Visbiežāk ar Covid-19 sasirguši uzņēmumu vadītāji, pārdevēji, individuālās aprūpes darbinieki un pedagogi, liecina Ekonomikas ministrijas publicētie dati.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka no šobrīd spēkā esošajām 10 908 darba atļaujām ārzemniekiem 3 708 atļaujas izsniegtas kravas automobiļu vadītājiem un vēl 606 – vilcējautomobiļu vadītājiem. Šā gada pirmajos sešos mēnešos šo abu profesionālo grupu pārstāvjiem izsniegtas kopā 2 294 darba atļaujas.
Par Covid-19 esamību Igaunijā šobrīd atgādina vien sabiedriskās vietās pieejamie roku dezinfekcijas līdzekļi un pagaidām vēl bez tūristu pūļiem apskatāmie muzeji un skaistākās vietas. Restorānos un kafejnīcās apkalpo visus viesus, maskas nav jānēsā ne veikalos, ne sabiedriskā transportā. Notiek koncerti un pasākumi. Igaunija atgriezusies dzīvē.
1940. gadā okupētā Latvijas Republika uz vienu vai divām dienām tika atjaunota jau 1941. gada jūnijā un jūlijā tur, kur padomju okupantu vairs nebija un vācu okupantu vēl nebija.
Kopš jaunās valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības ieviešanas pacienti ik mēnesi, iegādājoties kompensējamās zāles, ietaupījuši miljonu eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Veselības ministrija ir izstrādājusi stratēģiju vīrusa izplatības ierobežošanai, paredzot, ka rudenī jebkādas aktivitātes varēs notikt trīs darbības režīmos, kas būs atkarīgs gan no Covid-19 izplatības, gan tā – vai un cik plaši iedzīvotāji vakcinēsies.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš rīkojas kā visļaunākie no šausmu stāstu tēliem, kuri dzen mierīgos iedzīvotājus pa priekšu saviem tankiem, lai tādējādi ieņemtu iekārotos objektus. T. Linkaits un un K. Godiņš turklāt izmantojuši tieši invalīdus par slēpni, no kura uzbrukt un sagraut sabiedrisko autobusu satiksmi Latvijā.
Vakcinēto personu vidū inficēšanās, hospitalizācijas vai nāves risks Covid-19 dēļ ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar nevakcinēto iedzīvotāju situāciju, to apliecina Slimību profilakses un kontroles centra datu analīze.
Likumdevējs ievērojami paplašinājis sabiedriskās ēdināšanas iestāžu dzīvi pandēmijas apstākļos, taču ne visiem šie atvieglojumi šķiet pietiekami. Ir uzņēmumi, kas darbu atsāks, pienākot vien labākiem laikiem.
Latvijas valsts reakcija uz iedzīvotāju skaita samazināšanos ir Iedzīvotāju reģistra nomaiņa ar Fizisko personu reģistru, kurā ierakstiem par ārzemēs dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem tiks pievienoti ieraksti par Latvijā dzīvojošiem ārzemniekiem. Šīs pārmaiņas stājušās spēkā nupat kā 28. jūnijā.
Covid-19 Indijas paveids jeb tā sauktais delta variants, kas ir trīs reizes lipīgāks par sākotnējiem koronavīrusa variantiem, Latvijā dominēs augustā, liecina P. Stradiņa slimnīcas infektologa, Latvijas Universitātes profesora Ugas Dumpja prognoze.
Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.
Neskatoties uz kritiku un pārmetumiem par neskaidrībām, 1. jūlijā stājusies spēkā nodokļu reforma, kas ievieš obligātās minimālās sociālās iemaksas. Lai gan likumprojekta autori un valdība uzsver, ka tas darīts, lai aizsargātu darba ņēmējus, nepilnu laiku strādājoši darbinieki uzņēmējiem ir kļuvuši neizdevīgi.
Padomju un vācu okupantu nomaiņas laikā pirms 80 gadiem visdziļākās rētas Latvijas sejā atstājis 1941. gada 29. jūnijs, kad vienlaicīgi tika izpostīta Vecrīga un Vecliepāja.
Pacientu biedrību un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī veselības nozares eksperti rosina pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot kompensācijas līmeni līdz simt procentiem, kā arī noteikt griestus pacientu līdzmaksājumiem par zālēm.
Savu 20. dzimšanas dienu pensiju otrā līmeņa uzkrājumi sagaida ar 5,4 miljardiem eiro, kas kaut kad nākotnē tikšot sadalīti starp 1,3 miljoniem cilvēku, kuri pašlaik veic iemaksas savos pensiju fondos.
Ārlietu ministrija, piedāvājot Ministru kabinetam ziņojumu “Par Latvijas Republikas cilvēktiesību ziņojuma izskatīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 3. ciklā”, diplomātiski paklusējusi, ka Latvija jaunākajā ANO ziņojumā faktiski tiek apsūdzēta smagos cilvēktiesību pārkāpumos.
Valsts maksātās algas lielo valsts uzņēmumu vadītājiem ir krietni dāsnākas nekā valsts amatpersonām. Valsts prezidents Egils Levits pērn algā par sava amata pildīšanu saņēma aptuveni 70 tūkstošus eiro, bet lielo valsts uzņēmumu vadītāji – no 57 tūkstošiem eiro līdz gandrīz miljonam eiro, ja šajā summā ieskaita arī atlaišanas pabalstu.
Šīs būs visaugstākās vēja elektrostacijas, kādas redzētas Latvijā, un redzēt tās patiešām varēs no visurienes. Šis būs vēl neredzēts industriālais ainavas piesārņojums 250 metru augstumā. Noslēgumam tuvojas sabiedriskā apspriešana projektam, kas ar 10 milzu vēja stabiem pilnībā pārvērtīs Ventspils pievārti, Popi un Tārgali. Pašlaik tur jau ir mazāki stabi un bez šiem tiks celti vēl citi. Argumentācija, ar kādu vēja šeptmaņi aizstāv savus projektus, ir vietējo iedzīvotāju cieņu pazemojoša.
Pirms 20 gadiem pateicība ārstam aploksnes vai dārga dzēriena veidā Latvijā bija drīzāk norma nekā izņēmums. Lai gan joprojām Latvijā korupcijas līmenis medicīnas un izglītības jomā Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tas divdesmit gadu laikā ir samazinājies.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vēršanās pret ģimenei draudzīgo Ungārijas politiku nav uzskatāma par Latvijas valstij jebkādā veidā saistošu, taču tā rada iespaidu, ka visa valsts asistē LGBT ideoloģijas izplatīšanā. Valsts prezidents Egils Levits vakar paziņoja, ka premjera parakstītais dokuments nav juridiski saistošs.
