Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanu izmanto, lai apmeklētu sabiedrotos. Šonedēļ viņš atrodas Itālijā, bet pirms tam vizitēja Turcijā, un no diplomātisko apstākļu viedokļa šī bija visai sarežģīta vizīte. Latvijas parlaments bija nule pieņēmis deklarāciju par Osmaņu impērijas īstenoto genocīdu pret armēņiem, kas izraisīja Turcijas valdības sašutumu.
Laikā, kad Valsts kontrole jau divreiz norādījusi valdībai un politiķiem, ka nepieciešams beidzot sakārtot izdienas pensiju sistēmu, nevis nekritiski dot arvien jaunām darbinieku grupām iespēju doties pensijā pirms oficiālā pensionēšanās vecuma, Saeimā apspriež tiesnešu izdienas pensijas.
Ir vispārzināms, ka pandēmijas atnākšana sevišķi smagi skāra sociālās aprūpes centrus. Agrāk tos sauca par pansionātiem, vēl agrāk par nabagmājām, jo lielākoties tajos ievietoti veci, slimi un nevienam nevajadzīgi cilvēki. Arī pa kādam jaunietim. Pēc Neatkarīgās lūguma Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis statistiku par saslimušajiem ar Covid-19 un mirušajiem. Skaitļi ir baisi.
Mērenu paniku iekšlietu sistēmas ierindas darbinieku vidū izraisījis Saeimas lēmums nozares ministra amatā iecelt deputāti Mariju Golubevu. Pēc izglītības vēsturnieci un filoloģi. Stresu veicinošs papildu faktors ir ministres īpašā politiskā orientācija uz dzimumu jautājumiem un vēlme veicināt valstī imigrāciju no trešajām valstīm.
Nule kā amatos stājušies četri ministri – iekšlietu ministre Marija Golubeva, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, labklājības ministrs Gatis Eglītis un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs – nav nekādi tukšinieki. Pērn, strādājot valsts darbā, viņu ienākumi gadā mērāmi desmitos tūkstošu eiro, visiem pieder īpašums vai kāds transportlīdzeklis. Piemēram, labklājības ministram – luksusa klases automašīna “LEXUS RX450H”.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.
Kopš 1. jūnija vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas šo faktu apliecinošu sertifikātu var lejuplādēt savās ierīcēs vai izprintēt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv. Taču sertifikāta esamība vēl nenozīmē, ka tas konkrētā brīdī ir arī derīgs.
Lai arī ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka seksuālos noziegumus pret bērniem veic tikai svešinieki, tomēr visbiežāk vecāki bērnus biedē tieši ar svešiem cilvēkiem.
Finanšu izlūkošanas dienests ik pa laikam palepojas, cik daudz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izdevies iesaldēt, bet nestāsta par gadījumiem, kad nauda tiek atbrīvota. Nule sava klienta naudu izglābt no Latvijas valsts agresīvajiem tīkojumiem izdevās advokātu birojam “Loze & partneri”.
Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms viņa paša sarakstītajā un 2017. gadā izdotajā grāmatā “Pieskāriens”.
Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā pēc pašvaldību vēlēšanām būs 43 vietvaras. Tiesa, vēlēšanas šā gada 5. jūnijā nenotiks visās pašvaldībās. Šajā datumā rīdziniekiem nebūs jālauza galva, par ko balsot, jo Rīgā jau pērn notika ārkārtas vēlēšanas, savukārt Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas notiks 2021. gada 11. septembrī.
Kad no militārā lidlauka jebkurā pasaules punktā paceļas stratēģiskais bumbvedējs, visu pasaules armiju komandcentros iestājas paaugstinātas gatavības stāvoklis. Sabiedrotie pagājušajā mēnesī ar B-52 lidmašīnām uztaisīja vairākus kruīzus pa NATO valstu gaisa telpu, tostarp Ādažu poligonā demonstrācijas un treniņu nolūkos nometa kaujas aviācijas bumbas.
Publiskie atkritumu šķirošanas punkti faktiski ir pārtapuši par nelielām atkritumu izgāztuvēm, tāpēc teritoriju īpašnieki, tostarp Pierīgas pašvaldības cenšas tikt no tiem vaļā. Lai katrs pats šķiro, ja grib. Rīga vēl cenšas uzturēt publisko šķirotavu tīklu, bet tas ir acīmredzami bezjēdzīgs pasākums.
Pārdesmit koka krusti vienā rindā pie smilšu kopiņām ir drūms atgādinājums, ka šī gada vēlēšanas notiek neparastos apstākļos. Pie sociālās aprūpes centriem, kas parasti ir politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu redzeslokā, aģitācijas busiņi šogad nepiestāj.
No šodienas ikviens, kam ir veikta vakcinācija pret Covid-19, kas ir pārslimojis Covid-19 vai kam ir veikts Covid-19 tests, no vietnes www.covid19sertifikats.lv bez maksas var lejuplādēt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Šādus sertifikātus papīra formā būs tiesības izsniegt arī ārstniecības iestādēm. Tikai gadījumos, ja šāds sertifikāts iepriekš būs izsniegts divas reizes, jārēķinās, ka iestāde var paprasīt samaksu. Iespēja iegūt šo sertifikātu jau šodien ārkārtīgi svarīga ir tiem, kas gatavojas doties skatīties hokeja spēli klātienē.
Cik sensacionāls priekš 99% Latvijas iedzīvotāju ir fakts, ka šogad, 2021. gadā Latvijā jau notikusi tautas skaitīšana, tik paredzami bija tās rezultāti, ka kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 177 tūkstošiem. Tēlaini sakot, izmirušas trīs lielas pilsētas – Daugavpils, Liepāja un Rēzekne.
Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, par desmit procentiem palielinājās bērnu skaits no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā.
Lai gan Latvijā jau kopš aprīļa beigām darbojas vienotā vakcinācijas tīkla IT sistēma “ViVaT”, tā līdz šim nebija gatava izsniegt elektroniski nolasāmu sertifikātu par veiktu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19. Tieši šādas iespējas trūkums līdz šim liedzis dot iespēju vakcinētām personām skatīties hokeja čempionāta spēles klātienē. Veselības ministrija sola, ka lejuplādējami vai izprintējami sertifikāti par veiktu vakcināciju būs pieejami, sākot no 1. jūnija.
Jau gadu atbildīgās iestādes nevar atrisināt jautājumu par sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju un Covid-19 pandēmijas dēļ zaudējuši darbu. Tiesībsargs vērsies pie Saeimas deputātiem jau pagājušajā gadā, aicinot šo netaisnību likvidēt, tomēr pagaidām vienīgais risinājums ir atteikties no pensijas, lai saņemtu bezdarbnieka palīdzības pabalstu, vai arī saglabāt invaliditātes pensiju un noskatīties, ka cilvēki bez invaliditātes šo atbalstu bezdarba gadījumā saņem.
Latvija pēc diviem gadiem varētu ieviest bāzes pensiju. Pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, bet viens no tiem būtu bāzes pensiju noteikt pašreizējās minimālās pensijas līmenī – 139 eiro, tiesa, paredzot piecu gadu pārejas periodu.
Vakcinēti vai Covid-19 izslimojuši cilvēki darba vietā var nenēsāt maskas, pēc 1. jūnija klātienē varēs skatīties pasaules hokeja čempionāta spēles. Taču ciemoties mājās pie vecākiem joprojām nedrīkst, pat neskatoties uz to, ka visi pēc klātienes tikšanās noilgojušies ir vakcinēti. Oficiāli tas tiks atļauts tikai no 15. jūnija.
