Ir sākušās ikgadējās militārās mācības “Namejs” – lielākās un komplicētākās, kādas tiek organizētas Latvijā, gan no operāciju dažādības un intensitātes, gan iesaistīto resursu viedokļa. Šogad mācības īpaši svarīgas ar to, ka scenārijā izspēlētais hibrīdapdraudējums ir pavisam reāls Baltkrievijas un Krievijas izprovocētās migrantu krīzes dēļ.
Ikdienā armija savu darbu dara diskrēti, un tikai retu reizi karavīri iet laukā no saviem poligoniem, štābiem, bataljoniem un šautuvēm. Bet, kad tas notiek, jārēķinās ar lielu troksni un neierastiem skatiem. Ir jāpārbauda, kā valsts aizsardzības plāni darbojas reālajā dzīvē un reālajā vidē, kur X stundā notiks karadarbība.
Kā vēsta Nacionālie bruņotie spēki, mācības norisinās divās fāzēs - pirmā jau sākusies augusta nogalē un turpinās septembra pirmajā pusē - tiek trenētas darbības hibrīdapdraudējuma apstākļos, tātad situācijā, kad plaša karadarbība vēl nenotiek. Tāpēc kopā ar armiju un zemessardzi mācībās iesaistīti arī iekšlietu dienesti - policija, robežsardze un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Tas atbilst arī reālajai situācijai pašlaik uz valsts austrumu robežas, kur operācijas vadība joprojām ir Valsts robežsardzes rokās, bet armija pilda atbalsta funkciju. Ja šādi lokāli incidenti no hibrīdfāzes pāraugtu reālā konvencionālā karadarbībā, kur ir skaidrs pretinieks un uzbrukuma fronte, tad vadību pārņemtu armija. Šāda konvencionālā apdraudējuma scenārijs tiks izspēlēts septembra otrajā pusē.
Aktīvākās darbības pilsētvidē un ārpus Ādažu un reģionālajiem poligoniem “Namejā” notiks tieši šonedēļ - no 6. līdz 12. septembrim. Militārās darbības būs vērojamas Rīgā un galvaspilsētai piegulošajos novados, arī Jelgavā, Kuldīgā, Dobelē, Ventspilī, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Preiļos, Daugavpilī, Rēzeknē un citviet Latvijā. Mācību laikā militārās tehnikas un personāla pārvietošanās ir iespējama jebkurā vietā Latvijas teritorijā. Gan sauszemē, gan gaisā, gan ūdenī. Kopumā mācībās piedalās 10 000 karavīru un zemessargu. Tai skaitā arī 615 Latvijā dislocētie NATO kaujas grupas vieskaravīri. Bet kopējais “Namejā” iesaistīto cilvēku skaits ir daudz lielāks, ne tikai uz iesaistīto iekšlietu dienestu un ātrās palīdzības mediķu rēķina. Atbilstoši visaptverošās aizsardzības konceptam - valsts aizsardzībā un mobilizācijā jāiesaistās plašai sabiedrībai, arī pašvaldībām un privātiem uzņēmumiem. Tāpēc lielāka un mazāka mēroga incidenti un krīzes pašlaik tiek izspēlētas arī civilās institūcijās, iestāžu un uzņēmumu birojos.
Tik lielas mācības nozīmē, ka iedzīvotājiem jārēķinās ar ikdienā neierastām situācijām un arī zināmām neērtībām. Pirmkārt, iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi saistībā ar intensīvu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem. Militārās tehnikas kolonnas brauc salīdzinoši lēni. Tās pavada Militārā policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt. Autovadītājiem šādās situācijās jābruņojas ar pacietību.
Otrs lieta, ar ko mācību laikā jārēķinās iedzīvotājiem, ir karošanas imitācija. Karavīri patrulēs, ierīkos slēpņus, patruļbāzes un kontrolpunktus, kā arī veiks dažādus citus mācību uzdevumus. Tas viss notiks uz ceļiem, ielās, dzīvojamo māju pagalmos, vairāk un mazāk apdzīvotās vietās. Šādās izspēlēs, protams, pienāk arī kontakta jeb sadursmes brīži, kad labie spēki apkaro sliktos. Tad ir liels troksnis, apkārt šauj, kaut kas sprāgst, ievainotie kliedz, papildspēki skrien, kara mašīnas brauc, un, no malas raugoties, tas viss izskatās agresīvi un biedējoši.
Var gadīties arī, ka visas šīs darbošanās laikā kaut kas tiek salauzts, kaut kas sabojāts, kādi krūmi un stādījumi izbraukāti. Taču armija pēc mācībām vienmēr visu sakopj un, ja nepieciešams - arī kompensē nodarīto skādi.
Redzot karadarbības imitāciju - karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās, iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties. Protams, ieroči ir īsti, taču mācību laikā ārpus poligoniem tiek izmantota tikai mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi. Tie rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību. Tomēr jebkurā gadījumā piesardzība ir jāievēro. Redzot aktīvu karošanu, nav ieteicams doties notikumu epicentrā, kaut vai tāpēc, lai nesaelpotos dūmus, bet, atrodot mācību vietās nezināmus priekšmetus, tos ir aizliegts aiztikt vai pārvietot. Citādi nobruks viss scenārijs, iespējams, ies vaļā blīkšķis.
To, ka visā Latvijā septembrī notiek gada lielākie militārie manevri, īpaši lietderīgi ir darīt zināmu gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri dzīvo no Latvijas atrautā realitātē - Krievijas informatīvajā telpā. Nē, Latvijā nav sācies karš. Pagaidām nav arī skaidru pazīmju, ka valstī būtu ienākuši tā dēvētie zaļie cilvēciņi. Lai gan drošības dienesti atzīst, ka valstī tādi var būt ielaisto nelegālo migrantu vidū. Radikālie islāmisti, personas ar naidīgiem nolūkiem, teroristi. Un šīs krīzes avots ir naidīgas valstis otrpus Latvijas austrumu robežas. Tāpēc Latvija armijai jāuztur un jāpilnveido savas militārās spējas, jātrenē dienestu savstarpējā sadarbība. Tāpēc dienu no dienas jāgatavojas X stundai, lai tāda nekad nepienāktu, bet - ja pienāktu, tad ar iespējami mazāku kaitējumu mūsu valstij un ar iespējami lielāku - agresoram. Kā vēsta Senās Romas kara doktrīna -
Si vis pacem, para bellum (Gribi mieru - gatavojies karam).
