Izpēte

Ministru kabineta 22. marta sēdē ne premjeram Krišjānim Kariņam, ne ministriem neradās jautājumi par 3,2 miljoniem eiro, ko Veselības ministrija prasīja, lai segtu Covid-19 intensīvās terapijas gultu uzturēšanu decembrī. Ņemot vērā ārkārtīgi dārgās šo gultu izveides izmaksas, “Neatkarīgajai” gan radās jautājumi par šo gultu uzturēšanas izmaksām decembrī.

Emigrācijā esošā Krievijas akadēmiskā inteliģence nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, nosoda akadēmiskās vides konformismu Krievijā un lūdz Rietumu pasauli pavērt durvis krievu studentiem, kas pašu mājās tiek atskaitīti no augstskolām, jo ir pret karu, bet Rietumos netiek pieņemti, jo vakar bijuši Krievijas augstskolu audzēkņi. Latvijā mājvietu pašlaik radusi Brīvā universitāte, kas, darbojoties biedrības formātā, cenšas saglabāt Krievijas akadēmisko domas brīvību tiešsaistē.

Kijivas piepilsētas Bučas vārds līdz pasaules galam apzīmēs Krievijas kara noziegumus Ukrainā tieši tāpat, kā Katiņas vārds apzīmē Padomju Savienības noziegumus Otrā pasaules kara laikā.

Valdību veidojošā politisko partiju koalīcija vienojusies par agrāku pensiju indeksāciju šajā gadā. Tā notiks mēnesi agrāk nekā ierasts. Par citiem atbalsta veidiem vai pabalstiem senioriem pagaidām valdībā vienošanās vēl nav. Precīzu koeficientu, ko piemēros pensiju indeksācijā, pagaidām vēl nav iespējams nosaukt, tomēr labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka, “pateicoties” inflācijai, koeficients varētu būt lielāks.

Mediķu arodbiedrība ir nemierā ar Veselības ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumos, aicina iesaistīties sociālos partnerus un joprojām neatkāpjas no idejas par streiku. Arodbiedrības neapmierinātības iemesls ir fakts, ka šogad daļai mediķu algas pretēji solītajam nav palielinātas.

Ukrainas frontē aptuveni pusceļā starp Doņecku un Luhansku ir tāda pilsētiņa Popasna. Pirms pāris dienām ukraiņiem tur izdevās iznīcināt krievu spēku kārtējo trieciengrupu. Šajā reizē tā izrādījās piederīga privātajai militārajai kompānijai “Vagner”, un, kas visvairāk pārsteidza ukraiņu karavīrus – kaujinieki bija savervēti Lībijā.

Šobrīd, kad Eiropa saskaras ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās sankcijas pret valsti, kura vēsturiski ir lielākais resursu eksportētājs, tostarp dabasgāzes, naftas produktu, elektroenerģijas, metāla, arī Latvijai ir jāveic straujāki soļi, kas mūs padarītu par pašpietiekamākiem un gatavākiem dažādiem pavērsieniem.

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, pasaulē spēcīgākā militārā alianse stāv malā. Palīdzība Ukrainai izpaužas tikai vārdos, bet ne darbos, un simboliski to pamato spēkā esošā NATO stratēģiskā koncepcija, kas Krieviju joprojām uzlūko kā draugu un sabiedroto.

Pateicoties savulaik Saeimas pasniegtajai dāvanai, ap 4000 alkoholiķu, kas sēdušies pie stūres stiprā alkohola reibumā, ir iztikuši bez sekojošas apkaunojošas sēdēšanas cietumā. 2020. gadā spēkā stājoties Administratīvās atbildības likumam, dzērājšoferu dzīve tika būtiski atvieglota, un tikai tagad Saeimā top likuma grozījumi, kas, iespējams, jau šovasar kriminalizēs braukšanu lielā dzērumā.

