Pacientu biedrību un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī veselības nozares eksperti rosina pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot kompensācijas līmeni līdz simt procentiem, kā arī noteikt griestus pacientu līdzmaksājumiem par zālēm.
Veselības ministrija nākamā gada prioritāšu sarakstā ir iekļāvusi priekšlikumu noteikt kompensējamiem medikamentiem izmaksu griestus, proti, maksimālo summu, ko pacients gadā samaksā par zālēm. Tomēr jāņem vērā, ka prioritāšu saraksts veselības nozarē kopumā ir ļoti garš un finansiāli smags, tāpēc tā būs valdības izšķiršanās, vai nākt pretī Latvijas pacientiem arī šajā ziņā.
Pašlaik pacientu līdzmaksājumu griesti ir noteikti par veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp ārstēšanos slimnīcā, bet ne par kompensējamām zālēm
Lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu un zāļu pieejamību pacientiem, īpaši sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām, vairākās diagnožu grupās zāļu kompensācija ir jānosaka simts procentu līmenī, kā arī vajadzētu noteikt pacientu līdzmaksājumu griestus par zālēm, ar šādiem priekšlikumiem nākuši klajā veselības nozares eksperti Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas un biedrības “EAPN-Latvia” rīkotajā diskusijā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Laila Balga Neatkarīgajai pastāstīja, ka ekspertu darba grupas sēdes mērķis bija sagatavot priekšlikumus pacientu līdzmaksājumu samazināšanai Latvijā, balstoties uz citu Eiropas Savienības valstu pieredzi un izmantotajiem modeļiem.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents Romualds Ražuks norādīja, ka pēdējos gados mājsaimniecību izdevumu pieaugumu par veselības aprūpi īpaši izjūt seniori un citi sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pārstāvji. Senioriem izdevumi par zālēm var sasniegt pat 30 procentus no ikmēneša izdevumiem, līdz ar to pacientu līdzmaksājumu samazināšana ir ne tikai veselības aprūpes, bet arī nabadzības novēršanas jautājums.
Ekspertu darba grupa sagatavojusi trīs iespējamos pacientu līdzmaksājumu samazināšanas risinājumus ieviešanai Latvijā.
Pirmais no tiem paredz no turpmākiem pacientu līdzmaksājumiem līdz kalendārā gada beigām atbrīvot pacientus, kuri ir vecāki par 65 gadiem
un kuri kalendārā gada laikā par valsts kompensētām references zālēm līdzmaksājumos ir samaksājuši vairāk par 220,23 eiro (pieci procenti no vidējās gada pensijas valstī - 404,60 eiro). Otrs risinājums paredz, ka pacientiem vecumā virs 65 gadiem tiek izveidots īpašs D saraksts, kurā iekļauj un 100 procentu apmērā kompensē references medikamentus, par kuriem līdzmaksājums ir lielāks par pieciem procentiem no vidējās mēneša pensijas. Kā trešo risinājumu eksperti piedāvā kompensācijas apmēru visām diagnozēm palielināt līdz vismaz 90 procentiem (arī personām virs 65 gadiem), vienlaikus saglabājot 100 procentu kompensācijas līmeni medikamentiem, kam tas bija jau iepriekš.
Joprojām ir vairākas hroniskas slimības, piemēram, sirds mazspēja, diabēts, astma, plaušu slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas apmērs kopš 2008. gada krīzes nav atjaunots iepriekšējā līmenī, un ir 75 vai 50 procenti, kas nozīmē, ka pacientam ir jāmaksā pārējā zāļu cena no savas kabatas. Hroniskas sirds mazspējas pacientiem līdzmaksājums ir 25 procenti. R. Ražuks zināja stāstīt, ka arī Igaunijā pacienti paši apmaksā ceturto daļu no cenas, tomēr iedzīvotājiem, kuri pārsnieguši 64 gadu vecumu, kompensācija ir 90 procentu apmērā. Savukārt, ja pacients gada laikā līdzmaksājumos ir samaksājis vairāk nekā 100 eiro, viņu no turpmākiem līdzmaksājumiem atbrīvo. “Citā mūsu kaimiņvalstī - Lietuvā no 2018. gada 1. janvāra visi valsts zāļu kompensācijas sistēmā iekļautie medikamenti ir pieejami ar 100 procentu kompensāciju, bet Polijā izveidots atsevišķs D saraksts, kur iekļauti medikamenti, kas pacientiem pēc 75 gadu vecuma ir pieejami bez līdzmaksājuma. Vairums medikamentu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ir iekļauti D sarakstā,” norādīja R. Ražuks.
“Medikamentu kompensācijas sistēma Latvijā pēdējos gados nav attīstījusies tā, lai pacientiem būtu pieejama ambulatorā aprūpe, tādēļ ļoti liels hronisku slimību pacientu skaits nonāk slimnīcā,” uzskata Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Daiga Behmane. “Piemēram, Latvijā gadā slimnīcās nonāk ap 10 000 hipertensijas pacientu, lai gan viņiem medikamenti būtu jāsaņem ambulatori, nenonākot līdz krīzei. Tāpat nevajadzīgas hospitalizācijas ir sirds mazspējas, astmas un cukura diabēta pacientiem.” Eksperte uzskata, ka ir jāpilnveido kompensējamo zāļu saraksts, palielinot arī kompensācijas līmeni zālēm, kam tas pašlaik nav 100 procentu apmērā, un tad jāmeklē jauni mehānismi, ar kuriem vēl vairāk uzlabot zāļu pieejamību.
“Kompensācijas līmenis ir jāatjauno tiem medikamentiem, kuriem pēc krīzes tas nav izdarīts, un jānodrošina pilna cenas kompensācija. Sevišķi tas attiecas uz diagnozēm, kurās pacientu lielāko īpatsvaru veido seniori,” citu ekspertu viedoklim piekrīt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis. Viņaprāt, Latvija varētu izvēlēties Lietuvas modeli un 100 procentu apjomā kompensēt visus pašreiz zāļu kompensācijas sistēmā iekļautos medikamentus. Diskusijā faktiski visi eksperti piekrita domai, ka jānosaka līdzmaksājumu griesti par zālēm.
Iveta Neimane, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” politikas koordinatore, aicināja arī domāt, kā kompensēt izdevumus par tiem recepšu medikamentiem, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā, bet pacientiem tiek izrakstīti ārstēšanās procesā. Vairākās Eiropas Savienības valstīs ir izveidota šāda kompensācijas sistēma.
Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka Veselības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu, kas paredz pacientu līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm kopējo summu ierobežot līdz 250 eiro gadā. Šie līdzmaksājumu griesti attiektos uz visiem pacientiem, kas kompensācijas sistēmā saņem zāles. Ja summa 250 eiro apjomā tiktu sasniegta, tad pacientam varētu segt tālāko maksājumu līdz kalendārā gada beigām. Šis priekšlikums ir iekļauts Veselības ministrijas sagatavotajos 2022. gada budžeta prioritārajos priekšlikumos, kas vēl ir jāapstiprina valdībai.
UZZIŅAI
Kopējā pacienta līdzmaksājumu summa, ko maksā pacients par katru ārstēšanās gadījumu slimnīcā, nedrīkst pārsniegt 355 eiro (papildu maksājumi par operācijām netiek ieskaitīti)
Pacienta līdzmaksājumu kopējā summa vienā kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 570 eiro
Vairākas iedzīvotāju grupas ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājumu veikšanas, piemēram:
Avots: Nacionālais veselības dienests
