Krišjāņa Kariņa valdība bez kovidmaskas iedvesa cilvēkiem tādas šausmas, ka katru ceturksni Latvijā dzima par 500 bērniem mazāk, nekā tajā pašā ceturksnī pirms gada. Kopš valdība uzlikusi sev un citiem kovidmaskas, dzimstības samazinājuma temps palēlinājās līdz caurmērā –400 bērniem ceturksnī.
Automašīnās sēdošā Satiksmes ministrijas ierēdniecība netiek galā ar elektrisko skrejriteņu radīto dilemmu – kā veicināt sabiedrības mikromobilitāti, vienlaikus nekaitējot satiksmes drošībai. Taču tas neizdodas arī citās metropolēs. Helsinkos ieviesti stingri ierobežojumi elektroskrejriteņu izmantošanai vakara stundās un brīvdienās.
Vides aizsardzības kluba (VAK) Ventspils nodaļas kādreizējā aktīviste, ilggadējā Ventspils pilsētas muzeja krājuma glabātāja, neapšaubāma autoritāte vēsturnieku un kultūras mantojuma nozares ekspertu aprindās, vairāku sasaukumu Ventspils domes deputāte un domes Kultūras komisijas vadītāja Ingrīda Štrumfa kritiski vērtē Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” sarakstīto par laikabiedriem un Atmodas laiku notikumiem.
Ir sākušās ikgadējās militārās mācības “Namejs” – lielākās un komplicētākās, kādas tiek organizētas Latvijā, gan no operāciju dažādības un intensitātes, gan iesaistīto resursu viedokļa. Šogad mācības īpaši svarīgas ar to, ka scenārijā izspēlētais hibrīdapdraudējums ir pavisam reāls Baltkrievijas un Krievijas izprovocētās migrantu krīzes dēļ.
Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Vakcinācijas rokasgrāmatā ietvertā informācija liecina, ka Latvijā šobrīd pusaudžus drīkst vakcinēt tikai ar divām konkrētām vakcīnām – “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty” un “Moderna" vakcīnu “Spikevax”.
Rudens atnācis ar 30. gadskārtu tam septembrim, kurā Latvijai pienācās “ziedi, smaidi, lielās pasaules tribīnes, jebkuras valsts karaļu, premjeru, kancleru un visu Eiropas un pasaules līderu sirsnīgā viesmīlība”, ko klātienē visvairāk izbaudīja ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, bet neklātienē ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību – visa latviešu un lielākā daļa Latvijas tautas.
Valdības plānā dāvināt turīgiem ļaudīm nodokļu maksātāju naudu jaunas automašīnas iegādei trūkst vienas sadaļas – aprēķina, kā šī dāvana sekmēs dāvinājuma mērķa sasniegšanu, proti, Latvijas dekarbonizāciju un cik tad galu galā izmaksās CO2 emisiju samazināšana, Latvijas autoparku papildinot ar 2222 jaunām elektromašīnām. Izrādās, ka šīs izmaksas ir grandiozas – 364 euro par vienu tonnu CO2.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi siltumtarifu izmaiņas vairākās pašvaldībās. Piemēram, Rīgā, par apkuri būs jāmaksā par 27% dārgāk, Mārupē – pat par 40% dārgāk. Taču ir atsevišķas pašvaldības, kur siltums būs lētāks nekā iepriekš.
Katra Latvijas valdība savā dienaskārtībā agri vai vēlu ir nonākusi līdz atziņai, ka Latvijas valstij trūkst vienota tēla, un katra nāk klajā ar vairāk, bet parasti mazāk veiksmīgu vīziju šī tēla izveidei. Premjera Kariņa valdība mēģinās ietirgot pasaulei – pasaules glābšanas misijas, cerot, ka tās kāds pamanīs un tāpēc nāks ieguldīt pie mums naudu. Pirmā misija “Jūra 2030” un tīrs ūdens katram planētas iedzīvotājam gan raisa šaubas arī pašai valdībai.
