Turīgo apdāvināšana CO2 mazināšanai – neadekvāti dārga

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Valdības plānā dāvināt turīgiem ļaudīm nodokļu maksātāju naudu jaunas automašīnas iegādei trūkst vienas sadaļas – aprēķina, kā šī dāvana sekmēs dāvinājuma mērķa sasniegšanu, proti, Latvijas dekarbonizāciju un cik tad galu galā izmaksās CO2 emisiju samazināšana, Latvijas autoparku papildinot ar 2222 jaunām elektromašīnām. Izrādās, ka šīs izmaksas ir grandiozas – 364 euro par vienu tonnu CO2.

Neatkarīgās uzmanību uz šo nesaimnieciskumu vērsa Andis Vaičulis - vides eksperts, kurš profesionāli nodarbojas ar emisiju aprēķiniem. Šim avotam var uzticēties, jo iepriekš viņa aprēķini kalpoja par pamatu, lai valdība grozītu “Noteikumus par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija kļūdaini sarēķinājusi koksnes radītos izmešus mazajās katlumājās. Vaičulis pamanīja, ka valdība malku pataisījusi kaitīgāku par oglēm, Neatkarīgā nopublicēja, ka “Emisiju pārrēķinu dēļ iespējams apkures sadārdzinājums”,un brāķis noteikumos zibenīgi tika labots.

Dekarbonizācija ar elektrifikāciju

Šobrīd līdzīga situācija veidojas attiecībā uz valdības plānu subsidēt elektroauto iegādi. Neatkarīgā jau vēstīja, ka

“Valdība apdāvinās turīgus ļaudis” https://neatkariga.nra.lv/izpete/356482-valdiba-apdavinas-turigus-laudis līdz pat 4500 eiro apmērā. Tikai vides ministrijas aprēķini šai reizē nav vis kļūdaini, bet tādu nav vispār. Ieguldīto līdzekļu atdeve nospraustā mērķa - CO2 samazināšanas - sasniegšanai netiek rēķināta.

Galvenais dokuments, kas pamato ieceri iztērēt 10 miljonus eiro elektroauto piemaksās, ir VARAM sagatavotais un valdībā atbalstītais informatīvais ziņojums “Par atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei”. Tajā apkopoti dažādi fakti par transporta sektoru, kas ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas emisijām. Savukārt autotransports ir lielākais emisiju avots transporta sektorā. Un “kaut arī transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu, kopumā nākotnē transporta sektora dekarbonizācija lielā mērā būs saistīta tieši ar tā elektrifikāciju”.

Ko neuzrakstīja Kašs un Plešs

Tālākajā tekstā ziņojuma autors Raimonds Kašs un tā parakstītājs - ministrs Arturs Toms Plešs tiek līdz nepieciešamā finansējuma aprēķinam ar vieglo bateriju darbināmo elektrotransportlīdzekļu (BEV) īpatsvara palielināšanai kopējā autoparkā:

“Pieņemot, ja atbalsts BEV iegādei ir 4500 euro apmērā, lai sasniegtu 1% BEV daļu pasažieru transportlīdzekļu kopējā bilancē, būtu nepieciešami ~ 27 miljoni euro.” Valdība piekritusi atvēlēt 10 miljonus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno organizēt atklāto projektu iesniegumu konkursu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā - bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei”, un ļoti būtiska nianse: “Konkursa mērķis ir veicināt SEG emisijas samazināšanu.” Taču nekur ziņojumā nav rakstīts, cik lielā apmērā siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks samazinātas. Lai gan tā nav nekāda augstākā matemātika. Vides eksperts Andis Vaičulis konstatē acīmredzamo:

“Tiek pieņemti plāni, izdalīti līdzekļi, bet beigās paši nezina, cik efektīvi nauda tiks ieguldīta mērķa, proti, CO2 emisiju samazināšanas sasniegšanai.” Visticamāk, šādi aprēķini, ja arī ir veikti, netiek publicēti, jo pierāda, ka elektroauto subsidēšana ir absolūti nesaimniecisks pasākums.

Cik tad izmaksās 1 tonnas CO2 emisiju samazināšana, veicinot/dotējot elektroauto?

