Ar duālām sajūtām sabiedrība uztvērusi valdības lēmumu izglītības iestādēs strādājošajiem vairs neprasīt Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pozitīvi vērtē šo lēmumu, jo jau ilgāku laiku tā bija viena no arodbiedrības prasībām, taču daļa sabiedrības uzskata, ka šī prasība - skolotājiem vakcinēties - bijusi loģiska un skolā nevarot strādāt pedagogs, kas netic zinātnei, tostarp arī vakcinācijas nozīmei cīņā pret infekciju slimībām. Valdība gan nolēmusi vakcinācijas sertifikātu neatcelt uzreiz, bet pēc diviem mēnešiem, kam izskaidrojuma vismaz no epidemioloģiskā viedokļa nav.
Ministru kabinets pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu atcelt prasību par Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību pedagogiem. Tomēr izglītības nozarei noteiktās prasības par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību būs spēkā vēl līdz 1. jūlijam - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Grozījumi paredz arī, ka jaunieši, kas iegūst izglītību vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs, no 1. jūlija var tikt nodarbināti izglītības procesā vai sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu vasaras brīvdienās bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Vienlaikus noteikumos ir saglabātas tiesības darba devējam izvērtēt katra darbinieka inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai un noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts ir nepieciešams. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”), skaidrojot valdības lēmumu, norādīja, ka šis bija vienīgais ierobežojums, kas bija palicis strādājošajiem un attiecās uz izglītības jomas darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar skolniekiem. Pedagogiem bija (un vēl līdz jūlija sākumam ir) nepieciešams sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts - vismaz divas vakcīnas devas vai pārslimošanas fakts, bet bez balstvakcīnas un bez derīguma termiņa. “Brīdī, kad mēs lēmām par ierobežojumu atvieglošanu pēc ārkārtas situācijas atcelšanas, nozares organizācijas, tostarp izglītības darbinieku arodbiedrība, norādīja, ka laikus ir nepieciešama skaidrība, kā strādāsim nākamajā mācību gadā,” sacīja Anita Muižniece.
“Šobrīd redzam, ka pandēmijas risku nav, tāpēc bija svarīgi dot skaidrību darba devējiem izglītības nozarē.”
Izglītības jomā šis arī pagaidām vēl spēkā esošs vienīgais ierobežojums, jo maskas nav obligātas, arī testēšana notiek tikai pēc vajadzības. Ministre arī sacīja, ka vismaz 90 procenti pedagogu ir vakcinējušies, bet pirms sertifikāta obligātuma tādu pedagogu īpatsvars bija vien 50 procenti. Ministrijas rīcībā nebija datu par to, vai un cik daudz pedagogu pēc prasības atcelšanas varētu atgriezties darbā skolā, ja iepriekš to pamata šīs prasības dēļ. Kāda situācija būs rudenī un kādi tad varētu būt ierobežojumi, pašlaik ir grūti pateikt. Viss būs atkarīgs no tā, kā “uzvedīsies” vīruss. Arī Veselības ministrijai pašlaik šādu prognožu nav.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lēmumu atcelt prasību skolotājiem uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu vērtē pozitīvi, jo jau vairākus mēnešus aicinājusi valdību šādu lēmumu pieņemt. “Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, tad no 1. septembra skolās varētu strādāt tikai tie pedagogi, kuriem sertifikāti būtu sadarbspējīgi, kas nozīmē, visticamāk, arī ar balstvakcīnu, bet pašlaik lielai daļai pedagogu šo sertifikātu darbības laiks jau ir beidzies,” sacīja Inga Vanaga, arodbiedrības vadītāja. Viņasprāt, daļa pedagogu, kuri pameta darbu skolā sertifikāta neesamības dēļ, skolā varētu atgriezties, bet diemžēl daļa jau ir mainījuši profesionālo jomu un skolās vairs neatgriezīsies. Arodbiedrība gan nesaprot, kāpēc šī prasība netika atcelta jau agrāk un kāpēc tā būs spēkā vēl divus mēnešus. “Mēs vēlamies, lai šie jautājumi netiktu politizēti, bet būtu balstīti ekspertu ieteikumos, jo
šis pēdējais lēmums arī ir politizēts, jo kāpēc prasība par sertifikātu ir saglabāta vēl uz diviem mēnešiem?”
vaicā Inga Vanaga. Eiropas Savienības valstīs šāda prasība jau ir atcelta agrāk, un to valdībai arodbiedrība pieprasīja pat atklātā vēstulē.
Precīzu datu, cik lielu robu skolotāju rindās “iecirta” prasība obligāti vakcinēties pret Covid-19, faktiski nav. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptauja, kas tika veikta vēl pagājušajā gadā, parādīja, cik kopumā trūkst pedagogu. Skolu direktori (92 procenti) aptaujā norādījuši, ka vakanču problēma pastāv vismaz trīs gadus. Visvairāk trūkst pirmsskolas pedagogu un valodu skolotāju. Aptaujā arodbiedrība uzzinājusi, ka vakcinācijas prasības dēļ izglītības iestādēs atbrīvoti no darba vai uz laiku atstādināti kopumā vairāk nekā 700 pedagogu. Brīvo vakanču skaitu prasība pēc sertifikāta, protams, palielināja.