2021. gada 1. septembrī valsts spēra platu soli, lai aizvietotu pusmiljardu eiro lielās dotācijas sabiedriskajam autotransportam ar dotācijām taisni Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram, Jurim Savickim un Aleksandram Bandavam.
Pēc Aivara Lemberga pieteikuma Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.
Pēdējā mēneša laikā novērojams būtisks Covid-19 pacientu skaita pieaugums slimnīcās un līdz ar to arī būtiski pieaug gultu noslodze, secina Veselības ministrija. Pašlaik ir aizņemti jau 75 procenti Covid-19 pacientiem izveidoto gultu, un slimnīcām vienai pēc otras nākas speciālās nodaļas paplašināt.
Vēja un OIK biznesmeņu savaldīšanā nepieciešams iesaistīties valdībai, Saeimai un arī Valsts prezidentam, jo pašvaldības vairs netiek galā ar tā dēvētās zaļās enerģijas spiedienu.
Turpinot pētīt Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” aprakstītos pagājušās gadsimta 80. gadu notikumus, Neatkarīgā salīdzināja tur rakstīto par 1988. gada augusta Vides aizsardzības kluba (VAK) organizēto mītiņu pie Ventspils dzelzceļa stacijas ar grāmatā pieminēto personu teikto Neatkarīgajai, kā arī tā laika laikrakstā “Padomju Venta” rakstīto.
Saeimā asas diskusijas izraisījušais jautājums par tiesnešu izdienas pensijām nav atrisināts arī valdībā. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lūguma sniegt valdības atbildi par šo pensiju sistēmu ministri vēl nevienojas, jo būtiski atšķiras politiskās un dažādu nozaru intereses.
Neatkarīgā uzklausīja par tautsaimniecību atbildīgā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko apsvērumus, kāpēc Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs (NIPP) 2014.–2020. gadam noteikto rādītāju nesasniegšana nemainīs iepriekš nosprausto kursu, ka atteikšanās no Latvijai tradicionālajām ražotnēm atbrīvošot resursus augstu un visaugstāko tehnoloģiju ieviešanai.
Pandēmijas dzīrotāji izdomājuši jaunu veidu, kā vēl vairāk audzēt valsts parādu. Bagātniekiem tiks piemaksāts par ekskluzīvi dārgu automašīnu iegādi. Par katru nopirktu mašīnu tiks maksāts 2250 līdz 4500 eiro grānts no Latvijas valdības. Dāvana, kas nav jāatmaksā.
Turpinot stāstu par Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” aprakstītajiem pagājušā gadsimta 80. gadu notikumiem, pieminama grāmatas sadaļa par tur aprakstītajām Vides aizsardzības kluba (VAK) aktivitātēm grāmatas autora vadībā.
Нам трэба сесці за стол перамоваў – šādu vēstījumu ar mediju starpniecību aizsardzības ministrs Artis Pabriks Latvijas valdības vārdā nodod Baltkrievijas Republikas prezidentam Aleksandram Lukašenko. Mums ir jāsēžas pie sarunu galda, jo bezgalīgi eskalēt migrantu krīzi nevar – uz robežas par daudz ieroču un nervi ir pārāk uzvilkti. Turklāt abās robežas pusēs tuvojas lielas militāras mācības – “Namejs 2021” pie mums, un “Запад 2021” pie viņiem.
Apvienojot novadus, jaunajām pašvaldībām jāpārskata desmitiem noteikumu un jāvienojas par kopīgu redzējumu iedzīvotāju sociālajam atbalstam. Pašlaik pavisam reāla ir situācija, ka, lielā novadā apvienojoties pat astoņiem mazākiem novadiem, katrā no tiem ir dažādi noteikumi par sociālo atbalstu, piemēram, brīvpusdienām bērniem.
Tieši vienu mēnesi pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas Bauskas komunistu komiteja izziņoja mītiņu Bauskas ebreju nogalināšanas vietā un atļāva vietējam laikrakstam “Komunisma Ceļš” par šo vietu uzrakstīt kaut burtiski trijos vārdos, ka “te sagula Bauskas ebreji”.
