Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš rīkojas kā visļaunākie no šausmu stāstu tēliem, kuri dzen mierīgos iedzīvotājus pa priekšu saviem tankiem, lai tādējādi ieņemtu iekārotos objektus. T. Linkaits un un K. Godiņš turklāt izmantojuši tieši invalīdus par slēpni, no kura uzbrukt un sagraut sabiedrisko autobusu satiksmi Latvijā.
Pirmās pazīmes T. Linkaita un K. Godiņa rīcībai Neatkarīgā ir fiksējusi 2019. gada 23. jūlija publikācijā “Brauksim apzeltītos autobusos” par to, ka “ATD izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam ar ļoti grūti izpildāmiem noteikumiem”. Nupat kā 2021. gada 6. jūlijā valdība apstiprināja, ka noteikumi tiešām neizpildāmi un pildīti netiks. Proti, valdība pieņēmusi Noteikumus par iekšzemes regulārajiem pasažieru komerciālajiem pārvadājumiem ar autobusu. Šie noteikumi paredz “apzeltīto”, t.i., valsts dotāciju saņemšanai nepieciešamo autobusu nomaiņu ar kustēties spējīgiem graustiem un grabažām, kuru ekspluatācijas izmaksas atbilst Latvijas iedzīvotāju spējai pirkt biļetes, kas nav palētinātas uz valsts dotāciju rēķina. “Turklāt pakalpojumu nodrošināšanai komerciālajos maršrutos netiek prasīti augstākas kvalitātes transportlīdzekļi ne vecuma, ne aprīkojuma ziņā,” teikts ATD skaidrojumā Neatkarīgajai par to, kāpēc vispār būs iespējama dotāciju atcelšana autobusu pasažieru pārvadājumiem, kas vairākus gadu desmitus tika uzskatīti par neiespējamiem bez dotācijām Latvijas iedzīvotāju zemā blīvuma un zemās maksātspējas dēļ.
Īpaša zeltījuma kārta apzeltītajos autobusos bija paredzēta invalīdu vajadzību apmierināšanai. Kā skaidroja Neatkarīgā 2019. gadā, “pa laukiem kursējošajos autobusos jābūt vietām diviem invalīdiem ratiņkrēslos, bet tādu (jāuzsver, ka ne pilsētu autobusu) tirgū nav vai gandrīz nav. Lai cik skaisti skan vārdi par invalīdu tiesībām, realitātē tie nozīmē desmitiem miljonu eiro tēriņus gadā par tukša gaisa pārvadāšanu 99,9% gadījumu. Tās ir pārāk lielas izmaksas, lai valsts tās tiešām veltītu invalīdiem. Invalīdi šeit ir tikai piesegs, lai izmestu no tirgus vairumu tajā strādājošo uzņēmumu.” ATD izsludinātais konkurss savu uzdevumu paveicis, jo lielākā daļa tagadējo autobusu pasažieru pārvadātāju jau atstādināti no valsts pasūtītiem un dotētiem reisiem. Līdz ar to nekādas invalīdu vietas vairs nav vajadzīgas tajos autobusos, kuri reāli kursēs. Valdības 6. jūlija noteikumu anotācijā ir invalīdiem veltīta sadaļa, kas tā vērta, lai to citētu pilnībā:
To vērts izlasīt un pārlasīt: “Noteikumu projekts neparedz regulējumu (!!! - Neatkarīgā), ka autobusam jābūt pielāgotam normatīvajos aktos par autobusu izgatavošanu noteiktajām tehniskajām prasībām” un “šis jautājums ir atstāts pārvadātāja ziņā, proti, pārvadātājam ir tiesības izvēlēties vai pakalpojuma sniegšanā iesaistīt pielāgoto transportlīdzekļi vai nē”. Tādējādi solījums uzlabot pārvietošanās iespējas invalīdiem mats matā atbilstoši Neatkarīgās brīdinājumam izmantots, lai atņemtu invalīdiem tās pārvietošanās iespējas sabiedriskajā autotransportā, kādas tiem pakāpeniski ieviestas uz sabiedriskā transporta dotēšanas rēķina.
