Ārlietu ministrija, piedāvājot Ministru kabinetam ziņojumu “Par Latvijas Republikas cilvēktiesību ziņojuma izskatīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 3. ciklā”, diplomātiski paklusējusi, ka Latvija jaunākajā ANO ziņojumā faktiski tiek apsūdzēta smagos cilvēktiesību pārkāpumos.
Valsts, kurā valda ksenofobija un rasisms. Kurā sievietes tiek diskriminētas un ir pakļautas sistemātiskai vardarbībai, kur invalīdiem liegta piekļuve medicīniskajai aprūpei, kur laukos bērni neiet skolā, bet pieaugušie cilvēki tiek turēti verdzībā. Kur mazākumtautībām tiek atņemtas tiesības saglabāt savu identitāti. Šī valsts nav Afganistāna, Somālija vai Ziemeļkoreja. Šī valsts ir Latvija.
No ANO komiteju un augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos sagatavotā informācijas apkopojuma izriet, ka Latvijas valstī valda barbariski mežoņu likumi, ka cilvēktiesībām pie mums ir nulles vērtība. Bažas ir paustas teju par visām cilvēka dzīves jomām un visām sabiedrības grupām. ANO institūciju informācijas apkopojums, tostarp uz baumām un nezināmiem avotiem balstīti apmelojumi par Latviju lasāmi ŠEIT
Lūk, daži piemēri:
34. Invalīdu tiesību komiteja pauda bažas saistībā ar vispārējas medicīniskās aprūpes kritisku trūkumu, neadekvātumu un nepieejamību visiem invalīdiem valsts teritorijā.
35. Diskriminācijas likvidēšanas komiteja attiecībā uz sievietēm atsevišķi atzīmēja sieviešu ierobežoto pieeju galvenajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
63. Bēgļi UNHCR norādīja, ka viņi saskaras ar ksenofobiju un ar to saistītu neiecietību un ka negatīvā attieksme pret ārvalstniekiem ir papildu galvenie faktori, kas kavē viņu sociālekonomisko iekļaušanu.
Tāpat dokumentā minēta mazākumtautību diskriminācija, un 37. punktā ieteikts Latvijai atcelt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz pieeju izglītībai minoritāšu valodās.
ANO prasība atjaunot Latvijas izglītībā padomju laika divvalodību jau pavasarī izraisīja skandālu. Šādu rekomendāciju noslēguma secinājumos par Latvijas attīstību desmit gadu periodā izteica ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja. Tai par Latvijā it kā notiekošo krievu diskrimināciju bija pasūdzējušās trīs organizācijas: “МФПЧ Латвийский комитет по правам человека”, “Межрегиональное общественное движение “За демократию и права человека”” un “Информационная группа по преступлениям против личности”. Un turpinājumā, balstoties uz šādu apšaubāmu organizāciju apšaubāmu informāciju, cilvēki no citām ANO dalībvalstīm, kam nav ne jausmas par Latvijas vēsturisko realitāti, dod padomus, kas Latvijas valstij kā organizācijas dalībvalstij ir jārespektē.
Sagatavojot informācijas apkopojumus, ANO struktūras izmanto arī valsts institūciju oficiālo informāciju, taču priekšroku dod dažādu nevaldības organizāciju ziņām, nepārbaudītiem datu avotiem, atsaucas arī uz baumām, ko sniedz, visticamāk, personas no Latvijas vai, piemēram, kādas Latvijai naidīgas kaimiņvalsts. Un šo personu mērķis nepārprotami ir nomelnot un diskreditēt Latviju. Kādēļ? To būtu lietderīgi pētīt kādām tiesībsargājošajām struktūrām.
ANO informācijas apkopojums par situāciju cilvēktiesību jomā Latvijā laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam ir galēji kritisks, un uz tā fona Latvijai maijā nācās prezentēt savu nacionālo pārskata ziņojumu. Tas gluži pretēji ir objektīvs un optimistisks, kas precīzāk atbilst Latvijas raksturojumam un līdzdalībai attīstīto Eiropas valstu kopienā.
