Valdība noteikusi derīguma termiņu vakcinācijas sertifikātam – piecus mēnešus būs derīgs “Johnson&Johnson” vakcīnas sertifikāts, bet citām vakcīnām tas darbosies deviņus mēnešus.
Rīgas domes ierosinātais individuālās apkures aizliegums ievērojamā pilsētas daļā un būtiski ierobežojumi energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacerētā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam”, taču galvaspilsētas domnieku izpildījumā jaunie noteikumi būs vēl daudz skarbāki, būtiski pasliktinot iedzīvotāju ekonomisko situāciju jau tuvākajos gados.
Mediķi un epidemiologi uzskata, ka ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju nedrīkst atcelt. Veselības ministrijas ekspertu grupa valdībai piedāvā ārkārtas situāciju pagarināt vēl vismaz uz mēnesi, tiesa, pagaidām neieviešot stingrākus epidemioloģiskos ierobežojumus.
Daugavpils pašvaldības mājaslapā pāri ziņai, ka pilsētā tiek izsludināta enerģētiskā krīze siltumapgādē, sijājas mīlīgas dekoratīvas sniegpārsliņas, un patiesi daugavpilieši jau februārī sajutīs dzestrumu un sarmu savos mitekļos, jo ar tādu tarifu par siltumu maksāt varēs atļauties vien retais. Varbūt vienīgi mērs Andrejs Elksniņš ar savu svītu, kas līdzatbildīga par joprojām neiedarbināto šķeldas katlumāju.
Tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu iemeslus, kādēļ lielākais un ietekmīgākais Eiropas drukātais izdevums “Bild” izplata smagus apvainojumus Latvijas valstij un apsūdzības ietekmīgiem Latvijas politiķiem, Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka vērsīsies policijā pret Neatkarīgo Rīta Avīzi, kas publicējusi vēsti par Vācijas izdevuma publikāciju. Gļēva rīcība – nošaujam ziņnesi. Viņi cerēja šo skandālu paslaucīt zem tepiķa, bet par Latvijas aptraipīto reputāciju viņiem vienalga – gan Jurašam un Bordānam, gan koalīcijai kopumā.
Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.
Valsts prezidents Egils Levits šogad algā (pirms nodokļu nomaksas) saņems 6260 eiro mēnesī un vēl 1252 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, prezidenta atalgojums pieaugs par 360 eiro.
Lai cik ļoti NATO valstis pagājušā gada laikā centās formulēt un aizsūtīt uz Kremli dažādus neērtus signālus, biedēt ar neiedomājami bargām ekonomiskajām sankcijām un aizliegumu Krievijas amatpersonām iepirkties Nicas “buķikos”, Kremlis neērtos signālus izliekas nemanām, pats pretī sūta ne mazāk neērtus signālus, un runa nav par atteikšanos no Rīgas šprotēm, bet gan “militāri tehnisku pasākumu veikšanu” saistībā ar situāciju Ukrainā un visu NATO austrumu robežu.
Latviešiem vērts atzīmēt sakritību starp Covid-19 parādīšanos un simtgadi, kopš latviešu valodā pirmo reizi tika nodrukāts Osvalda Špenglera 1918. gadā izteiktais brīdinājums par despotismu, kas pārņemšot Eiropu pēc 2000. gada.
Sākumā neticīgi un ar skepsi, vēlāk ar asām diskusijām Neatkarīgās lasītāji šajā gadā uztvēra ziņu par valdības lēmumu par katru bērnu Latvijā izmaksāt tā saucamo 500 eiro pandēmijas pabalstu.
Pie šīs konkrētās robežapsardzības nodaļas ēkas pat Latvijas karoga mastā nav. Jautāju – kāpēc? A saplīsa. Kad saplīsa? A sen jau. Šis neesošais karogs simbolizē attieksmi pret Latvijas valsts robežu trīsdesmit gadu garumā. Nožēlojama infrastruktūra un lipīga vienaldzība. Kuru gan tas karogs interesē...
