Vakcinēto personu vidū inficēšanās, hospitalizācijas vai nāves risks Covid-19 dēļ ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar nevakcinēto iedzīvotāju situāciju, to apliecina Slimību profilakses un kontroles centra datu analīze.
Cilvēkiem, kas ir pilnīgi vakcinēti pret Covid-19, ir 93,6 reizes retāka iespēja inficēties ar šo vīrusu nekā nevakcinētajiem, skaidroja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Pēdējā pusgada laikā nav reģistrēts neviens Covid-19 izraisīts nāves gadījums vakcinēto cilvēku vidū, un tieši to uzsver eksperti, neatlaidīgi aicinot iedzīvotājus, īpaši riska grupās, vakcinēties.
Lai noskaidrotu datus par vakcinētajiem, bet tomēr saslimušajiem ar Covid-19, Slimību profilakses un kontroles centrs analizēja tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem, un salīdzināja to ar Nacionālā veselības dienesta Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (e-veselībā) esošo informāciju par vakcinētajām pret Covid-19 personām. No 2020. gada decembra, kad Latvijā sākās vakcinācija pret Covid-19, līdz šā gada 2. jūlijam Covid-19 infekcija konstatēta 101 209 cilvēkiem, tajā skaitā 4074 (4%) cilvēkiem pēc pirmās vakcīnas devas un 292 (0,3%) cilvēkiem infekcija konstatēta pēc 14 dienām, pabeidzot vakcinācijas kursu.
Salīdzinot Covid-19 infekcijas sastopamības biežumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un vakcinētām personām, var secināt, ka cilvēkiem, kas saņēmuši pirmo poti, Covid-19 infekcija tika konstatēta 9,6 reizes retāk nekā Covid-19 saslimšanas gadījumi kopumā visā sabiedrībā, savukārt cilvēkiem, kas pilnīgi vakcinēti (divas potes un 14 dienas pēc vakcinācijas) ir 93,6 reizes retāka iespēja inficēties ar Covid-19. Epidemioloģiskās uzraudzības dati apstiprina klīniskajos pētījumos iegūto informāciju, ka vakcinācija efektīvi samazina inficēšanās, hospitalizācijas un nāves risku Covid-19 infekcijas rezultātā, norāda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Savukārt analizējot stacionēšanas datus par šo pašu laika posmu, speciālisti secinājuši, ka kopumā slimnīcās ievietoti 11 440 cilvēki ar Covid-19, no viņiem lielākā daļa - 11 115 pacienti - nebija vakcinēti. Tomēr slimnīcās ārstēšanos bija jāsaņem arī 322 pacientiem, kuri bija saņēmuši vienu poti, un pēc tās saslimuši ar Covid-19. Trīs gadījumos stacionēšanai bija citi iemesli, tas ir, nesaistīti ar Covid-19 slimību, un par Covid-19 pacients uzzināja, kad tests tika veikts slimnīcā. Nav konstatēts neviens gadījums, kad būtu hospitalizēta persona, kas pilnībā pabeigusi vakcinācijas kursu. Līdzīgs datu sadalījums ir par nāves gadījumiem vakcinēto un nevakcinēto vidū, kas saistīti ar Covid-19. Šajā laikā kopā konstatēti 2718 nāves gadījumi, tajā skaitā 2395 mirušo nebija vakcinēti pret Covid-19, bet 68 mirušie bija saņēmuši vienu poti. Ir reģistrēts viens nāves gadījums, kad mirusi persona, kas bija pabeigusi vakcinācijas pret Covid-19 kursu. Šo nāves gadījumu eksperti izmeklē padziļināti, taču, kā norādīja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, slimnīcā šis cilvēks nonāca citu veselības sarežģījumu dēļ, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka nāves cēlonis ir cits. “Analizējot sīkāk šo gadījumu, mēs varam pateikt, ka tas bija seniors, vecāks par 80 gadiem, slimoja ar vairākām blakussaslimšanām, bet brīdī, kad nonāca slimnīcā, bija bez Covid-19 simptomiem,” pastāstīja epidemiologs. J. Perevoščikovs norādīja, ka visā pasaulē tiek saņemti atsevišķi ziņojumi par retiem gadījumiem, kad pilnībā vakcinēta persona mirusi, tomēr viņš vēlreiz uzsvēra, ka
šajā konkrētajā gadījumā senioram nebija nekādu Covid-19 simptomu, kas varētu saistīt viņa nāvi tieši ar Covid-19.
Speciālisti izvērtēs informāciju arī pēc tam, ka tiks saņemts dokuments par nāves cēloni. Pašlaik epidemiologu rīcībā esošie dati ļauj secināt, ka neviens cilvēks, kurš pilnībā pabeidzis vakcinācijas pret Covid-19 kursu, pusgada laikā kopš vakcinācijas uzsākšanas Latvijā nav smagi saslimis vai miris ar koronavīrusu.
Kāpēc cilvēki saslimst ar Covid-19 arī pēc vakcinācijas? Ir vairāki gadījumi - vakcīnu cilvēks varētu būt saņēmis, jau esot inficējies ar Covid-19, jo pašlaik vakcinācija norit vienlaikus ar aktīvu koronavīrusa cirkulāciju mums apkārt. Otrkārt, vakcīna vēl nav nostiprinājusies, proti, izveidojusi noturīgu aizsardzību. Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis norādīja, ka Lielbritānijas piemērs, kur pašlaik izplatās arī koronavīrusa delta variants, rāda, ka vakcīnas 98 procentos gadījumu novērš smagu saslimšanu un nāves gadījumus ar Covid-19. Tas, pēc infektologa domām, ir galvenais pierādījums, kāpēc jāvakcinējas. “Latvijas problēma atšķirībā no Lielbritānijas, ir zemā vakcinācijas aptvere tieši riska grupās - ja Latvijā vakcinējušies tikai ap 50 procenti senioru, Lielbritānijā tie ir 90 procenti,” uzsvēra U. Dumpis.
Vakcinēto personu vidū inficēšanās, hospitalizācijas vai nāves risks Covid-19 dēļ ir ievērojami zemāks nekā sabiedrībā kopumā, it sevišķi šis risks ir daudz zemāks, ja ir pabeigts vakcinācijas kurss. Epidemiologi norāda, ka, pieaugot vakcinācijas aptverei, Covid-19 izplatība ievērojami mazināsies, un tas ļaus novērst stacionēšanas un nāves gadījumus. Ar citiem sabiedrības veselības drošības pasākumiem (piemēram, roku mazgāšana) nav iespējams sasniegt šādu efektu. Vairākas infekcijas slimības pasaulē ir ierobežotas un apturētas ar vakcināciju.
