Latvijas valsts reakcija uz iedzīvotāju skaita samazināšanos ir Iedzīvotāju reģistra nomaiņa ar Fizisko personu reģistru, kurā ierakstiem par ārzemēs dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem tiks pievienoti ieraksti par Latvijā dzīvojošiem ārzemniekiem. Šīs pārmaiņas stājušās spēkā nupat kā 28. jūnijā.
Fizisko personu reģistra dati tiek veidoti, pārņemot un apvienojot Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļu aktu reģistra datus. Tas nepalielinātu jaunajā reģistrā aprakstīto personu skaitu, bet, kā uzsver par šo reģistru atbildīgās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe,
“būtiskākās izmaiņas, kas stājas spēkā, ir tas, ka turpmāk visi ārzemnieki tiks reģistrēti reģistrā. Tajā tiks iekļauti dati par ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latvijas Republiku, uz kā pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā, un kuri vēlas saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību.”
Tādā gadījumā to cilvēku skaits, ko Latvija pati sev pierakstījusi, vismaz sākotnēji palielināsies pamanāmā apjomā pretstatā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par aizvien mazāku to iedzīvotāju skaitu valstī.
Vēl jo lielākai jākļūst atšķirībai starp CSP un PMLP datiem, kuri šā gada sākumā tika izteikti ar vienādību 1 893 223=2 069 089. Proti, šogad CSP jau ir paveikusi tautas skaitīšanu, kas ļauj vēl jo drošāk sacīt, ka ka Latvijā tik tiešām dzīvo mazliet mazāk par 1,9 miljoniem cilvēku. Toties daudz vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku “ir tiesiska saikne ar Latvijas Republiku”. Tas nekas, ka viņi šeit neuzturas un viņiem ir saiknes arī ar citām republikām (citām valstīm). Labāk taču, ka uzrādīto cilvēku skaits ir lielāks, nevis mazāks. Jo lielāks iedzīvotāju skaits valstī uzrādīts, jo mazāku slogu katram iedzīvotājam rada naudas atdošana valstij, lai tā varētu apmaksāt vismaz procentus par savu parādu. Iedzīvotāju skaita pieaugums ir galvenais arguments, ar ko valstis var mierināt kreditorus, ka ne tikai veco parādu procenti tiks samaksāti, bet parādu summu ir iespējams vēl palielināt. Kreditori varētu arī neiedziļināties, pēc kādiem kritērijiem cilvēki iekļauti valstu sniegtajos datos par savu iedzīvotāju skaitu. Pietiks, ka datus sniegs valsts iestāde PMLP. Turklāt nemaz nav izslēgts, ka kāds cilvēks bez Latvijas pilsonības jeb pastāvīgā iedzīvotāja statusa nodrošina Latvijā daudz lielāku naudas apriti, no kuras sava daļa tiks arī Latvijas valstij, nekā 100 pilsoņi un 100 nepilsoņi kopā.
Iedzīvotāju reģistra pārsaukšana par Fizisko personu reģistru atbrīvo valsti no reģistra vecā nosaukuma radītā iespaida, ka valsts šajā reģistrā uzrāda savus iedzīvotājus. Juridiski, protams, arī iepriekš tas bija tikai iespaids, nevis saistības. Valsts taču pati drīkst noteikt, pēc kādām pazīmēm ierakstīt cilvēku vienā vai otrā reģistrā. Tāda pazīme kā dzīvošana Latvijā ierakstīšanai Iedzīvotāju reģistrā bija atcelta jau ļoti sen. M. Puķe atgādina, ka attiecīgie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā stājušies spēkā 2010. gada 1. jūlijā un tagad pārrakstīti Fizisko personu reģistrā. Proti, atrašanās šajos reģistros jau vairāk nekā desmit gadus vairs nav atkarīga no cilvēka atrašanās Latvijā.
Emigrācijas uzskaites atcelšana sakrita ar brīdi, kad savu virsotni bija sasniedzis tas emigrācijas vilnis, ko radīja pasaules 2008. gada ekonomiskā krīze ar savām sekām tieši Latvijā. Cilvēki pārcēlās uz valstīm, kas no krīzes spēja izgrozīties ar mazākām neērtībām tiem cilvēkiem, kuri šajās valstīs reāli atradās. Atšķirību starp Latvijā reģistrēto un dzīvojošo iedzīvotāju skaitu pārliecinoši fiksēja CSP veiktā 2011. gada tautas skaitīšana. Kopš tā laika Latvijas atšķirīga starp CSP un PMLP datiem ir svārstījusies ap divsimt tūkstošiem cilvēku. Abas datu bāzes uzrādīto cilvēku skaits mainās samazināšanās virzienā aptuveni vienādā ātrumā. Turpmāk PMLP apsaimniekoto ierakstu skaits Fizisko personu reģistrā palielināsies, jo pārapdzīvotā pasaule noteikti atradīs veidus, kā aizpildīt Latvijas pamatiedzīvotāju izmiršanas radīto tukšumu.
Jādomā, ka izmaiņas abās datu bāzēs diktē mirstības pārsvars par dzimstību. CSP nepretendē fiksēt to, kā cilvēki nomirst vai rada pēcnācējus pēc tam, kad viņi Latviju atstājuši. Jaundzimušo skaits gan tiek papildināts ar ziņām par bērniem, kuru vecāki šādas ziņas par pēcnācējiem snieguši Latvijas pārstāvniecībām ārzemēs, bet liels šis bērnu skaits nav. Attiecībā uz mirušajiem CSP nostāja ir vienkārša - nav ziņu, nav cilvēka, kas neliedz šim cilvēkam atkal uzrasties Latvijā, ja viņa šeit nebija nevis nāves, bet pasaules apceļošanas dēļ. Turpretī PMLP jāsaspringst, lai tās uzturētie ieraksti par ārzemēs it kā dzīvojošiem nepārvērstos galvenokārt par miroņu sarakstu. Ja cilvēks nomiris, tad vajadzētu viņu no šī saraksta izsvītrot. Tomēr nedrīkst cilvēku izdzēst no reģistra uz baumu un pieņēmumu pamata. Latvijas valstspiederīgo ārvalstīs miršanas faktu PMLP reģistrē, ja mirušas personas radinieks vai cita ieinteresētā persona iesniedz PMLP ārvalstu kompetento iestāžu izdotus miršanas fakta apliecinošus dokumentus. Tas sola ja ne mūžīgu, tad ļoti ilgu palikšanu Latvijas reģistrā personām, kuru tuviniekiem vairs nav nekādas intereses par Latviju. Tuvinieku vietā drīkst rīkoties notāri u.c. amatpersonas, kas kārto lietas par īpašumu piederības noteikšanu, pensijas piešķiršanu u.tml. Ja nelaiķis neatstāj nekādas saistībā ar Latviju kārtojamas lietas, tad viņš ar laiku nonāks sadaļā starp dzīvajiem un mirušajiem, kas PMLP terminoloģijā saucas par “pasīvu statusu”.
