Labklājības ministrija nevirzīs ratificēšanai Saeimā Stambulas konvenciju, kas liktu radikāli mainīt Latvijas likumos nostiprināto izpratni par ģimenes uzbūvi un sabiedrības funkcionēšanu. Arī naida runas kriminalizācija LGBT+ kopienas ideologiem nav izdevusies. Taču tās lobijs tagad nolēmis rīkoties citādi. Ja durvis slēgtas – rāpsies pa logu.
Tā dēvētās naida runas kriminalizācija, sociālā dzimuma koncepta iestrādāšana valstu likumdošanā un īpašu privilēģiju piešķiršana LGBT+ kopienai ir iemesls, kādēļ uz Latviju tiek izdarīts spiediens ratificēt Stambulas konvenciju. Šī dokumenta īstais nosaukums - “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” ir maldinošs. Patiesībā tā mērķis ir mainīt izpratni par dabisku ģimeni kā sabiedrības uzbūves pamatšūnu. Tāpēc nepieciešams izcelt vardarbību pret sievieti un noklusēt vardarbību pret vīrieti. Un tāpēc virkne valstu, ieskaitot Latviju, to atsakās ratificēt. Vismaz pagaidām, kamēr LGBT+ lobijam parlamentā nav vairākuma.
Labklājības ministra padomnieks Oskars Priede Neatkarīgajai apstiprina, ka šobrīd ministrija konvenciju ratifikācijai nevirzīs: “Dienas kārtībā ir daudz citu lietu, ar ko strādājam - senioru ienākumu celšana, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts personām ar īpašām vajadzībām utt.” Tā tāda diplomātiska atruna, lai atklāti neteiktu, ka Stambulas konvencijai ir bīstams un kaitniecisks saturs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas sabiedrību. Tomēr ar konvencijas pagaidu iesaldēšanu vēl nekas nebeidzas, jo tās pašas destruktīvās idejas tiek virzītas arī citos veidos. Pavasarī Saeimas konservatīvajam spārnam izdevās apturēt LGBT+ kopienas lobistu virzītos vārda brīvības ierobežojumus Krimināllikumā - tā dēvēto naida runas kriminalizāciju. Naida nodarījumam vairs nebūtu nepieciešamas būtiskas sekas, lai to vispār atzītu par nodarījumu. Tagad šefību pār ieceri uzņēmusies personīgi iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Marijas Golubevas pirmais darbs, nonākot ministrijas vadībā, bija īpašas darba grupas izveide tā dēvēto naida noziegumu problemātikai, kaut gan iekšlietu resorā tobrīd bija samilzušas pavisam citas problēmas. Pirmkārt jau migrantu krīze. Tagad, balstoties uz darba grupas gala ziņojuma secinājumiem, ministre iekšlietu nozares dienestiem devusi virkni uzdevumu: “Valsts policijai un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram organizēt tikšanos, lai vienotos par krimināllietu uzskaites pilnveidošanu un rastu iespējas veikt atzīmi, ka attiecīgajam noziegumam ir bijušas naida nozieguma pazīmes. Savukārt Valsts policijas koledža iekļaus pieaugušo neformālās izglītības programmu “Naida noziegumu identifikācija un izmeklēšana” Valsts policijas koledžas pieaugušo neformālās izglītības programmas plānā 2021./2022. mācību gadam. Valsts policija arī izstrādās priekšlikumus, lai nodrošinātu policistu specializēšanos naida noziegumu identificēšanā. Tiek plānotas arī izmaiņas vairākos normatīvajos aktos: grozījumi likumā “Par policiju” attiecībā uz nediskriminācijas klauzulu, grozījumi tiesību aktos administratīvās atbildības paredzēšanai par naida izpausmi, kā arī tiesībām tiesībsargājošajām iestādēm iegūt saglabājamus datus no elektronisko sakaru komersanta administratīvā procesa ietvaros, ja šis process ir saistīts ar naida izpausmi.”
Ministre vēlas panākt, lai turpmāk policija jebkuru iespējamu nodarījumu skatītu caur naida prizmu, un pret nodarījumiem, kas subjektīvi tiek atzīti par naida noziegumiem, vērstos ar lielāku bardzību. Krimināllikumā tāda formulējuma kā “naida noziegums” nav, tāpēc ministre Golubeva to kopā ar saviem padomniekiem pati ir izdomājusi:
“Naida noziegums ir krimināli sodāms nodarījums, kas radies pilnībā vai daļēji tādēļ, ka noziedzniekam ir aizspriedumi pret rasi, reliģiju, seksuālo orientāciju, etnisko piederību, dzimumu vai dzimumidentitāti, kustību traucējumiem vai garīgu saslimšanu.”
Jāuzsver, ka LGBT+ ideologu idejas pašlaik tiek virzītas ne vien nacionālā, bet arī Eiropas Savienības līmenī. Par to trauksmi ceļ 33 konservatīvi noskaņotas nevaldības organizācijas, tostarp biedrība “Asociācija Ģimene” un “Latvijas vīru biedrība”, kas šobrīd cīnās par dabiskas ģimenes aizsardzību Satversmē un vāc parakstus referenduma ierosināšanai. Eiropas Parlaments septembra sesijā balsos par naida noziegumu pielīdzināšanu terorismam, cilvēktirdzniecībai, sieviešu un bērnu seksuālai izmantošanai.
Topošās rezolūcijas nosaukums: “Ar dzimumu saistītas vardarbības kā jaunas noziegumu jomas, kas uzskaitītas 83. pantā, noteikšana.”
Priekšlikuma būtība ir paplašināt ES dibināšanas līguma 83. panta pirmajā daļā ietverto noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā ar sociālo dzimumu saistīto vardarbību (gender based violence). Sagatavotajā ziņojumā teikts, ka “uz sociālā dzimuma balstītās vardarbības pamatā ir sociālā dzimuma stereotipi, heteropatriarhālās struktūras un varas asimetrija”. Tajā ir arī atsauce uz Stambulas konvenciju, kurā “dzimums ir definēts kā sociāli veidotas lomas, uzvedība, darbības un atribūti, ko konkrētā sabiedrība uzskata par piemērotiem sievietēm un vīriešiem”. Teikts arī, ka “LGBTIQ + personas ir ar dzimumu saistītas vardarbības upuri to dzimuma, dzimuma identitātes, dzimuma izteiksmes un dzimuma īpašību dēļ”.
Eiropas gaiteņos top kārtējais dokuments, kas noliedz tikai divu dzimumu pastāvēšanu un leģitimē sociālā dzimuma konstruktu.
Reaģējot uz to, nevaldības organizācijas savā paziņojumā aicina Eiropas Parlamenta deputātus balsot pret sagatavoto rezolūciju. Savukārt tieslietu, labklājības un ārlietu ministriem prasīts nodrošināt, lai ministriju ierēdņi, piedaloties ES līmeņa darba grupās, neatbalsta ideoloģisku dokumentu virzību un nodrošina, ka ES līmenī Latvijas intereses tiek pārstāvētas, balstoties uz Latvijas Republikas Satversmē definētajām vērtībām. Jāatgādina, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti.
Eksistē tikai divi dzimumi: sieviete un vīrietis. Un bērni rodas tikai šo divu dzimumu savienībā.