Visa gada garumā pircēji gaidīja “Lidl” ienākšanu. Loģistikas centrs un veikali bija gatavi, bet to atvēršana kā kavējās, tā kavējās. Līdz beidzot oktobra sākumā, izraisot banānu karus un rindas kā padomju laikos, “Lidl” vēra pirmo 15 veikalu durvis. Vācijas zemo cenu veikals līdz pēdējam brīdim turēja noslēpumā pirmo veikalu atvēršanas datumu un arī par nākamā gada plāniem ir gana noslēpumains.
Iedzīvotāji, kuriem pēc vakcinācijas pret Covid-19 būs radušies vidēji smagi vai smagi veselības traucējumi, varēs pieprasīt kompensāciju. Veselības ministrija prognozē, ka noteikumi, kā pieteikties šai kompensācijai un kā to izvērtēt, būs sagatavoti izskatīšanai valdībai nākamā gada sākumā.
Atšķirībā no citām reģiona valstīm Latvijas aizsardzība pilnībā balstās uz brīvprātību – gribi, ej un strādā par pilnas slodzes karavīru, gribi – stājies Zemessardzē un sargā Latviju no pamatdarba brīvajā laikā. Un tikai no 2024. gada valsts aizsardzības sistēmas arhitektūrā parādīsies pirmais obligātuma elements – valsts aizsardzības mācība kā obligāts izglītības priekšmets.
Vairāk nekā divsimt mediķu izmantojuši Eiropas fondu atbalstu, lai sāktu darbu reģionos Latvijā. Ārstniecības personām, tajā skaitā ģimenes ārstiem, māsām un ārstu palīgiem, ja to darbavieta būs ārpus Rīgas, ir iespēja saņemt naudas kompensāciju.
Vēja un OIK enerģētikas vētrainā attīstība Latvijā nonākusi pretrunā ne vien vides un vietējo kopienu interesēm, bet arī rada potenciālu traucējumu NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas NATINAMDS darbībai. Šī sistēma nodrošina patrulēšanu un pretraķešu vairoga darbību Latvijas un NATO gaisa telpā. Vēja parku izbūve var radīt fiziskus aizēnojumus gaisa telpas novērošanas un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits noslēdza 2021. gada darbus ar virtuālu ceļojumu uz Rīgas nomali – ar valdības 21. decembra lēmumu, ka jāpērk ar baterijām darbināmi elektrovilcieni braukšanai uz Bolderāju.
Iztērējot 10 miljonus eiro, valdība plāno palielināt Latvijas autoparku par 3800 mašīnām, taču nav pamata bažām, ka tas būtiski ietekmēs izmešu daudzumu vidē, un arī jaunradīto atkritumu daudzums būs minimāls, jo turīgi cilvēki ar lūžņiem nebraukā un šīs mašīnas būs izdevīgāk pārdot otrreizējā tirgū, nevis norakstīt.
Pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā Latvijā būtiski palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vakcinācijas birojs šogad bijis pats populārākais un zināmākais birojs Latvijā. Jau tā izveidošana ar biroja darbiniekiem paredzētajām milzīgajām algām izraisīja sašutumu vētru. Sabiedrības pretestība šim veidojuma bija tik liela, ka tika vākti pat paraksti par tā likvidēšanu un par tā darbības pārtraukšanu nobalsoja Saeima. Lai izvairītos no tā slēgšanas, biroju pārveidoja par nodaļu Nacionālā veselības dienesta (NVD) paspārnē. Tiesa, sarunvalodā to joprojām mēdz dēvēt par biroju. Pateicoties valdības piešķirtajam finansiālajam atbalstam, tas turpinās darboties arī nākamgad.
Teju gada pēdējā darba dienā valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu naudu – astoņus miljonus eiro – kompensējamo medikamentu un laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Neatkarīgā ik gadu – šogad jau 16. reizi – pēta, cik izmaksā Ziemassvētku mielasts, ja tajā ceļ galdā identiskus ēdienus, kas iegādāti vienā un tajā pašā lielveikalā.
