Iztikas minimums ne tikai ieguvis jaunu nosaukumu – mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets, bet arī jaunu piepildījumu, proti, paša groza piepildījumu. Dažādām sabiedrības grupām izdevumu budžets būtiski atšķiras.
Vienam darbspējīgam iedzīvotājam Rīgā tas ir 423,27 eiro, bet viena pensionāra mājsaimniecībai laukos - 362 eiro. Tomēr jāuzsver, ka šis mājsaimniecības budžeta rādītājs nav tieši saistīts ar ienākumu līmeni, kāds būtu nepieciešams iztikai, bet drīzāk kalpos kā atskaites punkts sociālās politikas izstrādē.
Jāatgādina, ka iztikas minimumu pārtrauca aprēķināt pirms nepilniem desmit gadiem. Galvenais iemesls, pēc ekspertu domām, bija tāds, ka šis rādītājs vairs neatbilst reālajai dzīvei, jo tā aprēķināšanā izmanto novecojušu metodiku, kā arī nebija skaidrs, kur šo rādītāju izmantot. Vai pēc tā aprēķināt ikdienas izdzīvošanai nepieciešamos ienākumus vai vienkārši, apskatot iztikas minimuma apmēru, secināt, es dzīvoju virs vai zem šī minimuma.
Iztikas minimumu sāka aprēķināt 1991. gadā, lai kompensētu straujo cenu kāpumu. Līdz 1996. gadam tas bija sasaistīts ar sociālo palīdzību. Taču pēc 1996. gada, kā norāda pētnieki, iztikas minimums bija tikai statistiska mēraukla, lai veiktu salīdzinājumus ar citiem indikatoriem. Kopš 2014. gada iztikas minimums vairs netiek aprēķināts, un tas ir saturiski novecojis, tāpēc nevar kalpot par mērauklu salīdzinājumiem.
Skatoties pasaules datus, Latvija ir to valstu vidū, kur ir visaugstākie tautas attīstības rādītāji (37. vieta no 189 valstīm pēc 2019. gada datiem), bet iedzīvotāji par normu uzskata dažu “attīstīto valstu” dzīves standartu, kas ir vēl augstāks (to apliecina arī pētījumu dati, cik cilvēkam mēnesī būtu nepieciešams, lai normāli dzīvotu, un 2021. gadā šie ienākumi ir tuvu 1500 eiro mēnesī). Izstrādājot jaunu indikatoru, kā standarts bija jāizvēlas iespēja cilvēkiem pildīt savas sociālās lomas, nevis izdzīvot, un bija jāņem vērā sabiedrības viedoklis par to, kādi izdevumi ļauj pildīt šīs sociālās lomas, gan arī objektīvi indikatori.
Labklājības ministrija piesaistīja ekspertus, lai izstrādātu jaunu metodoloģiju, ņemot vērā aktuālās minimālā patēriņa normas Latvijā. Valdība vienojās noteikt diferencētu “iztikas minimumu” dažādām mājsaimniecībām, jo bija skaidrs, ka šāds minimuma ir cits ģimenei ar vairākiem bērniem, senioram, kas dzīvo viens pats, vai ģimenei bez bērniem. Aptuveni trīs gadus sadarbībā ar ekspertiem, tostarp no Pasaules bankas, tapa jaunais rādītājs, kurš turklāt ieguva arī jaunu nosaukumu, uzsverot nevis ienākumus, bet izdevumu budžetu.
Labklājības ministrija iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu. Tas ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām - un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka mājsaimniecību relatīvo
izdevumu budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.
Arī summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī. Piemēram, mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets vienam darbspējas vecuma cilvēkam Rīgā ir 423,27 eiro mēnesī, viena pensionāra mājsaimniecībai laukos - 362,41 eiro mēnesī, ģimenei ar vienu bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kura dzīvo citā pilsētā, nevis Rīgā, šis budžets ir 797,64 eiro mēnesī.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka jauno rādītāju varētu saukt par “Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni”, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīgs kā analītiska vērtība. Ministrs arī uzsvēra, ka mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetam nav tiešas saistības ar konkrētiem lēmumiem par sociālajiem pabalstiem un minimālo pensiju. “Šis rādītājs ir vēlamais novērtējums dažādu tipu mājsaimniecībām - izdevumu grozs, lai novērtētu mūsu sociālās sistēmas adekvātumu,” jauno rādītāju skaidro ministrs.
Labklājības ministrijā skaidro, ka šis ir vienīgais rādītājs, kas atspoguļo reālos, pašreizējos sociālekonomiskajai situācijai atbilstošus mājsaimniecību izdevumus jeb patēriņu. Pētnieki, kuri rēķināja šos izdevumus, vērtēja ne tikai skaitļus un aprēķināja pārtikas iztikas grozu, bet iesaistīja cilvēkus, kuri raksturoja savas ģimenes situāciju, stāstot gan par saviem faktiskajiem izdevumiem dažādām vajadzībām, gan vēlmēm atbilstoši viņu izpratnei par pieņemamu dzīves līmeni.
Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir rādītāju kopums, kas izveidots, lai novērtētu esošo rīcības politiku adekvātumu, un kalpos par atskaites punktu dažādu ar ienākumiem un izdevumiem saistītu politiku izstrādē. Šāds rādītājs nepieciešams arī saskaņā ar valdības jau 2014. gadā apstiprināto koncepciju par minimālā ienākuma līmeni. Viens no koncepcijas uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.
Pētījumu īstenoja personu apvienība “Projektu un kvalitātes vadība” un pētījumu centrs “SKDS” sadarbībā ar zinātnisko institūtu “BIOR”, kas izstrādāja pārtikas groza saturu.
