Neskatoties uz kritiku un pārmetumiem par neskaidrībām, 1. jūlijā stājusies spēkā nodokļu reforma, kas ievieš obligātās minimālās sociālās iemaksas. Lai gan likumprojekta autori un valdība uzsver, ka tas darīts, lai aizsargātu darba ņēmējus, nepilnu laiku strādājoši darbinieki uzņēmējiem ir kļuvuši neizdevīgi.
Nepilnu laiku strādājoša apkopēja, kas tīrīja telpas Ekonomikas ministrijā, uzskata, ka no darba atlaista tieši nodokļu reformas dēļ. Viņas darba devējs SIA “Marivo” to noliedz, uzsverot, ka darbiniece atbrīvota no darba pārbaudes laikā, jo nav bijusi piemērota šim darbam.
Sociālajos tīklos sašutumu izpelnījies ieraksts “Facebook”, kurā vēstīts, ka no darba atbrīvota meitene, kas strādājusi nepilnu slodzi, tīrot telpas Ekonomikas ministrijā. Kā atlaišanas iemesls minēts tas, ka “darba devējs nevar vairs atļauties algot nepilnas slodzes darbiniekus”.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Neatkarīgajai skaidroja, ka Ekonomikas ministrijas amatu sarakstā nav apkopēju. Telpu uzkopšanas pakalpojumu ministrija iegādājas ārpakalpojumā.
“Veicot iepirkuma procedūru - atklātu konkursu, Ekonomikas ministrija 2020. gada augustā ar SIA “Marivo” noslēdza Iepirkuma līgumu par ēkas Brīvības ielā 55, Rīgā, telpu un piegulošās teritorijas uzkopšanu,” sacīja E. Urpena. Kopējā līgumcena ar PVN - 168 069 eiro. Darbu veikšanas termiņš - 18 mēneši.
SIA “Marivo” Neatkarīgajai uzsvēra, ka informācija par atbrīvošanu no amata neatbilst patiesībai, jo “darbiniece tika atbrīvota no darba pārbaudes laikā sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu”.
Sākot ar 1. jūliju, ir ieviests minimālais Valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts 1500 eiro apmērā ceturksnī. Izmaiņas paredz, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām VSAOI vismaz 511,35 eiro apmērā. Jāņem vērā, ka strādājošam tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas VSAOI. Starpība no saviem līdzekļiem ir jāmaksā darba devējam vai vairākiem darba devējiem proporcionāli darba ņēmēju ienākumiem un nodarbinātības periodam.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās VSAOI par trešo ceturksni un līdz 20. decembrim sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) paziņos darba devējiem. Darba devējiem būs pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas.
Izmaiņas arī paredz, ka pašnodarbinātie maksās 10% pensiju apdrošināšanai līdzšinējo 5% vietā, bet ne mazāk kā no 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātie varēs veikt minimālās VSAOI no faktiskā ienākuma, ja iesniedz VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem - līdz 2021. gada 15. jūlijam par trešo ceturksni, līdz 15. oktobrim par pēdējo ceturksni. Ja netiks iesniegts apliecinājums, būs jāmaksā minimums.
Savukārt autoratlīdzības izmaksātājs ieturēs 25% no autoratlīdzības. No tā 80% tiks novirzīti autoratlīdzības saņēmēja sociālajai apdrošināšanai (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai), bet 20% - iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Ja persona saņem tikai autoratlīdzību un tās apmērs par pusgadu nesasniedz minimālā VSAOI objekta apmēru, autoratlīdzības saņēmējam no autoratlīdzības un minimālā VSAOI objekta starpības jāveic 10% pensiju apdrošināšanai. Uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim, attieksies līdzšinējā kārtība.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) turpinās pārliecināt politiķus par nepieciešamību pārskatīt prasību par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), intervijā Latvijas Radio pauda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Mēs darīsim visu, lai līdz brīdim, kad darba devējs saņems pirmos rēķinus, tomēr pārliecinātu politiķus, ka šī situācija ir jāmaina. Es teiktu, ka laiks vēl ir - līdz rudenim to vēl var izdarīt,” teica Endziņš.
Arī vietnē “Mana balss” ir sākta balsu vākšana par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu. “Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina - mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību, un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildu administratīvo slogu arī darba devējiem,” uzsver iniciatīvas iesniedzēja Jūlija Kova.
