Katra Latvijas valdība savā dienaskārtībā agri vai vēlu ir nonākusi līdz atziņai, ka Latvijas valstij trūkst vienota tēla, un katra nāk klajā ar vairāk, bet parasti mazāk veiksmīgu vīziju šī tēla izveidei. Premjera Kariņa valdība mēģinās ietirgot pasaulei – pasaules glābšanas misijas, cerot, ka tās kāds pamanīs un tāpēc nāks ieguldīt pie mums naudu. Pirmā misija “Jūra 2030” un tīrs ūdens katram planētas iedzīvotājam gan raisa šaubas arī pašai valdībai.
“Es nevaru iedomāties, ka es stāvēšu un kādam stāstīšu par “Jūru 2030”. Aizmigs cilvēki!” valdības sēdē teica premjers Krišjānis Kariņš, mazinot jaunā Latvijas tēla veidotāja - Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora Kaspara Rožkalna entuziasmu. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs konstatēja: “Ja mums, te sēžot, nepieciešami papildu paskaidrojumi, tas nav labi.” Labi esot kā Igaunijai. Tai ir viens vārds, kas izsaka visu par šīs valsts mērķiem: e-Estonia. Par šādu vienu vārdu vai vienu saukli lielās korporācijas maksājot bargu naudu - miljardus. Latvija gatava maksāt mazāk. Iesākumā pusmiljonu eiro. Bet arī no tā būtu lietderīgi saņemt kaut nelielu atdevi valsts atpazīstamības veicināšanai.
Uz šādas nedaudz skeptiskas nots valdība saskaņoja Ekonomikas ministrijas virzīto ziņojumu, un tagad atliek raudzīties, vai reklāmas, sabiedrisko attiecību un visādu tēlu veidotājiem, kas tiks pie valsts pasūtījuma, izdosies radīt ko atmiņā paliekošu. Sauklis “Baltijas jūra mirst” pats par sevi nav nekas jauns un pilnīgi noteikti nerada pozitīvas asociācijas.
Mēģinājumi iepakot Latviju investoriem pievilcīgā formā ir bijuši dažādi. Latvija ir bijusi “zeme, kas dzied”. Taču mūsu kordziedāšanas tradīcija dižas investīcijas nespēja piesaistīt. Latvija ir bijusi “tuvāk nekā Šveice”, un “Tilts starp rietumiem un austrumiem”, taču banku nozares kapitālā remonta gaitā šis tilts ir sagrauts, un tagad Latvija ir zeme, kurā trešo valstu pilsoņu nauda tiek nacionalizēta, bet banku sektoram ir izteikti negatīvs imidžs, un investori žēlojas par kredītresursu nepieejamību.
Pašlaik Latvija ir “magnētiska”, tomēr šis koncepts ar mirušā “Liepājas metalurga” abreviatūru “Magnetic Latvia” neko diži nemagnetizē.
Jaunajā valsts tēla koncepcijā par bankām vairs netiks runāts, bet ūdens gan tiks liets ievērojamā daudzumā, cerot tādējādi piesaistīt Eiropas Savienības Zilās ekonomikas, “Starfish” un citu programmu naudu. Tur tā galvenā jēga valsts tēla sasaistei ar Baltijas jūru.
