Vēja un OIK biznesmeņu savaldīšanā nepieciešams iesaistīties valdībai, Saeimai un arī Valsts prezidentam, jo pašvaldības vairs netiek galā ar tā dēvētās zaļās enerģijas spiedienu.
Biznesa pusē ir klimata panikas politika un Eiropas zaļais kurss, tikmēr iedzīvotājus vairs nav kam lāgā aizstāvēt, jo arī tiesa nostājusies pret sabiedrības un vietējo kopienu tiesībām noteikt, kādā vidē tās vēlas dzīvot un cik tālu pasliktināt savu labsajūtu, lai kāds cits varētu uz viņu rēķina pelnīt. Interese apstādīt Latviju ar vēja ģeneratoriem ir ļoti liela, pamatā to vēlas darīt ārzemnieki, jo viņu pašu zemēs iespējas ir ierobežotas. Jūrā viņi to darīt negrib, jo tādā gadījumā lielāki ir ierīkošanas izdevumi un mazāka peļņa, pat neraugoties uz to, ka “zaļajai” enerģijai ir augstāka cena. Viņi grib stādīt stabus sauszemē - atņemot zemi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Kokus un augsni aizstāt ar betonu, tēraudu un stiklašķiedru. Tieši pašlaik aktuāls ir zviedru kompānijas “Eolus Wind AB” virzītais projekts, kas paredz Tukuma un Dobeles novados vienlaidu teritorijā uzstādīt 51 vēja staciju. Tās būs gigantiskas 241 metru augstas rotējošas konstrukcijas, kas neatgriezeniski mainīs ainavu Dobeles un Tukuma novados. Un netieši - arī citur.
Šī konkrētā projekta ietekme būs nesalīdzināmi plašāka, jo kalpos kā precedents pārējiem projektiem, kas stāv rindā uz visas Latvijas apstādīšanu ar vēja ģeneratoriem, bet savā grandiozajā peļņā neparedz atvēlēt ne centu vietējiem iedzīvotājiem. Tā faktiski arī ir galvenā vēja enerģētikas problēma Latvijā.
Šis bizness gadiem ilgi ir slaucis Latvijas iedzīvotājus OIK formā, būtiski sadārdzinot ikviena iedzīvotāja elektrības rēķinus, un vēlas to darīt arī turpmāk.
Taču tas nevēlas uzņemties nekādu atbildību par radīto vides un ainavas piesārņojumu. Nevēlas būvēt ceļus, un finansēt pašvaldību labiekārtošanu kā kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Atšķirībā no citiem uzņēmējdarbības veidiem - vēja enerģijas ražošana jaunas darba vietas nerada un nekādu pienesumu vietējai tautsaimniecībai nedod.
Tieši tāpēc ir tik izšķiroši svarīgi, kā beigsies “Eolus” rosinātā tiesvedība pret Tukuma novada domi. Pašvaldība nolēmusi pārsūdzēt nelabvēlīgo tiesas spriedumu.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Pirmā instance aizliedz negribēt vēja ģeneratorus”. Tiesas argumentācija ir visai sapiņķerēta, bet galu galā no tās izriet, ka iedzīvotājiem nav tiesību negribēt vēja ģeneratorus, jo dalībvalstīm ir pienākums veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, un tas ir svarīgāk par to, ka vara saskaņā ar Satversmi pieder tautai. Pēc sprieduma paziņošanas Tukuma novada domes ārkārtas sēdē deputāti nolēma spriedumu pārsūdzēt. Kā Neatkarīgajai atzina Tukuma novada mērs Gundars Važa, iedzīvotājiem ir tiesības negribēt vēja ģeneratorus, bet deputātiem ir tiesības balsot pēc savas sirdsapziņas un atbilstoši savu iedzīvotāju vēlmēm. Un vietējās sabiedrības ieguvums būs lielāks, ja plānotā saimnieciskā darbība tiks aizliegta, nevis atļauta. Tātad pirmās instances spriedums, ar kuru domei uzdots viena mēneša laikā izdot “Eolus” meitasfirmai SIA „Pienava wind” labvēlīgu administratīvo aktu, pagaidām spēkā nestāsies. Un tagad pašvaldības līgtajiem juristiem iedzīvotāju intereses būs iespēja aizstāvēt Apgabaltiesā.
