spēkā piektdienās, sestdienās un svētdienās laika posmā no pusnakts līdz pulksten pieciem rītā. Kam jādodas darba vai kādās citās darīšanās, lai dara to skaidrā prātā un brauc pārējā diennakts laikā. Taču arī ar nosacījumu - tagad ir jābrauc lēnāk. Maksimālais atļautais skrejriteņu ātrums ikdienā Helsinkos tiek samazināts no 25 uz 20 kilometriem stundā dienas laikā, un uz 15 kilometriem stundā naktīs. Vienlaikus pašvaldība tagad pētīs, vai un kā jaunie ierobežojumi ietekmē satiksmes drošību. Šādam pētījumam gan nav pateicīgākais laiks, jo rudens ir klāt, atvaļinājumu un ballīšu sezona cauri, un skrejriteņi vairs netiek lietoti tik bieži un tik neadekvāti. Taču līdz nākamajai sezonai jātiek pie izsvērtākā risinājuma mikromobilitātes veicināšanai, nemazinot satiksmes drošību.
Tieši tāda pati problēma jāatrisina Rīgai. Turklāt mūsu galvaspilsētā elektroskrejriteņu savaldīšana ir vēl lielāks izaicinājums infrastruktūras dēļ. Pilsētas ielās valda šaurība. Skrejriteņi uz ietvēm traucē un apdraud gājējus. Savukārt, domājot globālākā mērogā, ir labi, ja cilvēki brauc ar kaut ko nelielu bez izpūtēja, jo tādējādi pilsētā ir mazāk sastrēgumu un mazāk dūmu. Divu gadu laikā jau vairākkārt elektroskrejriteņu jautājums skatīts Ceļu satiksmes drošības padomē. Vismaz tiktāl pagrozīti normatīvie akti, lai elektroskrejritenis no atpūtas rīka tiktu pielīdzināts velosipēdam. Tātad pilntiesīgam transporta līdzeklim. Tas līdzi nes arī administratīvo atbildību par satiksmes noteikumu neievērošanu un braukšanu reibumā. Sezonas laikā notikušas arī dažādas skaidrojošas kampaņas braucēju apziņošanai par jauno kārtību, par noteikumiem, kas tagad jāievēro. Ka gājējiem vienmēr priekšroka, ka divas personas uz viena skrejriteņa nedrīkst braukt, ka ātrumam jābūt drošam. Diemžēl statistika liecina, ka no veiktajiem pasākumiem un ieviestajiem ierobežojumiem nav bijis lielas atdeves un situācija ir vēl krietni sliktāka nekā Helsinkos. Pie mums šosezon noticis straujš negadījumu kāpums, divkārt lielāks negadījumu skaits kā Helsinkos. Protams, var pieļaut - ja nebūtu kampaņu un noteikumu grozīšanas, situācija būtu vēl sliktāka. Tai pašā laikā statistiski būtiski ir pieaudzis arī nomas skrejriteņu skaits, un nomas kantori uzstāj, ka proporcionāli pret braucēju skaitu statistika esot pat uzlabojusies.
Ceļu satiksmes drošības padomē situāciju skaitļos raksturoja Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis. Šī gada astoņos mēnešos reģistrēti 139 ceļu satiksmes negadījumi, pērn tikai 44. Šogad arī 11 smagi cietušie. Taču te jāuzsver, ka policija uz negadījumu vietu biežāk netiek saukta nekā saukta, un objektīva statistika veidojas, pieskaitot arī tos cietušos, kas pēc negadījuma vēršas pa taisno ārstniecības iestādē. Un te skaitlis ir ievērojami augstāks. Pērn 121 cietušais, bet šogad 449 cietušie līdz augusta beigām. Turklāt ne vienmēr ārstniecības iestādēs precīzi tiek reģistrēts traumu gūšanas veids. Ārsts traumatologs ortopēds Modris Ciems pieļauj, ka patiesais negadījumu pieaugums saistībā ar elektroskrejriteņiem ir vēl lielāks. Gūto traumu veidi izriet no fakta, ka šis braucamrīks ir ar īsu garenbāzi, augstu smaguma centru un maziem ritenīšiem, tātad nestabils un grūti nobremzējams. Pie mazākā šķēršļa braucējs lido, līdz nepatīkami piezemējas. 40% ir galvas traumas, 30% lūzumi, 30% mīksto audu bojājumi. Līdzīgi kā citur pasaulē. Pēc ārsta domām, vismaz nepilngadīgajiem braucējiem vajadzētu uzlikt par pienākumu lietot ķiveri. Arī ātrums ir jāsamazina. Rīgas pašvaldības policija rosina vispirms to izdarīt pilsētas parkos, kur steidzīgi braucēji īpaši apdraud gājējus, - uz 15 kilometriem stundā, bet visā vēsturiskajā centrā - uz 20 kilometriem. Vismaz skrejriteņu nomas kantori to var attālināti ierobežot noteiktās teritorijās. Te gan būtiska piebilde no policijas puses - šobrīd atbildība par ātruma pārsniegšanu elektroskrejriteņiem nav paredzēta, tātad arī kontrole preventīvi nav iespējama. Tas ir juridisks robs.
Šobrīd nekādas straujas izmaiņas normatīvajos aktos veiktas netiks, satiksmes nozares ierēdniecība apkopos ierosinājumus, centīsies uzlabot statistikas kvalitāti un tad spriedīs tālāk, kā palīdzēt mikromobilitātei atrast īsto vietu kopējā pilsētas vidē. Un runa nav tikai par elektroskrejriteņiem, jo pie apvāršņa ir nākamās versijas par viena cilvēka transportu. Jau tagad pa ietvēm un koplietošanas velojoslām brauc garie skrituļdēļi ar elektrisko piedziņu un monoriteņi. Arī šie rīki tiek lietoti nevis sportam un atpūtai kā tādi piepūšamie matrači, bet lai pārvietotos pilsētā no punkta A uz punktu B - tātad ar lietišķu mērķi. Un puspajokam, puspanopietnam Latvijas automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis brīdina, ka arī lidojošie paklāji vairs nav zinātniskā fantastika un
pienāks brīdis, kad pa Rīgas ielām 50 centimetru augstumā virs zemes levitēs tāds dronu piedziņas braucamrīks vai, precīzāk, lidojamrīks.
Tāpēc esot pienācis laiks kaut kā definēt visus rīkus, kas piedalās satiksmē, un skaidrs arī, ka visiem šiem rīkiem nepieciešama sava mikromobilitātes josla. Kamēr tās nebūs, notiks sadursmes un cietīs gan gājēji, gan paši mikrobraucēji.