Anda Vaičuļa aprēķins

“Izdarīsim darbu VARAM vietā. Aprēķināsim tikai CO2 emisiju samazinājumu, kas rodas, lietojot elektroauto. Neņemsim vērā auto ražošanas CO2 emisijas, kas elektroauto ir lielākas nekā parastam auto.

Aprēķina algoritms ir sekojošs:

1) nosakām, cik daudz CO2 emitē dīzeļdegvielas automašīna;

2) nosakām, cik daudz CO2 emitē elektroauto;

3) aprēķinām CO2 emisijas samazinājumu, lietojot elektroauto;

4) aprēķinām 1 tonnas CO2 samazināšanas izmaksas.

Izmantosim CSDD datus. Pieņemsim, ka jauns auto ar dīzeļdzinēju patērē 7 l uz 100 km, CO2 emisijas ir 185 g CO2 /km.

Elektroauto elektrības patēriņu pieņemsim 150 Wh/km, kas ir viens no zemākajiem elektrības patēriņiem. Elektrības saražošanas CO2 emisijas Latvijā ir 0,15528 t CO2/MWh. Elektroauto CO2 emisijas sanāk 23 g CO2/km. Izskatās labi - 8 reizes mazāk. Lietojot elektroauto, emisijas samazinās par 162 g CO2/km. VARAM ziņojumā plānots, ka elektroauto gadā jānobrauc vismaz 15 000 km. Gada laikā emisijas samazinās par 2,43 t CO2 Pieņemot auto lietošanas laiku 10 gadi, pēc kuriem var nākties mainīt bateriju, tad auto dzīves laikā CO2 samazinājums būs 24,3 t.

Sanāk, lai samazinātu 24,3 t CO2 emisiju, VARAM plāno piemaksāt 4500 euro. Par 1 tonnu CO2 emisiju samazināšanu tiks samaksāts 185 euro. Šī ir redzamā daļa, tiešais atbalsts, bet ir arī netiešais atbalsts neiegūtā akcīzes nodokļa veidā. 10 gados auto ar dīzeļdzinēju patērēs 10,5 m3 dīzeļdegvielas. Dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis ir 414 euro par 1000 litriem. Budžeta zaudējumi sanāk 4347 euro 10 gados.

Kopējās CO2 samazināšanas izmaksas (tiešais atbalsts auto iegādei un netiešais atbalsts neiekasētā akcīzes nodokļa veidā) ir 364 euro/t CO2.”

Nelietderīgs pasākums CO2 mazināšanai

Andis Vaičulis savā aprēķinā nav iekļāvis privātās investīcijas, tikai publiskos līdzekļus. Ar visu valsts atbalstu jauns elektroauto maksās vismaz par kādiem desmit tūkstošiem dārgāk nekā parasts auto ar iekšdedzes dzinēju. Ņemot vērā arī šīs izmaksas, CO2 samazināšanas pasākums, ieguldot naudu 2222 elektroautomašīnās, būs neadekvāti dārgs. Eksperts atzīst, ka līdztekus šiem aprēķiniem būtu jāņem vērā arī tas, ka izdevumi par elektrību ir mazāki nekā par dīzeļdegvielu. Var diskutēt arī par citiem pieņēmumiem. Piemēram, ka elektroauto akumulatori strādās 10 vai vairāk gadu, un varbūt ir vēl kādi citi faktori. “Tomēr svarīgākais ir tas, ka sabiedrības nauda ir jātērē efektīvi un lietderīgi. To iespējams pierādīt, tikai sniedzot aprēķinus par to, cik maksās 1 t CO2 emisiju samazināšana. Šobrīd elektroauto iegādes subsidēšana, izskatās, būs viens no dārgākajiem un nelietderīgākajiem pasākumiem.”

Izpēte

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izsludinājusi konkursu mežsaimniecisko darbu veikšanai 2025.–2027. gadā un aicina potenciālos pakalpojumu sniedzējus līdz 26. jūlijam pulksten 10.00 iesniegt savus piedāvājumus. Pieteikties darbam aicināti gan esošie, gan potenciālie meža darbu veicēji ar mežkopības darbu pieredzi vai bez tās.