Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro līdz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju jeb 7 200 eiro statistiski vidējai 2,26 cilvēku ģimenei.
K. Kariņa valdība vakar, 12. oktobrī pabeidza darbu pie pēdējā valsts gada budžeta, par kuru tai pilna atbildība. Tas ir projekts 2022. gada budžeta likumam. Nākamā gada rudenī jānotiek Saeimas pārvēlēšanai, kas pēc likuma paredz arī valdību nomaiņu. Tagadējās valdības pienākumos ietilpst atstāt mantojumā sagataves 2023. gada budžeta likumam, kuras cita Saeima un valdība varēs izmantot vai neizmantot atkarībā no vēlēšanu rezultātiem. Nav juridisku šķēršļu, lai K. Kariņš nedrīkstētu valdības vadīšanu pārņemt pats no sevis, ja politiķi tādā veidā varēs iztulkot savu vēlētāju gribu. Nesenā pagātnē trīs Latvijas valdības valdības pēc kārtas ir vadījis Valdis Dombrovskis, kurš pielabināja vēlētājus, palielinot valsts parādu no 6,9 miljardiem eiro 2009. gada sākumā līdz 9,1 miljardam 2013. gada beigās, kas aptuveni sakrīt ar V. Dombrovska valdību pastāvēšanas laiku.
Kā redzams, K. Kariņš ir bijis daudz dāsnāks par V. Dombrovski. Vai cilvēkiem jābalso par K. Kariņu, lai naudas aizņemšanās un dāļāšana turpinātos vēl daudzus gadus? Vai tas ir iespējams? Nākamā gada budžetu pavadošie dokumenti signalizē, ka tas nebūšot iespējams. Proti, 2023. gadam iezīmēts parāda pieaugums no 17 līdz 17,3 miljardiem eiro. Tāds pieaugums jau būs tuvs nullei, ja salīdzina ar to, kā valsts šķiežas ar aizlienētu naudu šogad un šķiedīsies vēl arī nākamajā gadā.
Šī gada prakse rāda, ka valsts budžeta likumam lielas nozīmes nav, jo valdība aizņemas un sadala aizlienētu naudu bez budžeta likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Kā rakstīts vienā no 2022. gada budžeta likuma paketē ievietotajiem skaidrojumiem, “atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā varētu sasniegt 2,9 miljardus eiro jeb 9,3% no IKP, kas ir divreiz augstāks nekā plānots budžeta likumā. Augstu deficītu nosaka apjomīga Covid-19 atbalsta pasākumu pakete, kuras ietekme šim gadam ir novērtēta 2,2 miljardu eiro jeb 6,9% no IKP apmērā.” Citā skaidrojumu sadaļā atgādināts, ka “saskaņā ar “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu”, lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.” Citiem vārdiem sakot, ļoti maza nozīme būs tam, cik skaļi turpmākajās nedēļās par 2022. gada budžetu strīdēsies un par ko nobalsos Saeimas deputāti, jo reāli naudu sadalīs pat ne valdība ar K. Kariņu, bet Finanšu ministrija ar Jāni Reiru priekšgalā.
Nākamajam gadam nevajadzētu atšķirties no šā gada, jo “vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek prognozēts 1,6 miljarda eiro jeb 4,8% no IKP apmērā. Arī nākošgad saglabājas ar Covid-19 saistītais atbalsts, valsts un pašvaldību līmenī turpinot realizēt augstas gatavības projektus, kā arī nodrošinot finansējumu vakcīnu iegādei. Atbalsta ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu nākošgad tiek novērtēta 263 milj. apmērā”. Proti, budžeta deficīts tiek plānots līdzīgi kā šim gadam un nav pazīmju valdības apņēmībai šajā deficīta noturēties. Tiklīdz atradīsies iemesli tērēt vairāk, tā valdība arī tērēs vairāk.
Lielu daļu no Latvijas valsts izdevumiem sedz ne tikai parādi, bet arī Eiropas Savienības dāvinājumi savai relatīvi trūcīgajai dalībvalstij. No milzīgā valsts 2022. gada budžeta dokumentu blāķa īpaši atzīmējama ir šāda cerība:
“Sagaidāms, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi turpinās pieaugt 2022. gadā, bet tālāk vidējā termiņā sasniegs vēl vēsturiski nepieredzētus līmeņus, jo paralēli norisināsies gan 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektu noslēgšana, gan aktīvā fāzē būs 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektu īstenošana, gan arī Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī “Rail Baltica” projektu īstenošana.”
Finanšu ministrija ar Valsts kasi pauž, ka finansēt valsts budžeta deficītu nekādu grūtību nebūs: “Attiecīgi nepieciešamais finansējums kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai, t.sk. Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai, tika nodrošināts, emitējot valsts parāda vērtspapīrus finanšu tirgos un aizņemoties resursus no starptautiskajām institūcijām.”
Valsts parāda struktūrā joprojām lielāko īpatsvaru veido ārējais parāds, sasniedzot 81% no kopējā valsts parāda. Savas starptautiskās saistības Latvija gatava pildīt tik ilgi, kamēr tai izdosies dzēst vecās obligācijas u.c. prasījumus ar jaunām obligāciju emisijām par lielākām summām. Pagaidām nav problēmu aizņemties, lai atmaksātu gan aizņēmuma pamatsummas, gan procentus. Nākamajā gadā procentos būs jāsamaksā 166 miljoni eiro.
