Mazāk nekā gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām 13. Saeimas pilnvaroto valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ir pārņēmusi atklāsme, kā beidzot tomēr sākt pildīt valdības deklarācijā ierakstīto, ka “mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos”.
K. Kariņam nav paveicies būt par valdības un - lielā mērā - valsts seju daļā no desmitgades, kurā jaundzimušo skaits samazināsies uz pusi no 20 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem bērnu gadā. Valdību deklarācijās, turpretī, nākas ierakstīt, ka “mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos”. Tas ir citāts no K. Kariņa valdības deklarācijas, kas tikai ar vārdu un frāžu kārtību atšķiras no visu iepriekšējo valdību deklarācijām. Mazāk nekā pēc gada šīs frāzes nāksies pārcelt uz 14. Saeimas priekšvēlēšanu lozungiem un tālāk uz nākamās valdības deklarāciju, ignorējot to, ko par dzimstību jeb tās trūkumu ziņo un ziņos Centrālā statistikas pārvalde.
Dzimstības samazināšanās būtība ir potenciālo māšu skaita samazināšanās kopš kopš 2017. gada, kas stingri piesaistīts dzimstības maksimumam 1987. gadā. Toreiz reģistrētie 42 135 jaundzimušie ir Latvijas rekords 20. gadsimtā un līdz šim laikam. Tādējādi radās lielākais potenciālo vecāku skaits, kas pirmām kārtām attiecas uz sievietēm.
Tiklīdz 1987. gadā dzimušās meitenes pārsniedza 30 gadu vecumu, pēc kura daba dzimstību ierobežo daudz efektīvāk, nekā cilvēki ar savām kaprīzēm, zinātni un naudu spēj šos ierobežojumus apiet, tā dzimstība Latvijā sāka samazināties strauji un nepielūdzami.
Jo iepriekš potenciālo vecāku skaits bija 11 gados sarucis vairāk nekā uz pusi no jau minētā rekorda 1987. gadā līdz antirekordam ar 18 410 jaundzimušajiem 1998. gadā. Valdību vadītāju plejādē šā antirekorda sasniedzēju godu dala Vilnis Bresis, Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Māris Gailis, Andris Šķēle un Guntars Krasts.
Īsi pirms gadsimtu mijas dzimstības kritums pārgāja svārstībās ar vairākiem augšupejas posmiņiem divu iemeslu dēļ. Jā, dzīve Latvijā tik tiešām stabilizējās uz vairākiem periodiem pa vairākiem gadiem katrā. Bet galvenais, ka potenciālo vecāku kļuva vairāk proporcionāli dzimstības pieaugumam pagājušā gadsimta 80. gados. Šī pieauguma efekts slīdēja laikā uz priekšu atbilstoši mātes vidējā vecuma pieaugumam no mazliet virs 20 gadiem Latvijas Republikas atjaunošanas brīdī līdz mazliet virs 30 gadiem pašlaik. Tālāk daba novirzīties no tās noteikumiem cilvēku dzimumam neļauj un jaundzimušo kopskaits krīt kā akmens.
Tagad katru gadu piedzimst un turpmākajos gados piedzims par tūkstoti bērnu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Māris Kučinskis simbolizē dzimstības samazināšanos no 21,9 tūkstošiem 2016. gadā līdz 19,3 tūkstošiem 2018. gadā, bet K. Kariņš turpina iesākto ar 17,5 tūkstošiem jaundzimušo pagājušajā gadā un 8 351 bērnu šā gada sešos mēnešos. Statistiķi precizē, ka tas ir par 606 jaundzimušajiem mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Šādu datu optimistiskā apstrāde sola 8 351x2=16 702 jaundzimušos šogad, bet pesimistiskā - tikai 17 552- (606x2)=16 340 jaundzimušos. Nākamajā gadā K. Kariņš droši vien izpildīs grēkāža lomu un tiks nomainīts, nododot pēctecim valsti, kur gadā piedzimst ne vairāk kā 15 tūkstoši bērnu.
