Šīs būs visaugstākās vēja elektrostacijas, kādas redzētas Latvijā, un redzēt tās patiešām varēs no visurienes. Šis būs vēl neredzēts industriālais ainavas piesārņojums 250 metru augstumā. Noslēgumam tuvojas sabiedriskā apspriešana projektam, kas ar 10 milzu vēja stabiem pilnībā pārvērtīs Ventspils pievārti, Popi un Tārgali. Pašlaik tur jau ir mazāki stabi un bez šiem tiks celti vēl citi. Argumentācija, ar kādu vēja šeptmaņi aizstāv savus projektus, ir vietējo iedzīvotāju cieņu pazemojoša.
Līdzīgi kā dāņu cūkaudzētāji izvēlas Latviju par vietu savām jaunajām fermām, jo pašu zemē vietas nav, arī vēja enerģijas ražošanai dāņi izvēlas Latviju. Konkrētajā gadījumā patiesie labuma guvēji no desmit (iesākumā) jaunām vēja stacijām būs četri Dānijas pilsoņi: Christensen Jacob Hanel, Harbo Nikolaj, Kjaer Gunnar Lisby, Skovgaard Jorgen.
Latvijas plānošanas dokumentos rakstīts, ka vēja enerģijas ražošanu būtu vēlams attīstīt jūrā, kur turbīnas cilvēkus netraucē. Taču praksē tās tiek apspraudītas maksimāli tuvu pie apdzīvotām vietām, jo tur pieejams gan pieslēgums elektrotīklam, gan ceļi, pa kuriem uz būvobjektiem pievest vēja staciju stabus un spārnus. Šīm konkrētajām desmit stacijām, ko Ventspils novada Tārgales pagastā būvēt ierosina SIA “Ventspils Wind”, nepieciešami ļoti lieli ceļi, jo izmēru ziņā tādas stacijas Latvijā vēl nebūs redzētas, un arī Eiropā tādas ir reti kur. Kopējais augstums 250 metri! Rotora diametrs 170 metri. Iedzīvotāju iniciatīvas grupa “Pret vēja turbīnām Z-Kurzemē” izgatavojusi vizualizāciju, lai cilvēki varētu aptvert šo mērogu. Pat garš cilvēks tajā ir mazmazītiņš punktiņš, māja kā sērkociņu kastīte, un 30 metrus augsti koki pāraugušas zāles augstumā. 250 metri - tie ir kā seši brīvības pieminekļi. Un katram no šiem stabiem un visiem nākamajiem būs nepieciešams atmežots laukums 0,6 hektāru platībā un līdz pat 1000 kubikmetriem armēta betona masta pamatnei. Meža vietā betons un stiklašķiedra.
Dāņu algotais ekspertīzes uzņēmums SIA “Vides eksperti” sagatavojis vēja elektrostacijas izbūves projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un izsludinājis tā sabiedrisko apspriešanu, kas neklātienē turpināsies vairs tikai līdz 2. jūlijam. Visa informācija pieejama Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā, kā arī ziņojuma izstrādātāju mājaslapā.
Kopumā ziņojums ir izcili labvēlīgs Ziemeļkurzemes apstādīšanai ar vēja stabiem, un to sagaidāmā ietekme no ekspertu puses raksturota ar vislielāko labvēlību, kas brīžam robežojas ar pilnīgām blēņām. Eksperte Līga Strazdiņa vēsta, ka “pētāmajā teritorijā konstatēts zems bioloģiski nozīmīgu dabas vērtību blīvums”. Lai gan turpat ir Platenes purvs un Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”. Eksperts Kārlis Millers pārliecina, ka “vēja elektrostacijas izbūve neradīs būtisku kaitējumu tuvējās apkārtnes ornitofaunai ne rudens, ne pavasara migrācijas laikā”. Kaut gan putni dodas pāri jūrai tieši Tārgales pagastā un Piltenes lauku teritorijā. Tur Kurzemes rietumos ir pamatīgs putnu lielceļš.
Vēl neparastāks atzinums sniegts attiecībā uz sagaidāmo ainavas piesārņojumu. Milzīgi stabi un rotori nevis piesārņos, bet stiprinās citādi pliekano Kurzemes ainavu:
“Atsaucoties uz Ventspils novada ainavu un to vērtību pētījumu, dažādi industriāli objekti (t.sk. Vēja parki) atsevišķos gadījumos var stiprināt un daudzveidot ainavas vizuālās vērtības.”
Taču pats absurdākais apgalvojums pausts atbildes vēstulē, ko, atbildot uz sākotnējās sabiedriskās apspriešanas jautājumiem, iedzīvotāju iniciatīvas grupai pārsūtīja vides konsultante Ieva Laganovska. Iedzīvotāji vaicāja, vai pēc tam, kad vēja stacijas savu darbības laiku būs nokalpojušas, līdz ar torni tiks aizvākta arī betonētā pamata pēda. Izrādās, nē, noņemt šādā gadījumā plānots tikai betona kluča virskārtu līdz 0,75 metru dziļumam. Un, lūk, pamatojums - jo mežam betons dara labu:
“Betonam ir arī labvēlīga iedarbība uz koku augšanu, jo tas samazina meža zemes skābumu un nav nepieciešama zemes kaļķošana vai citi skābumu samazinoši pasākumi.”
Respektīvi vēja biznesmeņi un viņu algotie eksperti ir gatavi parakstīt vislielākās muļķības, lai tikai izdzītu cauri šo projektu. Un tieši tāda pati attieksme ir arī pārējo “zaļo” projektu bīdītājiem. Iedzīvotājiem, lasot šos atzinumus, secinājumus un pētījumus, jāapzinās, ka viņi tiek muļķoti, un jārēķinās, ka par nepakļaušanos viņi var tikt iesūdzēti arī tiesā, kā tas noticis Tukumā, kur Vēja bizness apspiež sabiedrības gribu.
Vēja šeptmaņu rokās ir universāls arguments, ar ko viņi piesakās uz nodokļu maksātāju naudas sūknēšanu: “Vēja elektrostaciju uzstādīšana atbilst Latvijas vispārējai enerģētikas politikai, kas saskaņā ar ES pamatnostādnēm paredz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas vietu kopējā ES un Latvijas enerģētikas bilancē.” Būvēt savu bagātību jūrā vēja biznesmeņiem nav tik izdevīgi, tādēļ tiek pieprasīta Latvijas sauszeme.
