Karš Ukrainā un sankcijas pret Krievijas Federāciju atgādina Latvijai par vairāk nekā desmit tūkstošiem senioru, kuriem pensijas izmaksā Krievijas puse ar Latvijas iestāžu starpniecību. Kopumā pensionāru, kuri pārtiek no Krievijas pensijām, ir vairāk, taču daļai tās pārskaita no speciālā pensiju fonda, ko administrē pati Krievijas puse.
Ņemot vērā Krievijas rubļa vērtības straujo kritumu attiecībā pret eiro, jau pavisam drīz Latvijā dzīvojošie Krievijas pensionāri realitātē var saņemt būtiski zemākas pensijas. Kā šādā situācijā rīkoties Latvijai? Atstāt to Krievijas pusei izlemšanai un situācijas risināšanai vai atbalstīt seniorus un kompensēt krīzes radītos zaudējumus? Tas varētu būt smags politisks lēmums, ņemot vērā, ka arī Latvija atbalsta sankcijas pret Krievijas Federāciju tās militārās agresijas Ukrainā dēļ.
Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā abu valstu atbildīgie ministri (no Latvijas puses toreizējā labklājības ministre Iveta Purne, no Krievijas Federācijas puses - veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministra vietnieks V. Belovs) parakstīja 2007. gadā, bet tas stājās spēkā 2011. gada janvārī. Jāatgādina, ka ceļš līdz šāda līguma noslēgšanai bija ērkšķains un ilga vairākus gadus, līdz abas puses panāca vienošanos, kā izmaksāt pensijas abās valstīs dzīvojošiem pensionāriem.
Saskaņā ar šo līgumu Krievijas pensijas tiek izmaksātas gandrīz 11 000 pensionāriem jeb precīzi - 10 992 cilvēkiem. Tomēr ir vēl virkne senioru, kuri saņem pensijas no Krievijas, bet ne ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību. Tās tiek izmaksātas tieši no Krievijas pensiju fonda, un tas nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kompetencē, līdz ar to arī nav precīzi pasakāms, cik ir šo pensionāru.
Krievijas pensijas tiek izmaksātas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību vienu reizi ceturksnī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti “Neatkarīgajai” stāsta, ka pensiju izmaksai nepieciešamo naudas summu uz otras kompetentās organizācijas bankas kontu pārskaita ik ceturksni noritošā ceturkšņa otrajā mēnesī. “Līdz ar to naudas summa Krievijas Federācijas pensiju izmaksai par 2022. gada janvāri, februāri un martu no Krievijas jau ir saņemta, konvertācija pēc valūtas kursa notika 9. februārī,” “Neatkarīgajai” stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Iveta Daine. Savukārt aģentūra pensiju uz personas bankas kontu Latvijā pārskaita ik ceturksni noritošā kvartāla trešajā mēnesī. Tātad Krievijas pensiju maksājumi par šā gada pirmajiem trim mēnešiem tiks veikti martā, un, kā precizē Iveta Daine, pensijas tiks izmaksātas līdz 19. martam.
Vai šo pensiju apmēru jau būs skārusi Krievijas rubļa vērtības lejupslīde? Visticamāk, nē, taču tas atspoguļosies jau nākamajā pensiju maksājumā. Turklāt vēl nav arī skaidrības, kas notiks ar banku sistēmu - vai nauda no Krievijas vispār tiks pārskaitīta laikus, lai pensijas izmaksātu. Pagaidām par to pāragri spriest.
Nākamais Krievijas Federācijas pensiju maksājums par 2022. gada otro ceturksni (aprīli, maiju, jūniju) ir paredzēts jūnijā, bet nauda Krievijai jāieskaita maijā. “Ja būs izmaiņas attiecībā uz šo maksājumu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniegs precizētu informāciju,” skaidro Iveta Daine.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis norādījis, ka pensiju saņēmēji no Ukrainas varēs turpināt saņemt pensijas Latvijā, savukārt Krievijas pensiju saņemšana tuvākajā nākotnē ir izaicinājums un varētu radīt problēmas. Tās, pēc ministra teiktā, būs jārisina aprīlī vai maijā. Labklājības ministra padomnieks Oskars Priede “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka pašlaik sākotnējā situācija ar Krievijas pensijām ir apzināta un ministrija gatavo ziņojumu, ko iesniegs valdībā. Ziņojumā būs arī aprakstīti iespējamie scenāriji saistībā ar Krievijas pensiju saņemšanu Latvijā. Pensiju izmaksu varētu skart divas problēmas: vai Krievija turpinās veikt pārskaitījumu pensiju izmaksai; kāds būs šo pensiju apmērs, ņemot vērā Krievijas rubļa vērtību? Līdz šim Krievijas puse savas saistības ir pildījusi, apliecina labklājības ministrs. Pēc ministra teiktā, iespējamie risinājumi situācijai, ja Krievija vairs nemaksās pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensionāriem, būs jāpieņem valdībai.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka Krievijas maksāto pensiju apmēri ir ļoti dažādi - gan 20, gan 30, gan 40 tūkstoši Krievijas rubļu, bet vidējā pensija Krievijas pensionāriem, kuri saņem pensijas caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, ir 10 716 Krievijas rubļi. Atbilstoši pašreizējam valūtas kursam tie ir tikai 60 eiro.
Attiecībā uz Krievijas pensijas saņēmējiem, kuri dzīvo Latvijā, jāpaskaidro kāda nianse: pensionāri var saņemt gan daļu pensijas no Krievijas, gan pensiju par Latvijā nostrādāto un uzkrāto darba mūžu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura skaidro, ka Krievijas pilsoņiem ir paredzēta iespēja pieprasīt pensiju saskaņā ar līguma nosacījumiem vai pieprasīt pensiju saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem pēc pilsonības principa.
Ja Krievijas pilsonis, dzīvojot Latvijā un sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, ir izvēlējies pieprasīt pensiju saskaņā ar līguma nosacījumiem, tad Latvijas pensija tiek piešķirta par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem gan Latvijā, gan Krievijā līdz 1990. gada 31. decembrim un par apdrošināšanas periodiem Latvijā pēc 1991. gada 1. janvāra. Savukārt Krievijas pensija tiek noteikta par apdrošināšanas periodiem Krievijā pēc 1991. gada 1. janvāra, ja tādi ir uzkrāti. Savukārt, ja persona ir izvēlējusies pieprasīt Krievijas pensiju pēc pilsonības principa, tad Krievijas kompetentā organizācija vērtē personas apdrošināšanas stāžu līdz 2002. gada 1. janvārim, tajā skaitā arī ārpus Krievijas uzkrātos apdrošināšanas periodus.
Papildus Krievijas pensijai personai var rasties tiesības arī uz Latvijas vecuma pensiju par apdrošināšanas periodiem Latvijā pēc 2002. gada 1. janvāra, ja persona dzīvo Latvijā, ir sasniegusi Latvijā noteikto pensijas vecumu un ja pēc 2002. gada 1. janvāra ir uzkrāts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs Latvijā (tas šobrīd ir vismaz 15 gadu). Tāpēc, kā norāda Sanita Letapura, var būt situācijas, kad Latvijā dzīvojoša persona saņem ne tikai Krievijas pensiju, bet arī Latvijas pensiju.