Politiķiem ar K. Kariņu priekšgalā tomēr ir jārāda, it kā viņi būtu spējīgi kaut ko darīt un dara, lai dzimstību palielinātu, jo to viegli saprast, cik ātri iznīks tauta un valsts, ja katros 30 gados jaundzimušo skaits samazinās uz pusi. Lūk, kāda atklāsme piemeklējusi 13. Saeimas pilnvarotu valdības vadītāju (attēlā) mazāk nekā gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Šī ir viņa atbilde Neatkarīgajai par neatbilstību starp valdības deklarācijā ierakstīto un statistiķu apliecināto:
- Valsts ilgstoša pieeja demogrāfijai ir bijusi nemērķēti pabalsti ģimenēm. Nenoliedzami tas ir atspaids ģimenes budžetam, bet tas nav uzlabojis dzimstības rādītājus. Manuprāt, vajadzētu mainīt uzsvaru no pabalstiem uz bērnudārzu un mājokļu pieejamību, kas kopā ar valsts ekonomisko stabilitāti un pieejamām, labi apmaksātām darba vietām būtu efektīvāks veids, kā sasniegt vēlamo mērķi.
Ko valdības vadītājs ar savu atklāsmi iesāks mazāk nekā gadu pirms Saeimas vēlēšanām? Iekļaut 2022. gada valsts budžetā pabalstu atcelšanu tagad jau būtu lieki, jo pabalstus tik un tā noēdīs inflācija. Taču šī paša iemesla dēļ nav ne ziņas, ne miņas par “valsts ekonomisko stabilitāti un pieejamām, labi apmaksātām darba vietām” ārpus augstākās šķiras ierēdņiem, kovidafēru dalībniekiem, OIK un būvnieku karteļu vadītājiem u.tml. ļaužu grupiņām. Turklāt uzkrītoši liela bērnu skaita caurmērā nav arī šādiem cilvēkiem.
Izrādās, ka K. Kariņš nolēmis atstāt mantojumā ne tikai strauji dilstošu dzimstību, bet arī “Bērnu, jaunatnes un ģimeņu atbalsta politikas 2021-2027 pamatnostādnes”, kas 2021. gada rudenī joprojām ir tapšanas procesā. “Tieši tur atspoguļosies konkrēti pasākumi un rīcība, lai veicinātu tautas ataudzi,” sola pie šāda dokumenta tapšanas norīkotais Pārresoru koordinācijas centrs.
Dzimstību veicinošo pasākumu plānošanu tajā virza ekspertu sadarbības platforma “Demogrāfisko lietu centrs”, kura vadītājs jeb seja ir Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks. Vēl viena institūcija ir Demogrāfisko lietu padome, kas šā gada 12. martā iepazinusies ar I. Parādnieka sagatavotu prezentāciju “Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu 4. mērķis - tautas ataudze Latvijā”. Paša attieksmi pret sava padomnieka darbiem un darbu rezultātiem K. Kariņš izpaust izvairījās, bet ar prezentāciju dalījās. Kaut vai viens fragments no šā sacerējuma pietiekami izteiksmīgi atklāj, ar ko I. Parādnieks (attēlā) nodarbojas:
- Stratēģija tiek izstrādāta kā uz pierādījumiem balstīta politika, nodrošinot:
Situācijas analīzi un problēmjautājumu strukturēšanu;
Esošo pētījumu rekomendāciju un starptautiskās labās prakses apkopošanu;
Papildus pētījumus un aptaujas;
Piedāvāto risinājumu apspriešana ekspertu starpā.
Stratēģijā tiks ietverti gan detalizēti risinājumi, gan noteikti virzieni, kuru detalizēta izstrāde turpmāk veicama...
Te nav ko piebilst tam, kā šādus rakstus un arī runas jau raksturojis Bens Latkovskis: “Par bezjēdzīgu vārdu virknēšanu pusmiljons eiro”. Kopumā daudz vairāk par pusmiljonu eiro gadu no gada tiek iztērēts arī aiz demogrāfijas lozungiem. Pārresoru koordinācijas centrs, Demogrāfisko lietu centrs ar I. Parādnieku personīgi, Demogrāfisko lietu padome, krietns bariņš it kā ģimeņu un bērnu atbalsta politikas veidošanai pieņemtu ierēdņu Labklājības ministrijā un pašvaldībās, kā arī šo institūciju nolīgtie pētnieki, eksperti vai izpalīgi dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina.
