Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.
Vidējās pensijas apmēra kāpumu ietekmē virkne rādītāju, viens no tiem - katru gadu veiktā pensiju indeksācija. Labklājības ministrijas eksperti arī norāda, ka jaunpiešķirto pensiju skaitā arvien vairāk ir tādu pensiju, kur lielāku lomu spēlē personas veiktās sociālās iemaksas, un ja tās ir veiktas no legālas darba algas un no visiem ienākumiem, tas atspoguļojas arī pensijas apmērā.
Vecuma pensiju pašlaik Latvijā saņem 440 871 pensionārs. Protams, katru dienu šie dati mainās, jo pensija tiek piešķirta jauniem pensionāriem, gan tāpēc, ka pensiju pārtrauc izmaksāt, jo seniors ir nomiris. Tomēr bezkaislīgie dati rāda, ka vecuma pensionāru skaits pa gadiem, gan arī 2021. gadā - pa mēnešiem, arvien samazinās. Vēl 2020. gadā vecuma pensionāru skaits bija 449 306, bet šogad par vairāk nekā astoņiem tūkstošiem mazāk. Pēdējo desmit gadu laikā vecuma pensionāru skaits samazinājies par gandrīz 50 000 cilvēku.
Šā gada pirmo piecu mēnešu dati rāda, ka arī viena gada laikā pensionāru skaits samazinās pa mēnešiem. Šā gada janvārī vecuma pensiju saņēma 444 487 cilvēki, martā - 441 088, maijā - 440 871. Savukārt izdienas pensionāru skaits vismaz šā gada laikā saglabājies gandrīz nemainīgs - izdienas pensiju saņem vairāk nekā 75 tūkstoši cilvēku.
Vidējais vecuma pensijas apmērs 2021. gadā pārsniedzis 400 eiro atzīmi un šā gada maijā tas ir 410,97 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Vidējās vecuma pensijas apmērs audzis gadu no gada, bet, piemēram, šajā gadā - arī katru mēnesi. Tiesa, ne strauji, tomēr pieauguma tendence ir novērojama. Janvārī vidējā vecuma pensija bija 404 eiro, aprīlī - 409 eiro. Palielinās arī vidējā izdienas pensija, šā gada maijā sasniedzot 574 eiro, kā arī invaliditātes pensija - 228 eiro.
Vidējā vecuma pensija Latvijā pirms desmit gadiem bija 260 eiro, bet, kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, katru gadu vidējās vecuma pensijas apmērs palielinās, un vairāk nekā desmit gadu laikā vidējā vecuma pensija gandrīz ir dubultojusies. Visticamāk, līdz šā gada beigām pensijas apmērs arī būs palielinājies. Visstraujāk pensijas apmērs pieauga laikā no 2019. līdz 2020. gadam, kas ir saistīts ar senioriem labvēlīgiem politiskiem lēmumiem pensiju indeksācijā un citiem.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas vecākā eksperte Dace Trušinska Neatkarīgajai apliecina, ka, salīdzinot datus mēnesi pēc mēneša, vidējās vecuma pensijas apmērs pieaug. To ietekmē vairāki faktori - katra gada jaunpiešķirtās pensijas, vecuma pensionāru skaita samazinājums, izmaiņas pensiju piešķiršanā.
“Katra gada jaunpiešķirto pensiju apmērs arvien vairāk ir atkarīgs no katra paša veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un mēs redzam, ka jaunpiešķirto pensiju apmērs līdz ar to pašlaik pieaug. Tāpat jānorāda, ka to senioru pensijām, kas pensionējas 2021. gadā, piemēro salīdzinoši augstos 2018. un 2019. gada pensijas kapitāla indeksus,” skaidro Dace Trušinska. Vidējās pensijas apmēru ietekmē arī vecuma pensijas saņēmēju skaits, kas samazinās. Katru mēnesi, katru gadu kopējo pensiju saimi papildina pensijas ar lielākiem apmēriem (jaunpiešķirtās pensijas), savukārt nomirst “vecie” pensionāri (seniori, kuri lielāko mūža daļu strādājuši vēl padomju laikos un kuru pensijas apmērs vidēji ir zemāks).
Dace Trušinska arī norāda, ka vidējās pensijas apmēru ietekmē arī pensionēšanās vecuma palielināšanās, piemēram, 2021. gadā pensionēšanās vecums palielināts uz 64 gadiem, līdz ar to ir mazāks pensijas aprēķinā izmantotais rādītājs G - laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Faktiski, jo šis G ir mazāks, jo lielāka pensija tiks aprēķināta (jo tā teorētiski būs jāizmaksā īsāku periodu, neatkarīgi no tā, cik seniors nodzīvos).
“Gada ietvaros jūtamāk vidējais vecuma pensijas apmērs pieaug līdz ar oktobra indeksāciju, salīdzinot oktobri ar septembri. Savukārt 2021. gada maijā un arī aprīlī vidējā apmēra kāpums izskaidrojams ar minimālo apmēru ieviešanu, jo no gada sākuma bija nepieciešams pārejas periods jauno apmēru ieviešanai,” situāciju komentē speciāliste.