Latviju nevar salīdzināt ar karu un narkotiku plosīto Afganistānu, kur sievietēm ir aizliegts novilkt maisu no galvas un iznākt dienasgaismā, Somāliju, kur noslepkavoto cilvēku skaits mērāms miljonos, vai Ziemeļkoreju, kur ikviens cilvēks pakļauts totālai valsts kontrolei.
Un tās taču arī ir ANO dalībvalstis!
Latvijas ziņojums tika sagatavots Ārlietu ministrijas vadībā, iesaistot citas valsts institūcijas un konsultējoties ar pilsonisko sabiedrību. Tajā vēstīts par nozīmīgo progresu, ko Latvija sasniegusi pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, un mazākumtautību augošo piederības izjūtu valstij. Dzimumu līdztiesību, ko apliecina, piemēram, augstākais sieviešu īpatsvars Latvijas armijā NATO valstu vidū. Tāpat ziņojumā aprakstīti Latvijas panākumi jebkāda veida diskriminācijas un cilvēktirdzniecības izskaušanā, tostarp likumu sakārtošana. Latvijas ziņojums ir lasāms ŠEIT.
Saņemtas 258 rekomendācijas
Protams, vairāk jautājumu rada nevis pozitīva, bet kritiska informācija, un Latvija uz ANO dalībvalstu tepiķa tika pamatīgi tirpināta. Diskusijā par Latvijas ziņojumu iesaistījās 87 ANO dalībvalstis, un Latvija saņēma kopumā 258 rekomendācijas. Taču Ārlietu ministrija aicina lūkoties uz šīm rekomendācijām vispirms no gaišās puses:
“Dalībvalstis atzinīgi novērtēja panākto dzimumu līdztiesības, sabiedrības integrācijas un diskriminācijas novēršanas jomā. Īpaši tika atzīmēta Latvijas pirmā Nacionālā rīcības plāna ANO Drošības padomes rezolūcijas nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” pieņemšana. Dalībvalstis novērtēja arī 2019. gadā pieņemto likumu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas no 2020. gada paredz automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem bērniem nepilsoņu ģimenēs”. Ziņojumā valdībai apkopotā veidā lasāmi rekomendācijās skartie jautājumi: “Aicinājums Latvijai pievienoties vairākiem starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības instrumentiem, tai skaitā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšana”. Jāatgādina, šī ir tā pati skandalozā Stambulas konvencija, ko lobē LGBT kopiena, bet noraida daudzu valstu sabiedrības vairākums.
Vēl Latvijai rekomendēts: “turpināt izskaust vardarbību ģimenē, vardarbību pret sievietēm un bērniem, naida noziegumus un visa veida diskrimināciju; uzlabot personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšanu, tai skaitā uzlabojot izglītības pieejamību; cilvēktirdzniecības apkarošana; turpināt veicināt dzimumu līdztiesību un mazināt algu atšķirību starp sievietēm un vīriešiem.” Pārmetums par algām gan ir vietā, jo, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā sievietes vidēji pelna par 22,3% mazāk nekā vīrieši. Neskaitāmās ANO dalībvalstīs šī plaisa ir daudz lielāka, un daudzās valstīs sievietēm vispār ir ļoti ierobežotas tiesības strādāt. Sevišķi musulmaņu zemēs. Tomēr arī 22,3% atšķirība ir netaisnība, kas jānovērš. Jo īpaši tādēļ, ka Latvija ir viena no retajām vietām pasaulēm, kur valsts nekādi neierobežo sievietes profesijas izvēli.
Valdība šo visu pieņēma zināšanai un uzdeva sacerēto viedokli par ANO rekomendācijām - kuras tā atbalsta ļoti un kuras ne tik ļoti - iztulkot angliski un līdz pirmdienai aizsūtīt ANO.