Pilnīgi un galīgi no sabiedriskā autotransporta invalīdus izslēdz tas, ka pāreja no dotētā transporta uz komerctransportu atceļ valsts kompensācijas pārvadātājiem par invalīdu pārvadāšanu. 6. jūnija noteikumi absolūti demonstratīvi pārkāpj Invaliditātes likuma 12. panta 7. punktu, ko arī vērts izcelt:
Tātad likums uzliek valstij pienākumu pārvadāt invalīdus par valsts budžeta līdzekļiem. 6. jūlija noteikumi nesaka vispār neko par invalīdu, represēto, bāreņu, daudzbērnu ģimeņu bērnu u.c. grupu pārvadāšanu ar pilnīgām vai daļējām maksas atlaidēm, tādējādi slēpjot likumpārkāpumu, kas nāca gaismā tikai pēc Neatkarīgās jautājumiem Satiksmes ministrijai un ATD par atlaižu pārnešanu vai nepārnešanu uz komercautobusiem. Tad parādījās Satiksmes ministrijas paskaidrojums, ka “komerciālajos maršrutos saglabājas parastā kārtība, - pasažieri, kuriem Ministru kabineta noteikumos ir noteikti braukšanas maksas atvieglojumi reģionālās nozīmes maršrutos, būs tiesīgi tos izmantot arī komerciālajos maršrutos (reisos). Pakalpojumu sniedzējam visas izmaksas, kas saistītas ar šo personu pārvadāšanu, ir jāierēķina biļetes cenā.”
Viegli saprast, kā šautos augšā nedotētas autobusu biļešu cenas, ja katriem 30-50 pasažieriem būtu jāsamet nauda kaut vai 1 - 2 invalīdu speciālo vietu kā tukša gaisa pārvadāšanai visos reisos un pašu invalīdu pārvadāšanai daļā no reisiem. Protams, ka arī tagad invalīdu pārvietošanos apmaksā šie paši pasažieri kā nodokļu maksātāji, taču tādā gadījumā maksātāju skaits kļūst nepārskatāmi lielāks un naudas ceļi tik samudžināti, ka pārvadājumu sadārdzinājums mazāk manāms.
Cilvēki ar kustību traucējumiem ir dārgākā pārvadājamo kategorija, no kuras, toties, visvieglāk atkratīties, speciāli piemeklējot pārvadājumiem tādas grabažas, kurās invalīds nemaz nevar ierāpties. Ļoti liels kārdinājums autopārvadātājiem būs atrast vēl citus veidus, kā tikt vaļā no represētajiem, bāreņiem utt.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks neslēpj, ka komercreisu uzturēšanai būs vajadzīgs praktiski simtprocentīgs piepildījums ar pasažieriem. Tas nozīmēs reisus galvenokārt tikai no rītiem un vakaros, kad maksātspējīgi publikai jānokļūst uz darbu vai no darba. Pie tā paša nosacījums, lai simts procenti braucēju arī maksātu par braucienu, nevis aizņemtu autobusā vietu, kurā nav ticis par biļeti maksājošs pasažieris.
Sabiedrisko pārvadājumu atcelšana realitātē nebūt nenozīmē sabiedrisko pārvadājumu likvidēšanu oficiāli. Ir taču noticis konkurss par tiesībām šādiem pārvadājumiem, kuriem atvēlēto pusmiljardu eiro “sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs”, kā Neatkarīgā to jau ir aprakstījusi 5. maijā. Nupat pieņemti noteikumi par komercpārvadājumiem atklāj, ka viņi šo pusmiljardu eiro saņems nevis par cilvēku pārvadāšanu, bet par savu apzeltīto autobusu atrādīšanu ATD. Šāds apgalvojums tūlīt pat prasa precizējumu, ka tas jau tikai avīžrakstiem raksturīgs pārspīlējums. Protams, ka pusmiljards tagadējās vērtības eiro ir pietiekami liela summa, lai kaut kādi dotētie autobusu reisi Latvijā turpinātos vēl desmit gadus, uz cik ilgu laiku noteikta pusmiljarda sadalīšana starp konkursa uzvarētājiem. Runa ir par to, ka ar šā gada 1. septembri sāksies valsts dotēto reisu aizvietošana ar reisiem, kuru uzturēšanai vairs nevajadzēs tērēt valsts naudu. Jaunās konservatīvās partijas deleģētais satiksmes ministrs T. Linkaits šo naudu apsolījis Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram, Jurim Savickim un Aleksandram Brandavam.
