Saeimā asas diskusijas izraisījušais jautājums par tiesnešu izdienas pensijām nav atrisināts arī valdībā. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lūguma sniegt valdības atbildi par šo pensiju sistēmu ministri vēl nevienojas, jo būtiski atšķiras politiskās un dažādu nozaru intereses.
Tajā pašā laikā budžeta izlemšanas procesā Finanšu ministrija pieteikusi ideju par izdienas pensiju reformu, lai skaidri noformulētu izdienas pensiju piešķiršanas mērķus un kritērijus.
Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Tiesnešu izdienas likumā, lai “sakārtotu tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanu un likvidētu zināmu netaisnību pašu tiesnešu vidū”. Šos grozījumus Saeimas Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja, pieturoties pie viedokļa, ka pirms izmaiņu veikšanas izdienas pensiju sistēmā, jāvienojas par visu, daudzkārt kritizēto izdienas pensiju sistēmu. Taču Saeimas kopējo atbalstu otrajā lasījumā šie grozījumi tomēr ieguva, jo nenoliedzami pensiju jautājumi ir politiski jūtīgs jautājums. Šie grozījumi ir jāskata vēl arī trešajā lasījumā, bet pagaidām to izskatīšana atlikta. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēlas saņemt valdības skaidrojumu, taču pašlaik arī Ministru kabinets kavējas ar atbildi.
Ko paredz tieši ar tiesnešu izdienas pensijām saistītie grozījumi? Tieslietu ministrija skaidro, ka jau pašlaik tiesnešiem ir tiesības uz izdienas pensiju. Atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam tiesības uz šo pensiju ir personai, kurai izdienas stāžs ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā vai citos amatos, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, piemēram, prokurora amats. Izdienas stāžā arī ieskaita laiku, kas nostrādāts zvērināta advokāta profesijā un akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā, bet tikai tad, ja tas ir ne mazāks kā 10 gadi. Tieslietu ministrijā un Tieslietu padomē diskutēja, vai šāds ierobežojums ir samērīgs, un nonāca pie secinājuma, ka - nav. Tieslietu ministrija pamato, kāpēc jāatceļ ierobežojumi (tas savukārt palielinās izdienas pensiju pretendentu loku tiesnešu vidū), proti, “valsts kopēja interese ir piesaistīt tiesneša amatam augsta līmeņa profesionāļus, kādi ir, piemēram, zvērināti advokāti un akreditētu augstskolu tieslietu specialitātes akadēmiskais personāls”.
Saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumu,
likumprojekts paredz paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt izdienas pensiju, proti, tiesības uz izdienas pensiju varēs saņemt neatkarīgi no vecuma, ja tiesneša amatā nostrādāti 30 gadi. Tas ir ātrāk, nekā noteikts pašlaik likumā.
Juridiskā biroja eksperti atkārtoti vērsa uzmanību uz Valsts kontroles secinājumiem - izdienas pensiju sistēmā ir būtiski sistēmiski trūkumi.
Jau pagājušajā nedēļā valdībai bija jāizskata Tieslietu ministrijas sagatavotā atbilde Saeimai - tātad faktiski visa Ministru kabineta viedoklis, pirms Saeima lems par tiesnešu izdienas pensijām. Tomēr valdība šo jautājumu neskatīja.
Tieslietu ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka “jautājums no darba kārtības izņemts pēc premjera norādījuma ar mērķi izskatāmo jautājumu pārrunāt valdības veidojošo partiju koalīcijas sēdē”, tas nozīmē, ka nepieciešama politiska vienošanās. To faktiski apstiprina arī Labklājības ministrijā, kur jautājumu par izdienas pensijām nekomentē, jo tas ir “politiski ļoti svarīgs jautājums”. Premjerministra birojā skaidroja, ka par šo jautājumu vēl nepieciešamas diskusijas.
Tieslietu ministrijas vēstulē, ko parakstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), sniegta informācija par grozījumu būtību, bet vienlaikus argumenti, kāpēc tiesnešu izdienas pensijas atšķiras no citām izdienas pensijām. Piemēram, dokumentā sniegta atsauce uz Valsts kontroles atzinumu par izdienas sistēmu: “Valsts kontroles vērtējumā nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku, kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums […]”, bet vienlaikus uzsvērts, ka, lūk, “tiesnešu izdienas pensija gan pēc savas būtības, gan jau šobrīd noteiktajiem kritērijiem tās saņemšanai būtiski atšķiras no citām izdienas pensijām. Pēc savas būtības tiesnešu izdienas pensija nav izdienas pensija, bet gan speciālā pensija, un valsts pienākums to nodrošināt izriet no Satversmē nostiprinātā tiesu varas neatkarības principa”.