Pieeja valsts tēla veidošanai šai reizē patiešām ir atšķirīga no iepriekšējiem mēģinājumiem. Ja citkārt nopelniem bagāti komunikācijas guru pateica priekšā kādu teikumu vai vārdu, un pēc tam ierēdņi centās tam piegudrot klāt saturu, tad šajā mēģinājumā vispirms tiks darīts, un tad šī darīšana izveidos valsts tēlu, ja tiktāl šī samudžinātā ideja vispār tiks attīstīta. Latvijai jākļūst par globālu spēlētāju, iestājoties par visiem svarīgu izaicinājumu risināšanu. Autori to sauc par misiju pieeju. Pirmā pilotmisija “Jūra 2030” izvēlēta tādēļ, ka 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju trūkst tīra dzeramā ūdens. Un piesārņojums ir viens no šī trūkuma cēloņiem. Par Baltijas jūras it kā dramatisko piesārņojumu līdz šim vairāk runāts tieši rudeņos, jo zinātniekiem jāaktualizē šī problemātika, lai tiktu pie nākamā gada pētījumu grāntiem. Tagad par jūras bojāeju runās valsts, lai dabūtu grāntus visai Latvijai. Ja vien šīs runāšanas jēgu izdosies saprast Krišjānim Kariņam. Jūra gan nebūs vienīgā Latvijas misija. Būšot arī citas, bet par tām ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs valdības sēdē vēl nemācēja neko teikt. Taču šīm misijām jāatbilst jaunā vienotā valsts tēla stratēģiskajiem virzieniem. Tie tika izgudroti pērn organizētās radošajās darbnīcās, kas pulcēja kopumā 116 ekspertus - uzņēmējus, akadēmiķus, ierēdņus, žurnālistus, kultūras profesionāļus. Un beigās valsts tēlā ietveramās trīs vērtības un to skaidrojumu apstiprināja valdība.
Lūk, jaunā vienotā valsts tēla pamatā liekamās vērtības un to skaidrojums:
1) “Gatavi izaicinājumiem” (“Ready For Any Challenges”). Latviešu dabā ir radīt un pārsteigt pasauli ar savām idejām, prasmēm un augstajām darba spējām. Savienojot cilvēku zināšanas un prasmes ar tehnoloģiju iespējām un vidi, mēs kļūstam par augstākās raudzes problēmu risinātājiem.
2) “Dažādu pasauļu savienotāji” (“Connecting Worlds Apart”). Latvija ir savienotājs, kas palīdz satikties īstajiem cilvēkiem, lai radītu jaunas, negaidītas kombinācijas. Mēs esam starp jūru un mežu. Starp senām tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām.
3) “Radošu izmēģinājumu platforma” (“Natural Playground”) - Latvija piedāvā iespēju radīt vai pārbaudīt idejas drošos un videi draudzīgos apstākļos. Radīt, testēt un attīstīt neparastākos risinājumus, idejas vai sapņus.
Plašāk šī augstās raudzes risināšana, savienošana un sapņošana aprakstīta informatīvajā ziņojumā “Par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju”.
Taču valsts tēla problēmu risināšana, protams, nebūtu iespējama bez attiecīgu reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņu izstrādes, un te nekāda kavēšanās nenotiek. Nauda jāapgūst, kamēr to dod. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludinājusi vairāk nekā pusmiljonu vērtu iepirkumu par Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi. Konkursā ir saņemti trīs pieteikumi cenu amplitūdā no 525 000 līdz 535 000 eiro, kā arī trīs sūdzības, kuru skatīšana turpināsies līdz septembra vidum.
Konkursa nolikumā noteikts, ka izpildītājs izstrādā Latvijas valsts vienotā tēla stratēģiju, balstoties misiju pieejā un veiktajā pētījumā par esošo Latvijas valsts tēlu. Valsts tēla stratēģija ietver esošās situācijas analīzi, nosaka vidējā termiņā izmērāmus stratēģijas mērķus un uzdevumus, ietver vienotā naratīva izstrādi. Stratēģijas ietvaros izpildītājs izstrādā un iesniedz Latvijas valsts vienotā tēla vadlīnijas un valsts tēla zīmola grāmatu. Bet šo un citu uzdevumu starpā konkursa uzvarētājam būs jātiek galā arī ar tādu uzdevumu, kas vēl nevienai valdībai atjaunotajā Latvijā, Krišjāņa Kariņa valdību ieskaitot, nav bijis pa spēkam:
“Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt.”
Var jau būt, ka par pusmiljonu eiro konkursa uzvarētājs to noskaidros, Latvijas tēlu glīti iepakos ārvalstu investoriem pievilcīgā veidolā, un vēl kaut kā sasaistīs ar mirstošo Baltijas jūru. Lai veicas!