Veselības ministrija konstatējusi, ka saslimstība ar Covid-19 pagājušā gada rudenī bija daudz lielāka un tika stacionēts būtiski lielāks Covid-19 pacientu skaits, nekā iepriekš tika paredzēts. Slimnīcām nācās veikt skābekļa sistēmas pievades izbūvi un pielāgošanu, lai sniegtu medicīnisku palīdzību smagiem slimiem Covid-19 pacientiem.

Latvijas iedzīvotāju griba nojaukt “Pieminekli Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir nepietiekama. Līdzšinējās publiskās iniciatīvas, kas saistītas ar šī padomju varas artefakta ietekmēšanu, ir vāji atbalstītas. Tautas nobalsošanas gadījumā būtu nepieciešama daudz plašāka sabiedrības mobilizācija.

Nepārsteigsimies nosaukt vēlamo par jau droši zināmo, ka Buča kā sinonīms vai simbols Krievijas kara noziegumiem Ukrainā noskaņojis pasauli atbrīvoties no Krievijas ar tādu nosaukumu un robežām, kādas tās bija 2022. gada 24. februārī.

Krievijas un Ukrainas kara gaitā atklājas jaunas sakarības starp ukraiņu astrologa Vlada Rosa 2021. gada 29. decembrī izteiktajām prognozēm par karu starp Krieviju un Ukrainu un to, kas kopš prognožu paziņošanas reāli noticis.

Inflācijas dēļ Latvijas skolu ēdinātāji vairs nespēj iekļauties skolu pusdienām atvēlētajā finansējumā uz vienu skolēnu, tāpēc pašvaldības aicina valdību palielināt valsts mērķdotāciju ēdināšanai skolās.

2018. gadā ASV izdevums “Mother Jones” vēstīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām, tobrīd ļoti sargātām no sabiedrības acīm, esot slepeni banku konti Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver, ka ne toreiz, ne tagad Putina meitām banku kontu Latvijā neesot.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) nākamnedēļ valdību veidojošo politisko partiju koalīciju iepazīstinās ar priekšlikumiem pasākumiem maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju atbalstam.

Dienā, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, sociālajā platformā “Twittter” tika reģistrēti 38 000 jaunu kontu, un tīmekli pārplūdināja melu vēstījumi no četrām Kremļa propagandas vietnēm rt.com, sputniknews.com, ria.ru, un kremlin.ru. Krievija ražo melus milzīgā apjomā visos iespējamajos kanālos, bet tos, kurus nespēj kontrolēt, slēdz ciet. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ tik daudzi cilvēki Krievijā joprojām tic, ka Ukrainā kara nemaz nav. Un daži tam tic arī Latvijā.

Ļvivas apgabala Strijas un Čerkasu pilsētās nogāzti pieminekļi padomju zaldātiem. Jo ir karš un šo zaldātu pēcteči cenšas iznīcināt Ukrainu. Tikmēr Latvijā politiķi un varas iestādes vēl tikai taustās ap padomju okupācijas artefaktiem, un svarīgākais no tiem, protams, ir “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Prokremliskās partijas “Latvijas Krievu savienība” biedri draud ar karu, ja piemineklis tiks aizskarts.

Partijas “Konservatīvie” valdes loceklis Juris Jurašs šā gada 8. martā novadījis Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kurā tieši pēc viņa iniciatīvas tika lemts, lai Civilās savienības likumprojekts caur likumdošanas “gaņģiem” tiktu virzīts pasteidzinātā kārtībā.

Veselības ministrija valdībā izcīnījusi piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes apstākļos Covid-19 pandēmijas laikā ne tikai mediķiem, bet arī nozares pārvaldībā iesaistītajiem darbiniekiem, piemēram, ministrijā un citās valsts pārvaldes iestādēs.

Imigrācijas likuma grozīšana Latvijā ir signāls, lai Krievijas krievi vairāk domā par Putina gāšanu savās mājās, nekā par labākas mājvietas atrašanu Eiropā.

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam krīze nav likusi savilkt jostas. Viņš 2021. gadā algā no Valsts kancelejas saņēmis 77 869,50 eiro. Tas ir par 4711 eiro vairāk nekā premjera gada alga 2020. gadā, kad viņam bija aprēķināti 73 158 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.