Pirms 20 gadiem pateicība ārstam aploksnes vai dārga dzēriena veidā Latvijā bija drīzāk norma nekā izņēmums. Lai gan joprojām Latvijā korupcijas līmenis medicīnas un izglītības jomā Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tas divdesmit gadu laikā ir samazinājies.
Pēdējo 12 mēnešu laikā aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuli kādā ārstniecības iestādē, bet 4% ir maksājuši izglītības iestādei, lai panāktu sev vēlamo, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums - “Global Corruption Barometer - EU 2021”.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka vidēji ES 6% iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar valsts sniegtiem pakalpojumiem (medicīnu, izglību, policiju, tiesu, sociālo apdrošināšanu, personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu) maksājuši kukuli, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, savukārt 29% izmantojuši personiskos kontaktus. Tā kā ne visiem valsts iedzīvotājiem pēdēj;a gada laikā ir bijusi vajadzība izmantot šos valsts pakalpojumus, tad īstenībā, iespējams, kukuļošanas līmenis ir augstāks nekā atklāj pētījums.
Visaugstākais korupcijas līmenis medicīnas nozarē starp ES valstīm ir Rumānijā un Bulgārijā, kur attiecīgi 22% un 19% iedzīvotāju devuši kukuli pēdējo 12 mēnešu laikā. Savukārt Čehijā, Portugālē un Ungārijā tikt laikus pie ārsta ir lielākas cerības, ja ir personiski kontakti. To, ka medicīnas pakalpojumus izdevies saņemt, pateicoties tieši šim aspektam, atzina 54% aptaujāto Čehijā, 46% - Portugālē un 41% Ungārijā.
Baltijas valstīs situācija ir mērenāka. Aptuveni 19% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju atzinās, ka maksājuši “pa virsu”, lai saņemtu medicīnas aprūpi, un 25% izmantojuši pazīšanos. Igaunijā šādā darbībā atzinās attiecīgi 2% un 12% aptaujāto. Tai pašā laikā Latvijā medicīnas iestādēs strādājošiem speciālistiem kukuli devuši 10% aptaujāto iedzīvotāju, bet 30% izmantojuši personiskos kontaktus.
2005. gadā veikts pētījums atklāj, ka Eiropā tiek uzskatīts, ka nelegālie maksājumi veselības aprūpē ir no 3% līdz 10% no tās budžeta.
Vēl pirms 20 gadiem “pateicība” ārstam bija izplatīta prakse. Latvijas Universitātes Baltijas studiju centra 2002. gadā veiktā aptauja liecināja, ka līdz 70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju bija gatavi veikt nelegālos maksājumus ārstniecības iestādēs. 50% respondentu neatzina, ka kukulis ārstam (naudas izteiksmē) būtu uzskatāms par korupciju. 45% uzskatīja, ka maksa ārstam ir normāla pateicība, 14% atbildēja, ka ārstiem papildus jāmaksā, jo viņiem ir zemas algas, un 6% cerēja, ka tādējādi viņiem tiks pievērsta lielāka uzmanība. 62% respondentu atbildēja, ka nekad neziņotu par ārstu, kurš prasījis samaksāt papildus valsts vai iestādes noteiktajam izcenojumam. 56% aptaujāto bija gatavi maksāt, lai nebūtu jāgaida rindā uz ārstniecības pakalpojumu. 50% uzskatīja, ka korupcija veselības aprūpē pēdējos trijos gados būtiski pieaugusi.
2007. gadā par Valsts prezidentu kļuva toreizējais Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs ārsts Valdis Zatlers. Viens no lielākajiem pārmetumiem, viņam stājoties amatā, bija ārsta “pateicību” pieņemšana. To, ka viņš savā ārsta praksē pieņēmis naudu aploksnē kā papildu samaksu par paveikto darbu, V. Zatlers no sabiedrības neslēpa. Taču uzsvēra, ka pieprasījis kukuli viņš gan nekad neesot. Latvijas televīzijas raidījumā “100. pants” uz jautājumu, vai viņš var galvot, ka nekad nav pieprasījis nelegālus maksājumus no pacientiem, V. Zatlers pirms stāšanās augstajā amatā atbildēja, ka ne tikai var galvot, bet var arī zvērēt, ka nav prasījis šādus maksājumus. Vienlaikus viņš paziņoja, ka viņam jābūt godīgam, tāpēc jāatzīst, ka ir pieņēmis maksājumus no pacientiem. 2007. gadā “pateicību” pieņemšana no pacienta nebija šķērslis, lai kļūtu par Valsts prezidentu.
Taču 2007. gadā par kukuļa prasīšanu Jelgavas slimnīcas otolaringologam Jurim Dārzniekam tika piespriestas 100 stundas piespiedu darba. Viņš kādam pacientam bija pieprasījis 100 latus par deguna dobuma operāciju.
Lai gan 2002. gadā lielākā daļa aptaujāto atzina, ka neziņotu par ārstu, kurš prasa kukuli, tas nenozīmē, ka šādi gadījumi vispār nav bijuši. 2018. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret kādu ārstu, kurš bija pieņēmis “pateicību” 800 eiro apmērā.
Pirms vairākiem gadiem Latviju pāršalca tā sauktā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lieta, kurā apsūdzētajiem piespriesti apjomīgi naudas sodi, nosacīta brīvības atņemšana, kā arī piespiedu darbs. Tiesa, šajā gadījumā kukuļošanas lieta bija saistīta ar iepirkumiem, nevis ar pacientu vai to piederīgo pateicības maksājumiem.
Lai gan pēdējos divdesmit gados situācija ar kukuļošanu veselības nozarē uzlabojās, Latvijas rādītājs 2020. gadā bija divas reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs (5%), liecina Eiropas Komisijas publicētie Eirobarometra pētījuma dati par korupciju ES dalībvalstīs.
2020. gadā veikts pētījums atklāj, ka katrs desmitais Latvijas aptaujātais, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējis valsts veselības aprūpes speciālistu, papildus oficiālajam maksājumam ir devis papildu samaksu vai vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam vai arī ziedojis slimnīcai apmaiņā pret aprūpes pakalpojumiem.
KNAB šī gada pavasarī saņēma vairākus signālus par iespējamiem koruptīviem pārkāpumiem saistībā ar vakcinēšanos ārpus rindas un valstī noteiktās kārtības, ziņoja LETA. KNAB publiskajā telpā bija saskatījis, kā arī saņēmis vairākus signālus, kas varētu saturēt informāciju par iespējamiem koruptīviem pārkāpumiem saistībā ar vakcinēšanos ārpus rindas un valstī noteiktās kārtības. “Nav pieļaujami gadījumi, kad ārstniecības personāls pieprasa, pieņem vai saņem prettiesisku labumu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus vai pārkāptu pacientiem noteiktās rindas kārtību, tostarp vakcinācijas procesā,” norādījis KNAB.