Ir arī tāda. Par labu dažiem miljonāriem taisītais pirmās instances spriedums ir iedevis sava veida handikapu projekta virzītājiem, un tagad viņi ar jaunu sparu ķērušies pie projekta otras puses - Džūkstē, ko viņi, gadiem ilgi cīnoties ar vietējiem iedzīvotājiem, jau bija norakstījuši. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Dobeles novads ir būtiski pieaudzis gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Tas nozīmē, ka vairāk varētu būt arī iedzīvotāju, kurus projekts personīgi neietekmē, un viņiem varētu būt vienaldzīgas sekas, ko vēja parka izbūve atstās uz blakus pagastu. Otrs “Eolus” meitasuzņēmums “Dobele Wind” atkal ir vērsies pašvaldībā pēc būvniecības saskaņojuma. Tāpēc pašvaldība atkārtoti taujā iedzīvotāju viedokli: “Jau kopš 2018. gada rudens šis projekts ir izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, vairāk nekā 10 tūkstošiem iedzīvotāju ar savu parakstu izsakot noraidošu attieksmi pret to. Tolaik Dobeles novada pašvaldība, iepazinusies ar lielas novada iedzīvotāju daļas viedokli, atzina, ka sabiedrība ir tiesīga paust savu nostāju vienmēr un tās aktivitāte un iesaistīšanās procesā ir visnotaļ apsveicama, jo liecina, ka cilvēkiem nav vienaldzīga viņu dzīves vide. Pašvaldība arī atzīmēja, ka izprot iedzīvotāju bažas un noteikti ņems vērā viņu viedokli, pieņemot lēmumu par būvniecības sankcionēšanu vai nesankcionēšanu.” Tagad īpaši tiekot gaidīti iedzīvotāju viedokļi no klāt pievienotajiem Auces un Tērvetes novadiem. Tos paust iespējams pašvaldības mājaslapā www.dobele.lv.
No nozares puses pieaug spiediens un arī demagoģija. Cildinot pirmās instances tiesas lēmumu, Vēja enerģijas asociācija jau nākusi klajā ar paziņojumu, no kura izriet, ka pašvaldības vispār nedrīkstētu lemt par uzņēmējdarbību savā teritorijā. Lūk, kā to redz Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags: “Saņemot pozitīvu lēmumu par Ietekmes uz vidi novērtējumu no Vides pārraudzības valsts biroja, nevajadzētu veidoties situācijai, ka vēja parka projekts tiek noraidīts pašvaldības politiskā balsojumā bez racionāla, argumentēta, detalizēta pamatojuma. Tas ne tikai sūta nepareizu signālu visai vēja enerģijas nozarei, bet kopumā grauj vietējo un ārvalstu investoru uzticību un vēlmi Latvijā realizēt sarežģītus un investīciju ziņā ietilpīgus projektus. Ļoti svarīgi arī valstiskā līmenī veicināt izpratni par vēja enerģijas nozīmi, ieguvumiem un kliedēt sabiedrības apziņā patiešām dziļi iesēdušos mītus.” Taču pamatojums gan Tukuma, gan arī citu pašvaldību gadījumā ir ļoti racionāls. Iedzīvotāji ir pret.
No lobista Vanaga loģikas izriet, ka viens izpildvaras kantoris ir augstāks par pašvaldību, tātad lēmējvaru, kas pārstāv vēlētājus, un tas jau nu gan ir blefs. Taču vēja nozares funkcionāram ir taisnība tādā ziņā, ka par vēja enerģijas nozīmi patiešām jārunā valstiskā līmenī, jo šobrīd nozares ambīcijas faktiski netiek ierobežotas un sabiedrībai var tikt nodarīts būtisks kaitējums. Piemēram, būtiski mainot Latvijas ainavu.
Tāpēc Tukuma novada dome ir vērsusies pie Valsts prezidenta Egila Levita. Saruna par vēja parku problemātiku notika prezidenta vizītes laikā Tukumā: “Deputāti vērsa uzmanību, ka ir nepieciešams izstrādāt kompensāciju mehānismu skartās teritorijas iedzīvotājiem par pasliktinātu vidi un dzīves apstākļiem. Ja tā ir valsts politika, ja Latvijai ir vajadzīga energopatstāvība, tad valdībai būtu šis jautājums jārisina valstiskā līmenī. Pašreiz nav izstrādāts neviens šāds normatīvs dokuments. Prezidents un deputāti vienojās, ka pašvaldība izstrādās konstruktīvu plānu ar problēmu aprakstu, ko iesniegt valdībai ar konkrētiem priekšlikumiem par iespējamiem šīs situācijas risinājumiem.”
