Pēdējos gados izdevies mazināt cilvēku ar invaliditāti rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, tomēr nākamā gada budžeta plāns neliecina, ka tehniskajiem “palīgiem” būs vairāk naudas, lai šo rindu likvidētu.
Labklājības ministrijas dati rāda, ka pašlaik rindā uz tehniskajiem palīglīdzekļiem ir gandrīz astoņi tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Piemēram, pēc dzirdes aparātiem rindā jāgaida desmit mēnešus. Tehnisko palīglīdzekļu jomā ir panākti uzlabojumi, tomēr arvien šīs sistēmas attīstību bremzē nepietiekamais finansējums, un, pat neraugoties uz to, ka viena no nākamā gada prioritātēm ir tieši tehnisko palīglīdzekļu pieejamība cilvēkiem, bāzes finansējums plānots mazāks nekā šogad kopumā piešķirts.
Jāatgādina, ka tehniskie palīglīdzekļi ir ierīces, kas atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Tie ir ratiņkrēsli, spieķi, kruķi, surdo- un tiflotehnika, ortozes un protēzes, pašaprūpes palīglīdzekļi un daudzas citas lietas. Tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta finansējumu var saņemt personas ar ilgstošiem vai nepārejošiem traucējumiem. Daudzus gadus Latvijā tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti trūkst finansējuma.
“Nav noslēpums, ka izsniegto un saņemto tehnisko palīglīdzekļu skaits cieši saistīts ar piešķirto finansējumu,” nenoliedz Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Pašlaik tehniskos palīglīdzekļus nodrošina trīs organizācijas - nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, Latvijas Neredzīgo biedrība (cilvēkiem ar redzes traucējumiem) un Latvijas Nedzirdīgo savienība (cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem). Pēc A. Dūdiņa teiktā, ik pa laikam piešķirtais papildu finansējums ļauj mazināt rindas, tomēr ilgstoši neatrisināta problēma ir bāzes finansējuma tehniskajiem palīglīdzekļiem stabils pieaugums. Tieši tas neļauj būtiski samazināt rindas.
“Atšķiras arī rindu samazinājums pēc dažādiem palīglīdzekļiem - redzam, ka “Vaivaru” Tehnisko palīglīdzekļu centra rinda mazinās, cilvēku vajadzības varam apmierināt arvien vairāk, tāpat rinda samazinās arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, savukārt personām ar redzes traucējumiem rinda kļūst garāka,” stāstīja A. Dūdiņš. Viens no izskaidrojumiem ir tāds, ka neredzīgajiem vai vājredzīgajiem cilvēkiem parādījušies tehnoloģiski jauni palīglīdzekļi, un cilvēki vēlas saņemt jaunos, tāpēc rinda nemazinās. Tomēr jebkurā gadījumā būtiska loma, lai visi cilvēki, kuriem nepieciešams tehniskais palīglīdzeklis, saņemtu to laikus, ir tieši valsts budžeta finansējums.
Labklājības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka 2020. gadā tehniskos palīglīdzekļus saņēma kopumā gandrīz 20 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa tos saņēma “Vaivaru” rehabilitācijas centrā (vairāk nekā 12 000 cilvēku ar invaliditāti). Tehniskos palīglīdzekļus saņēma arī vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku ar dzirdes traucējumiem un trīs tūkstoši personu ar redzes traucējumiem. Aldis Dūdiņš norāda, ka 18 procenti no šiem cilvēkiem tehniskos palīglīdzekļus saņēmuši steidzamības kārtā.
Aktuālā Labklājības ministrijas informācija liecina, ka
pašlaik rindā pēc jauna tehniskā palīglīdzekļi gaida vairāk nekā 6000 cilvēku
- vienlīdz liels skaits rindā gaidošo ir uz “Vaivaru” nodrošinātajiem palīglīdzekļiem un surdotehniku, proti, tehniskajiem palīglīdzekļiem nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām. A. Dūdiņš norādīja, ka vislielākā rinda ir pēc dzirdes aprātiem - tie jāgaida pat desmit mēnešus. Savukārt pārvietošanās tehniskie palīglīdzekļi jāgaida vidēji četrus mēnešus. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka rindā gaidošo personu skaits tomēr samazinās, tas nozīmē, ka cilvēki patiešām nepieciešamos palīglīdzekļus saņem ātrāk. “Ideālā variantā būtu jāpalielina bāzes finansējums tehniskajiem palīglīdzekļiem, lai samazinātu šīs rindas,” atzīst A. Dūdiņš.
Tomēr līdzšinējā prakse liecina, ka rindu mazināšanai valsts izlīdzas ar papildu finansējuma piešķiršanu, nevis sistemātisku naudas palielinājuma plānojumu. Tā notiks arī šogad.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sandra Strēle Neatkarīgajai pastāstīja, ka šā gada tehnisko palīglīdzekļu kopējais finansējums plānots 6,6 miljoni eiro. “Plānojam pārdalīt šā gada finansējumu, lai mazinātu personu gaidīšanu rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, bet precīzas summas, kas tiks pārdalītas, vēl nav zināmas,” saka S. Strēle.
Labklājības ministrija lūgusi papildus piešķirt aptuveni 1,5 miljonus eiro rindu mazināšanai. A. Dūdiņš norāda, ka šis jautājums vēl ir “iestrēdzis” Finanšu ministrijā, bet ir cerība uz pozitīvu atbildi. Labklājības ministrijas dati liecina, ka nākamgad tehnisko palīglīdzekļu budžets atkal ieplānots mazāks, proti, 6,5 miljoni eiro. S. Strēle gan stāsta, ka Labklājības ministrija kā vienu no ministrijas politiskajām prioritātēm ir virzījusi tieši tehnisko palīglīdzekļu finansējuma palielināšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir arī iekārtas ilgstošai skābekļa terapijas nodrošināšanai (skābekļa koncentratori), bet “par šo jautājumu vēl jālemj Saeimā, izskatot 2022. gada budžetu”.
Reālās tehnisko palīglīdzekļu budžeta vajadzības gan ir daudz lielākas - gadā, lai būtiski mazinātu rindas un uzlabotu šo sistēmu, nepieciešami vismaz 13 miljoni eiro. Izskatās, ka tas pagaidām ir nereāls sapnis. Rehabilitācijas centra “Vaivari” vadītāja Anda Nulle atzīst: “Ja nebūs atbilstoša finansējuma, ir pilnīgi vienalga, kas rakstīts noteikumos - ja cilvēks netiks pie tehniskā palīglīdzekļa, tad neapmierinātība būs.”
=