“Klasisko izdienas pensiju sistēmas principu attiecināšana uz tiesnešu izdienas pensiju, neņemot vērā šā nodrošinājuma (tiesnešu izdienas pensijas) atšķirīgo mērķi un konstitucionālās garantijas raksturu, ir pēc būtības kļūdaina un rada antikonstitucionālu situāciju,” raksta Tieslietu ministrijas eksperti.
Lai gan dokumentu sagatavojusi Tieslietu ministrija, viedoklis vēstulē tiek sniegts visa Ministru kabineta vārdā, kā jau šādos gadījumos ir pieņemts, ja Saeima prasa valdības viedokli. Līdz ar to Ministru kabineta viedoklis ir: “ar priekšlikumu netiek paplašināts izdienas pensiju saņēmēju loks, jo tiesneši šobrīd ir izdienas pensiju saņēmēji, līdz ar to priekšlikums nav pretrunā Valsts kontroles ieteikumiem par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu”. Garāmejot pieminēts arī Labklājības ministrijas viedoklis, kas ir neitrāli atbalstošs rosinātajiem grozījumiem.
Laikā no 2016. gada līdz 2021. gada augustam pensijā ir devušies 35 tiesneši. Vidējais darba stāža ilgums tiesneša amatā šiem tiesnešiem ir bijis 25,9 gadi. No 35 tiesnešiem sešiem tiesnešiem stāžs ir bijis no 30 līdz 34 gadiem. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, izdienas pensiju 2019. gadā pieprasījuši 11 tiesneši, bet 2020. gadā - 10 tiesneši. Vidējais šo personu vecums ir 65,10 gadi, kas ir pat lielāks nekā pensiju likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums (2020. gadā - 63,75 gadi). Tas norāda uz faktu, ka pašlaik ne visi tiesneši izmanto savas tiesības doties pensijā, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu. Nereti tiesnesis turpina pildīt amatu līdz amata pildīšanas maksimālā vecuma - 70 gadu - sasniegšanai un neizmanto savas tiesības doties pensijā, sasniedzot valstī noteikto vispārējo pensionēšanās vecumu.
Vidējais piešķirtais tiesneša izdienas pensijas apmērs 2020. gadā ir bijis 2464,71 eiro.
Tiesu administrācijas apkopotajai informācijai Latvijas tiesās ir 19 tiesneši, kuru stāžs tiesneša amatā 2021. gadā sasniedz 30 un vairāk gadu un uz kuriem attiecīgi varētu attiekties priekšlikumā paredzētā tiesība. Aptaujājot šos tiesnešus, tikai pieci tiesneši apstiprināja, ka vēlētos izmantot agrāku pensionēšanās iespēju, ko paredz priekšlikums. Daži norādīja, ka vispārējais pensionēšanās vecums iestāsies tuvākā pusotra gada laikā un līdz ar to, visticamāk, viņi neizmantos iespēju doties izdienas pensijā, kādu paredz priekšlikums, bet sagaidīs valstī noteikto vispārējo pensionēšanās vecumu.
Tieslietu ministrija atzīst, ka priekšlikums prasa papildu līdzekļus no valsts pamatbudžeta, jo, tā kā šie tiesneši vēl nebūs sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izdienas pensija pilnā apmērā tiktu izmaksāta no valsts pamatbudžeta, bet precīzu priekšlikuma ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams prognozēt, tā kā nav zināms, cik tiesnešu izmantos iespēju doties izdienas pensijā. Ja pieņem, ka priekšlikumā noteikto iespēju doties izdienas pensijā potenciāli varētu izmantot visas personas, kurām priekšlikums piešķir šādu tiesību, tad maksimālā finanšu ietekme būs aptuveni 562 000 eiro gadā.
Par izdienas pensijām ir ko teikt arī Finanšu ministrijai, kas rosinājusi noteikt vienotu izdienas pensiju aprēķinu. Ar šādu priekšlikumu ministrija nāca klajā valdībā, apspriežot budžeta jautājumus. Finanšu ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pilnībā pārskatīt esošo sistēmu un nodrošināt centralizētu pieeju izdienas pensiju politikā. Pašreizējā brīdī ir jānodrošina tiesiskā paļāvība tiem, kas pašlaik saņem izdienas pensiju vai ir uzkrājuši būtisku izdienas stāžu, neattiecinot uz viņiem jauno izdienas pensiju sistēmu.
Priekšlikums paredz noteikt izdienas pensiju piešķiršanas mērķus, dalot izdienas pensijas saņēmējus divās grupās. Pirmā grupa būtu personas, kuru profesijai ir īss profesionālais mūžs, bet otrā grupa - personas, kuras, pildot dienesta pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības un veselības apdraudējumam. Tādā veidā no izdienas pensiju saņēmēju loka tiktu izslēgtas personas, kuras atbilstoši to darba pienākumu specifikai neatbilst minētajiem mērķiem. Pagaidām gan konkrēts piedāvājums šai reformai vēl nav izstrādāts, bet jau tagad var prognozēt, ka diskusijas būs asas.
